Kas tam RAVam darbojās neizprotami - ESP? Tu varbūt no tiem kas instinktīvi cenšas cīnīties pret šķēri grozot stūri, tā dodot ESP pretrunīgas komandas?

Nu jā, tas izskaidro kāpēc tik švaks... Man te stāv vecs krievu dzelzis, tas uz vismazāko strāvu [spriegumu] turpina uzlādētā, burbuļojošā aķī stumt iekšā 2 ampērus.

Kas tev tas par tik sūdīgu lādētāju ka spēj lādēt līdz momentam kad uzlādes strāva aiziet līdz nullei?

Tas tāpēc ka tu nezinot dzelžu uzbūvi jauc divas dažādas lietas. Īstajiem džipiem ir jāieslēdzas tajā pilnpiedziņā, jo tur starp tiltiem ir tā kaste, kuru kontrolē tas mazais kloķītis, un kas pilnpiedziņas režīmā pieslēdz abus tiltus pa tiešo pie kārbas, neļaujot tiem griezties vienam attiecībā pret otru - kas uz asfalta būtu nepiedodama transmisijas un riepu plēšana. Ir, protams, arī džipi, kuriem pa vidu ir kaut kāds diferis un līdz ar to var visu laiku braukt tajā pilnpiedziņas režīmā. Kamēr tad, kad ir runa par vieglajām mašīnām un uz tām bāzētiem parketniekiem - ja motors zem haubes atrodas šķērsvirzienā, ar dažiem izņēmumiem tā mašīna 99% laika brauc priekšas bezpiedziņas režīmā, haldekša kontrolierim pieslēdzot pakaļu brīdī, kad tas nokonstatē ka priekša buksē. Ja tu gribi tādam atslēgt lai arī automātiski nespētu pieslēgties - izrauj drošinātāju, atvieno kādu ABS devēju vai ieinstalē haldekša kontrolieri.

Pirmo divu paaudžu Mitsubishi Eclipse vai tik nebija vienīgais aparāts ar motoru šķērsvirzienā un mehānisku pastāvīgo pilnpiedziņu.

Fans ar savas merivas ekonomiju sapisa visu velosipēdu apakšdiskusiju iepriekšejajā lapā

Eļļa vai smēre? Vari uzrakstīt smalkāk?

Pats dažus mēnešus atpakaļ Desna 2 uzlabojumos iztērēju nepilnas 500 eiras - izdomāju ka gribu kādus robus aizmugurē, ģeneratorrumbu priekšā un pedāļus kas neļurkājas, un tā tas aizgāja. Vispirms aizmugurē bija Sturmey-Archer AWC[II] trijniece, iemācījos cik fantastiska lieta ir tādas rumbas, un ka trijniece ir par maz, patlaban ir Shimano Nexus Inter 7, ļoti patīk robu izkārtojums, bet pēc SA trijniecītes šitā liekas ļoti trausla, un brīžiem kaitina ka nav vēļ daži robi - patlaban ziemai par godu aizmugurē uzliku lielāko zobratu kas bija manos krājumos, lai var rakties caur sniegu un dubļiem, attiecīgi ideālos apstākļos uzturamais ātrums nokritās pa 5 kmph Šitā ziema jānobrauc, tad būs jāapgādājas ar pareizajām smērēm un jāsadala reizinātājos. Esmu apņēmies turpināt braukt ar velosipēdu arī pēc tam kad mašīna atgriezīsies uz ceļa

P.N. Sheldon Brown lapā ir daudz labas informācijas, bet cik vidēji visādi dzelži iet, gan tur nav.

Ja tas ir uz šosejas tad šausmīgi - tas ir trešā golfa ar 2.0 benzīnnieku patēriņš

Vispār nē - tas par to pēdējo. To arī visi nopietnie audisti atzīst ka sportam ir subārs - jo ar subāru pa trasi brauc, kamēr ar kvatru jāšķērē. Pašam personīgi tādas pieredzes nav, bet tie teksti par patīkamajām izjūtām pārsēžoties uz bubāru no kvatras ir atlasīti daudz.

Ar kvatru braukt nestresojot par apstākļiem var pa taisnu ceļu To līdz šim vienīgo ziemu, ko nobraucu ar savu A90, man bija briesmīgi bail no viena līkuma - 90 grādu krusts uz leju, apledojis, noslidināts - vienmēr to izripināju, jo bija skaidrs ka tur uzdodot gāzi, visdrīzāk izbrauktu caur pretējās puses dzīvžogu. Ar šito dabas parādību paspēlējos vienā liepājas privātmājas pagalmā, ar zāli apaugušā, pēc lietus - stūre pa kreisi, paspiežam pedāli un mašīna aiziet taisni un atsaucas uz stūri tikai pēc pedāļa atlaišanas...

Bet nu - audī - tā ir ielas mašīna, par kaut ko, kas nav asfalts, fabrikā neviens nedomā kopš 1986. gada...

Nav vienkārši tāds "četrreiz četri" - veidi kā piedzīt tos riteņus, kas bāzītē netiek piedzīti, ir daudzi un dažādi. Īstajiem audī pakaļa vienmēr tikusi piedzīta mehāniski, vienīgi mūsdienās, elektronikas laikmetā, ir notikusi iešana uz atpakaļ, ieliekot pa vidu vaļēju diferi kurš spēj pats sabloķēties - lai atstātu ESP brīvāku vaļu mašīnas vākšanā. Kaut gan, protams, torsenam ir mīnuss kad nebrauc taisni - tofika autors sūdzas ka xdraivs ar pagrieztu stūri aiziet šķērē - kā ar to ka kvatra ar pagrieztu stūri aiziet taisni?

Visādas mūsdienu pseidopilnpiedziņas par pilnpiedziņām vispār skaitīt nevarētu, bet nu tur kompromiss lai attaisnotu smaidīgā pieminēto faktu par pilnpiedziņas vazāšanu līdzi.

Jebkurā gadījumā pilnpiedziņai ir viens spēcīgs mīnuss - ļauj pārvērtēt spējas - saķere ta ir, bet vieglā mašīna nav džips - vienreiz man ar savu A90 gadījās iebraukt purvā - paldies dievam pārsimts metru tālāk viens celms norāva sūknim vadu un apstādināja to neprātīgo braucienu, savādāk velns viņu zina kā tas būtu beidzies

Tur pat nevajag bērnību, pietiek braukt ar velosipēdu kam bremze ir pakaļas rumbā - man vienkārši palika aizmugures virsdeķi žēl pēc tam kad viens kārtīgs virsdeķis tika sabremzēts caurs regulāri pie darbavietas vārtiņiem piebraucot krusteniski

Parasta kasešu aizmugurējā rumba, niknākas kvalitātes, iet tik maz? Šitādā laikā kā patlaban turpini braukt?

Ā, nu ja pa šoseju ir mūžīgā grūtniece un visu laiku jāpedālē un jāapdzen jo gribas braukt ātrāk par plūsmu, tad jā, tas ir normāli. Savādāk likās jocīgi kā tāds muderns ķīselis var norīt pāris litrus vairāk nekā tāds antīks aparāts kā B4 1.9 TDI - kuram pat ražotājs normālai braukšana uz šosejas izrakstījis bik zem 4 litriem.

Riepas, tas jau vairāk no braukšanas stila atkarīgs. Kā ar rumbām, ķēdēm, zobratiem? Droši vien rumbas ar planetārajiem pārvadiem nelieto?

Tātad tas 1.7 CDTI ir pašvaks, ja uz šosejas tam pamostas benzīnnieka apetīte. Man 2.3 kvatra uz šosejas tik ēd

25k gadā ar velosipēdu - 2k mēnesī - 60-70 km dienā - kur tu tik daudz brauc? Ar vienu velosipēdu? Ja jā, cik ilgi vidēji iet dažādi elementi?

Tā jau ir - fuckusu, gaydeo, kaku un fiestu ar fordiem nav ko salīdzināt, par cik tiem ar fordiem kopīga ir tikai bļemba - savādāk tām mazajām eiropas misenēm līdz ford crown victoria, mustangam, F-150 un citiem fordiem kā cūkai līdz mēnesim.

Vakar liepājā, brīvibenes/cukurenes krusta suckoilā ielējos ķīseļdegvielu par, laikam, 1,134. Braucot ārā no liepājas uz savu galu, skatījos ka ganībenes suckoila rādītājs ķīseļdegvielai rāda 1,094, hvz, vai pa to laiku pazeminājuši vai vienkārši biezajiem rīdzeniekiem pa godu tajā brīvībenes suckoilā cena lielāka.

Es tādas pašas vai pat lielākas summas mēnesī ietaupu ar vienu pašu šito

Kā tas ir - nevajadzīgi? Ko braucot lejā no kalna ieekonomē, to pēc tam atdod atpakaļ, rezultāts kā braucot pa līdzenu ceļu. Kā tad tu dari - turi pedāli tāda pozīcijā kā uz līdzena ceļa, braucot lejā ieskrienoties uz kādiem 120+, vai lejā braucot atmeties un kalnā pie augšas ripo vairs tik uz kādiem 50?

Diez vai ripināšanās brīvgaitā, drīzāk bremzēšana ar motoru. Kopš muteres golfmašīnā ieliku MFA [kam ir tikai vidējā patēriņa cipars, nevis momentānā, uz kuru es parasti audī skatos], sāku eksperimentēt ar patēriņiem - vispirms, protams, tika noskaidrota vecā patiesība ka "nemotoru ekonomija" neeksistē, pēc tam pamazām notestēju visādus paņēmienus kā vidējo nodzīt uz leju. Diezgan jūtami to ciparu samazina bremzēšana ar motoru iebraucot manā ciemā - tur reāli vismaz kilometrs tiek nobraukts nenokurinot ne grama degvielas... Vēl vienreiz pa tukšu šoseju prikola pēc visu ceļu nobraucu uz 60 kmph piektajā, ar vidējo patēriņu 4,5 litri [ja pat nebija bik mazāks]...

Vot es šito mītu par neekonomisko kruīzu vēlos pārbaudīt. Žēl, mans krusttēvs, pieredzējis šoferis, no kura es arī esmu šito dzirdējis, tikko kā aizgāja aizsaulē, labprāt nākamgad, pēc mana pieminekļa atgriešanas uz ceļa kopā ar viņu notestējis, izbraucot kādu kalnaināku posmiņu, kruīzs vs pieredzējis pedālētājs. Man jau vairāk liekas ka tas pieņēmums ir radies no karburatorniekiem [šprice atmetoties norauj degvielu, tā ka to, ko braucot kalnā tu pārtērē, to braucot lejā tu ieekonomē] un/vai no neadekvāti maziem motoriņiem [mans 2.3 arī no stāvāka kalna braucot lejā spēj noturēt bultiņu nekustīgu].

Chankaishi, ko tu ar to viģiku gribēji pateikt? Es sākumā domāju ka tajā viģikā testēs jebaja čipsi - ka no tās aploksnes izvilks PROM mikreni un to lodēs iekšā kompī - bet tā vietā izvilka parastu kompja appisēju, kur nekad nekā jēdzīga nevar būt + tāda parupja Haltech reklāma - it kā dzimtajam ECU nevarētu pieslēgties un nolasīt rādījumus.

Karoč morāle - tāds civiks mudina uz agresīvu braukšanu

Pēc loģikas būtu jābūt pastiprinātāja sūknim - ja jau ģenerators turpina darboties, tātad siksna turpina griezties, bet pastiprinātāja pazušana norāda to ka tas negriežas.

Pirms šitā piemēra nebiju līdz galam sapratis cik labas ir ķīļsiksnas - ilgmūžīgas, nav nekādu spriegotāju un citu draņķu kam šķīst...

Bremzēm ir izsaukuma zīme.

Turpinājumam atvienojam dzeses temp devēju, ja pazūd, tātad devējs beigts. Parasti tas tā notiek, komplektā ar temp rādījuma anomālijām.

"Nav vajadzīga", tik "nez kādēļ" mašīnu ar kārtīgi aizlietu motoru nākas pavilkt vismaz pārsimts metrus augstos apgriezienos pirms šis sāk atdzīvoties...

BRC inženieriem vai autonama darboņiem? Ar BRC inženieriem viss noteikti ir kārtībā - tie ir autonama darboņi, kuri tev uzliek gāzes iekārtu bez kompleksas pieejas, kā rezultātā tev gāzveida degviela ar mazāku enerģijas saturu un augstāku oktānskaitli tiek sakurināta tāpat kā benzīns. Starpība starp viņu veikumu un GintsK, protams, ir milzīga - tu laikam to jaudas stenda izdruku neapskatījies - vienam - 2,2 litru piecu katlu turbiķis ar tuvu 400 zs, otriem - cirvja 2.0 putekļusūcējs, kurš atduras, tb pārslēdzas uz benzīnu pie kādiem 70-80 zs Tur gan ir vēl viens kompleksā risinājuma pluss - tas motors uz gāzes attīsta kaut kādus 10 zs vairāk nekā ar deviņesmit astoto, jo var drīkstēt vairāk iepūst

P.N. Ja tev ir saimniecībā kāda gāzes plīts ar boša motroniku, vari aizbraukt uz Tallinu pie tā PRJ, kurš to V8 gazificēja lai izlabo autonama darboņu līkrocību, cik zinu, viņš regulē arī jaunākus motronikus, nevis tikai divdesmitgadīgus. Cirvim gan diez vai motroniks būs.