Jā, es to ļoti labi zinu - 11 gadus atpakaļ gadu nostrādāju būvējot kempinga mājiņas kopā ar čali kurš ir galdnieks/celtnieks un kuram bija Makitas instrumentu klāsts - tā skrūvpistole izturības ziņā bija zvērs. Bet cilvēkiem kam vajag reizi mēnesī uz pāris minūtēm tāda skrūvpistole ir vēl nejēdzīgāks pirkums par akumulatora urbjmašīnu...

Vai nu muļķības, vai arī esmu tā piešāvies ka pats neesmu to pamanījis. Savām skrūvēšanas vajadzībām pamatā izmantoju 25 gadus vecu Bosch elektrisko rokas urbjmašīnu - situācijās kur vēl vajag pirms skrūves ieurbt, lai nav visu laiku jāmaina gals, urrbi ielieku padomju ražojuma nelielā rokas urbjmašīnā. Savulaik vairāk kā 10 gadus atpakaļ guvu diezgan lielu Makitas akumulatora skrūvpistoles [tās ar kuru kokskrūves un tamlīdzīgas skrūvē] lietošanas pieredzi - pēc tam ar vieglu izbrīnu atklāju ka nospiedošajam vairākumam "skrūvpistole" ir akumulatora urbjmašīna kurai dažreiz ir uzslēdzams tirkšķis...

Ja reizi gadā kaut kas jāizdara, tad NAHUJ nevajag nekādu akumulatora instrumentu. Es uzskatu ka akumulatora instrumenti ir domāti tiem kas tos lieto regulāri - tā kā es pie tādiem nepiederu, tad es no tiem instrumentiem turos pa gabalu. Jā, ir forši, piekrītu - bet ja vajag reizi mēnesī uz pāris minūtēm, tad var samierināties ar elektrisko rokas urbjmašīnu un vadu, jo vismaz tās veiktspēja krājot putekļus uz plaukta nemazinās - un ja nu akurāt reizi pa pāris gadiem vajag instrumentu situācijā kur 50m pagarinātājs neaizvelk, tad vienmēr var no kāda aizņemties.

Šodien braucot pa līdzenu šoseju tika sajustas kaut kādas vibrācijas - paslēgājoties tika nosecināts ka tās notiek tieši septītajā robā; aizdomas ka septītā roba zobrats nodilis, jo vibrācijas uz pedāļiem var sajust tieši septītajā robā un ne sestajā vai astototajā. Ja tā izrādīsies, būs vēlreiz jāpārrēķina pārnesuma skaitļi lai saprastu, palikt pie esošās kasetes vai likt īsāku kaseti un citus priekšas zobratus - ja palikt pie esošās tad būs jāuzsūta jauni zobrati, viena vai divu zobratu dēļ kasete mainīta netiks.

Nē, tā gan būs Jūrmalas fizika, jo lielākoties tie ir tavi izdomājumi - par cik tu dažādus manus tekstus lielākoties sagrozi tik spēcīgi ka tie vairs nav manējie. Bet šis tavs murgojums - " tā pat kā netic pasakām ka tavas 10+ gadīgas jokogamas ar katru gadu tur arvien labāk" - vispār ir bomba. Desmit plus? Kādi vēl nah desmit plus? Tās riepas, par kurām tu te iesmirdējies, šobrīd varētu būt 5 gadus vecas; pameklēju bildes, atradu ka manās rokās tās nonāca 2018. gada beigās, praktiski nelietotas [iepriekšējo ziemu čoms pāris štukas pa Liepāju nobrauca], bet tas, kam tu kā cietpaurīgs dogmāts nevari noticēt ir mans novērojums ka pagājušoziem, trešajā to riepu sezonā, parastajos ziemas apstākļos [slapjš asfalts], golfs ar tām mizām vairs beidzot neuzvedas kā pīle uz ledus, nevis kā iepriekšējos gadus, kad, piemēram, tādos apstākļos metiens pa nažiem rezultējās aizšļūkšanā ar sabloķētiem riteņiem naglām skrapstot pret asfaltu. Protams ka tas neatbilst tavam dzīves pamatprincipam kas ir "labs ir dārgs, un jo dārgāks jo labāks", tāpēc arī tu manam novērojumam vairāku mēnešu garumā nevari noticēt Pieredze ar uz golfa esošajiem jaunajiem vasaras miķelīniem rāda apmēram to pašu - jaunas riepas laikam pirmo sezonu tiešām jādod lai kāds lohs kas grib pisties tās piebrauc :D - nu labi, to riepu gadījumā nācās tikai ļoti precīzi noregulēt sagāzumu - servisā visdrīzāk neviens nebūtu tik precīzi noregulējis un tad būtu varēts turpināt braukt ar jaunām riepām kas velk uz vienu pusi...

Priekš trīsriteņa neadekvāti liels pagrieziena rādiuss. Ideja interesanta, diez kā tāds uzvedas pie 30 km/h :D

Nē. Pirmkārt, nav pareizā marka, otrkārt, noteikti pārāk liels attālums.

Jā. Par vienu metru. Nevienā vietā nepieminēju vantenieku lai arī tam pāri braucu divas reizes.

"Bet viņš taču teica, ka esot bijis pie "diagnostiķa".Nu varrbūt (joprojām) ir vēl kāds tāds lohs, kurš sauc sevi/par, bet procesa laikā neizdara pašsaprotamas prastas darbības." - tādu diemžēl ir ļoti daudz.

Ehh... [smaga nopūta]... MAFs uz nekādu pārbaudi nav jānes - tam pašam diagnostiķim, kaut vai arī īpašnieku pie stūres, bija jāuztaisa izmēģinājuma brauciens - MAFu pārbauda ar kompi skatoties tā rādījumu un otrajā vai trešajā robā aizgriežot līdz galam - pirms tam izrēķinot pēc vienkāršas formulas apmēram to gaisa daudzumu kādu tas motors pie savas max jaudas patērēs, un sagaidot ieraudzīt to ciparu pie tiem apgriezieniem pie kuriem notiek max jauda. MAFs ir pietiekami dārgs, ar pietiekami garu darbamūžu un pietiekami lielu varbūtību ka kļūdas par viņu patiesībā ir par kaut ko citu lai nebūtu vērts aiz neko darīt mainīt viņu nost. Ar lambdu ir savādāk, tā ir "dilstoša" detaļa, bet nu arī tām mūsdienās resurss ir stipri pieaudzis; man liekas ka LSU 4.9 platjoslenei ražotājs sola vismaz 250k - jebkura gadījumā arī tādu [ja kļūda par tādu] jāpārbauda skatoties mērījumus, nevis vienkārši mainīt nost.

Vadības bloka pašdiagnostika ir domāta lai palīdzētu diagnostiķim vieglāk noķert pārtrauktas problēmas nevis lai aizvietotu diagnostiķa smadzenes. Ja ir kļūda par MAFu, tātad tas MAFs ir jāpārbauda, nevis jāizšauj no detaļu lielgabala uz mašīnu.

Kādu vēl "savu izdomāto fiziku" un kāds sakars fizikas likumiem ar kaut kādu izdomātu zemu pirktspēju?! Šajā gadījumā man liekas ka tā zemā pirktspēja ir tev, jo tu atsaucies uz parastām naglenēm - kamēr es uz risinājumu kas pēc darbības principa ir līdzvērtīgs ežiem; ežus tu gan te nez kāpēc nepiemini, laikam pirktspēja par zemu :D ; man negribētos ticēt ka velosipēdiem tādus neražo. P.N. Mani fascinē tava smirdēšana par "zemu pirktspēju" priekšā un pakaļā - man nav nekādu problēmu nopirkt naglenes, bet man ir zināmi aizspriedumi pret tādu naudas noraušanu podā + es pārāk labi zinu kā uzvedas naglenes uz mašīnas - lai kā tu te savus pamperbikšu makaronus karinātu, es nemaz nešaubos ka braucot ar naglenēm es atklātu ka fizikas likumi un darbības pamatprincipi nemainās un riepas kas ir labas apledojušam ceļam nenormāli iesūkā citur. Mašīnai es nagleņu nopirkšanu jau esmu pietiekami daudz nožēlojis, ričukam nevēlos, attiecīgi tam varētu nopirkt kaut ko ziemīgāku bet bez naglām.

Kurš tad te baidījās par diviem metriem? Tu?

Nē, tas vienkārši ir atgādinājums tev ka fizikas likumus dārgi velosipēda grabuļi nesalauž lai kā tev to gribētos. Kā jau tu redzi, es dodu priekšroku trīs riteņiem un nevis ķēdei vai neadekvāti dārgām ziemenēm.

Jā, tā gadās ka dzīvojot dižajā pilsētā vai tās tuvumā un pērkot mašīnu nevis braukšanai bet lai stumdītos pa sastrēgumiem, tomāts ir labāks. Tā pa lielam visi slavētāji ir vienkārši padevušies tomatizācijai, tas arī viss. Par pārkāpšanu uz elektromobīļiem - esi reāls. Nevis braukšana ar iekšdedzes dzinējiem būs turīgu kolekcionāru izprieca, bet braukšana ar mašīnu. Paskaties cik tagad maksā elektrobraukšana - un tas joprojām ir ar spēcīgu haļavu, kura agrāk vai vēlāk beigsies. Ja tu agrāk nebrauci ar V8 benzīnnieku kāpēc lai tu nākotnē brauktu ar kaut ko kas tik daudz naudas patērē?

Pilnīgas muļķības - elektronika spēj noķert jebko, ja vien tas ir vajadzīgs. Ja pūtiens pieaugtu par strauji, tad to ierobežotu bez jebkādām problēmām. Visus motora darbības aspektus vada motora vadības bloks un turbīna nekādīgi nedzīvo savu dzīvi.

Uz to smago mašīnu 1.8 turbiķis pilnīgi noteikti ir mazmotors. Pie tās jaudas jo sevišķi.

Tu ar to mašīnu taisies pabraukt tikai pusgadu, tu no mēness vai vienkārši lietotu mašīnu pircēji arī jau stulbi palikuši? Es mašīnām ar mešalku sagaidu tikai vērtības kāpumu dēļ tevis pirmā nosauktā faktora - nevienam 10 gadus veca mašīna ar tomātu visdrīzāk nah nav vajadzīga, jo tā tehnoloģija ir domāta priekš pirmā pircēja kurš ir noskaņojies to mašīnu tikai pist un slavēt. Attiecīgi pārdošanas brīdī visdrīzāk tas tevis nosmādētais modelis ar 150 zs un mešalku sliktākajā gadījumā būs vienā vērtībā ar tavu 190 zs tomātu - labākajā gadījumā būs vērtīgāks.

Nu redzi - tu runā par specifisku riepu specifiskai nišai. Kā jau minēju, mans kurkulis ar necilām mizām uz apledojuša ceļa pa kuru būtu grūti paiet tikai mēreni svaidīja pakaļu, kamēr līkumos priekša neizrādīja nekādas slīdēšanas pazīmes - kamēr pitons uz trīs riteņiem ar savām Mitas Flash mizām gan mēreni slīdēja, bet viss bija valdāms. Un kad runā par kaut ko specifisku, tad atkal diemžēl tas kam ir mazāks virsmas laukums, lasīt, lielāks spiediens uz virsmu, uzvar - es savulaik vienu ziemu nobraukāju ar salieķi ar moča ķēdi uz priekšas riteņa; baidos ka tavas naglenes tai ķēdei tikai pienestu ūdeni - ar ķēdi priekšā un kaut kādu vissezonas CST aizmugurē uz noslidināta ledus tas ričuks uzvedās kā uz grants, respektīvi, pakaļa, kuru nospieda 80-90 kilo svars, varēja gribēt mēreni kaut kur aizslīdēt, kamēr priekša turējās kā pielīmēta. Ar ķēdi arī uz aizmugures ripuļa tas ričuks pa ledu noteikti būtu gājis kā pa sausu asfaltu. Protams, ķēde ir neērts variants, bet nu nevarētu teikt ka naglenes būtu daudz labāks

Abet kurš runā par sniegu? Runa bija par ledu. Jā, sniegā droši vien tā megaplatā riepa varētu būt laba.

Kādu laiciņu atpakaļ valodas prasmju uzlabošanas nolūkos man gadījās nopirkt lietuviešu ceļu satiksmes noteikumus. Tagad sāku lasīt, skatos un redzu dažas ceļu zīmes kādas pie mums nevar redzēt. Radās jautājums - pie mums vispār likumā ir ceļu zīme "minimālais ātrums"? :D Redzu arī no kurienes Siguldas velofašisti ir nokopējuši "Divriteņu ielas" ideju, leišiem tā ir oficiāla zīme - līdz šim gan esmu to redzējis tikai pāris vietās uz veloceliņa, vietās kur atļauts braukt ar mašīnu lai piekļūtu mājām.

Nesmīdini; ieraudzījis mani vienreiz līkumojam uz šosejas runā par neprecīzu braukšanu :D Kamēr es neesmu pārtaisījis stūrēšanas ģeometriju, viss ir atkarīgs no koncentrēšanās; jebkurā gadījumā konkrētajā situācijā nebija problēmas braukt jo vietas bija vairāk nekā pietiekami, bet pati tā situācija kur sakrāmēti mākslīgi šķēršļi vienā pusē bija nepatīkama. Problēmas man sagādā kaut kādas šauras vietas , zem kādiem 80 centimetriem - tajā pašā laikā noteiktās vietās manas cepures atrašanās ne vairāk kā 1,2m virs ceļa seguma ir noderīga

Kāds sakars ar mašīnām? Vistiešākais - tev šķiet ka fizikas likumi kas mašīnām lielāku velkošo riteņu skaitu padara vēlamu uz velosipēdiem neattiecas? :D Tāpat piemērs ar manu kurkuli, kur lisām un šaurām riepām uz kurām atrodas lielākā daļa svara nav problēmas ar saķeri tev liekas kaut kas neticams - bet tad kad mašīnām ziemenes liek šaurākas par vasarenēm, tur dīvainā kārtā tev noteikti viss liekas normāli :D Pie tā ka delta veida trīsriteņiem acīmredzami standarta risinājums ir viena riteņa piedziņa, risinājums ar brīvrumbu uz katra riteņa un piedzītu viengabala asi būtu tikai uzlabojums - vissliktākajā gadījumā minoties būtu pistaisni efekts, vienāds neatkarīgi no tā uz kuru pusi griežas - uz slidena ceļa sliktākajā gadījumā lai izņemtu līkumu vienmēr var atmesties. P.N. Vai tad Spārītei ir tikai viena riteņa piedziņa? Nav man nekad spārīte bijusi, man bērnībā bija kaut kas ļoti attāli radniecīgs Pitonam, trīsritenis ar priekšas piedziņu :D

Vienīgais iespējamais cenu neatšķirības veids ir tāds kurā elektrobraukšana ir dārgāka. Jā, protams, var vēl sakruķīt degvielai cenu uz augšu, un daudz - tajā pašā laikā elektrokastēm pagaidām iztrūkst daudz nodokļu un maksājumu, un elektrībai ir vēl daudz kur kāpt.

Žēl ka tu neko nesajēdz no fizikas Saķere ir tikai riepas jautājums? Dīvaini - pastāsti to mašīnu ražotājiem, a to šie priekš zemas saķeres apstākļiem ražo gan mašīnas kurām ir četri velkošie riteņi, gan diferus, lai garantētu ka velkošo riteņu skaits nesamazinās - bet izrādās ka tikai vajag labas riepas :D Diemžēl realitātē uz slidena seguma saķerei ir tiešs sakars ar svaru uz dzenošajiem riteņiem, un pie vienāda kopējā svara trīsritenim ar vienu dzenošo riteni būs švakāka saķere un ar diviem dzenošajiem riteņiem lielāka saķere nekā divritenim - nu tas kamēr runa ir par piedziņu. Manam kurkulim Maxxis Roamer priekšējie lisāri uz ledus turējās kā pielīmēti, kamēr pakaļas CST City turējās švaki - jā, es zinu ka mēsls, bet ar krutu ziemeni tur labākajā gadījumā būtu tikai panākts priekšas lisāru līmenis, bet diez vai. Abet par diferi - nav tāda "mistiskā difera" - profesionāli delta veida trīsriteņi izmanto divus piedziņas veidus. Lielākoties [laikam] ir viena riteņa piedziņa - es sestdien ZZK apskatījos brīnumus kas tur viņiem ir, un tur parastajiem trīsriteņiem piedevām ir tā ka piedzen viens ritenis bet bremzē otrs :D - un ražotāji mēdz piedāvāt opciju ar nosaukumu "diferis" par pārsimt dolāriem. Tas, protams, ir vaļējš diferis kas ziemai nav piemērots - tāpēc es gribu katrā ritenī brīvrumbas mehānismu - attiecīgi līkumos būtu iekšmalas riteņa piedziņa bet braucot taisni vai pa slidenu segumu cieta abu riteņu piedziņa. Vienīgi lai to izveiktu kopā ar disku bremzēm, kaut kas jābūvē no nulles - labajā pusē vēl varētu uzlikt thru axle rumbu ar brīvrumbu kuru piedzītu ar kaut kādu muftu no ass uz kuras rumba atrastos, bet kreisajai rumbai būtu jābūt otrādi un tāda brīvrumbas mehānisma nav...