Un tagad izskaidro mums kāpēc tas motors maksā tik lēti [ja vispār vēl ir nopērkams] - kāds dīleris tukšoja noliktavu no nepopulāriem motoriem? VAG četru katlu motora klucis [tātad, bez kolektoriem un tamlīdzīgām lietām] zem piecām pakām nebūs noteikti, drīzāk vairāk.

Pa tādu naudu labākais kas var sanākt - virspusēji pārlasīts lietots motors. Vai detaļas un pāris ārpakalpojumi ja taisa kapitālo remontu esošajam paša rokām. Jauns nekādīgi.

Dažos klikšķos apgāžamos murgus vienā laidā tu izgudro, par to arī ir cepiens. Atcerēsimies, tavs sākotnējais apgalvojums bija " ultegrai ir brīvi pieejamas 14_25 un 14_28 kasetes.". Un dažu klikšķu pārbaude rāda ka tu murgo, vai melo - vai arī vienkārši esi atpalicis no laika bet to neatzīsti

Jāatzīst ka Shimano kategorijas ir mulsinošas, bet diezgan saprotami - mūsdienu patērētāji ar gudrību neizceļas, pamperbikši ne tik, tāpēc visu vajag sarežģīt un samudrīt, mošk izdodas ietirgot cilvēkiem nevajadzīgus velosipēdus - un tā nu brīdī kad šosejniekam uzliek bišķi platākas riepas, tas kļūst par "gravel" un tur rodas cita grupa Jā, jā, zinu, zinu - "tu neko nesaproti, blablabla, tur tas leņķis rāmim izmainīts par 2 grādiem un tas leņķis, uz aci redzēt nevar, bet kad tu esi pasaules klases sportists un piedalies starptautiskās sacensībās, tas ir no svara" Ja Shimano klāsts nebūtu tāds liels lohotrons, tas sastāvētu 2 grupām pie šosejas un kādām 3 grupām pie kalniešiem - kaut gan jau pati grupas ideja ir diezgan liels lohotrons.

Protams. Jo tā kā jauno tačku jūsmiņi ir iemācīti mainīt tačkas ik pēc pieciem gadiem, tad kvalitāte viņiem ir pie dirsas, un līdz ar to par piecām pakām tu vari dabūt papildus vipendronus nevis kvalitāti. Papildus kvalitāte par papildus cenu piedāvājās pirms 30 gadiem, bet iepriekšējā jūsmiņu paaudze ar saviem makiem nobalsoja pret tādu pieeju.

Nemaz nespēju iztēloties kas tev kur varētu būt "sakārts" un "regulāri konfliktē". Bet viennozīmīgi tevi pielaist kaut vai pie fofāgena - tas ir kā cūkai pērles bērt priekšā - tev adekvātie griesti no fofāgena grupas būtu Škoda, un tas jau priekš tevis būtu kā luksusa Honda Es nevarētu teikt ka es būtu sevišķi sajūsmā par visādiem mūsdienu pārelektronizētajiem risinājumiem vai puņķainām motoru un piekares tehnoloģijām, bet atšķirībā no tevis kas kaut ko murgo par slikto fofāgenu, es redzu ka to pašu dara arī MB un BMW, un VAG vienkārši cenšas no viņiem neatpalikt - un ja Lexus un tamlīdzīgi to pašu nedara, tad tikai to naudu ieguldot PR lai sakarinātu makaronus uz ausīm pircējiem. VAG viss vēl ir normāli un gļukus var norakstīt uz ražošanas ekonomiju [sakām paldies taviem japāņu mašīnu izstrādājumu ražotājiem] un pseido ekoloģijas normām - gribi redzēt kaut ko draņķīgi uzkonstruētu - skaties uz BMW. Ja VAG izmanto gatavus "no plaukta" risinājumus, lielākoties no boša, tad BMW izdomā savus, pēc principa "jāizgudro velosipēds no jauna lai sanāktu kaut kas izsmalcinātāks nekā konkurentiem". Kaspicha blogā ir gadījies lasīt šādas tādas pērles kuras lasot nevar saprast, smieties vai raudāt; skaistākais kas stāv atmiņā - 15 gadus veca 3.0 benzīnnieka vadība noteiktos apstākļos var "izdomāt" ka motors ir noslāpis, un, turpinot motoru darbināt, aiziet brutālā avārijas režīmā, jo devēju signāli neatbilst noslāpušam motoram

Diez vai kādā VAGmobīlī varēs ieraudzīt kaut ko tādu, ko man gadījās sensenos laikos redzēt iekš Toyota Carina - Bosch ģenerators kas uzražots uz Toyotas specpasūtījumu un kur jauna šokolāde maksāja dārgāk nekā viss ģenerators - 250 LATUS.

Atgādini man - audī pēdējos 20 gadus ir lepojies ar pretrūsas aizsardzību? Tajos laikos kad tas bija uzrakstīts katrai mašīnai pakaļas stiklā, tā arī bija pieklājīgā līmenī.

Honda vienkārši ir japāņu žiķelis ar attiecīga līmeņa dzelžiem. Ja fofāgens joprojām ražotu otro golfu, tikai mēreni modernizētu un feisliftotu, un karinātu makaronus lai iesmērētu to kā modernu mašīnu jūsmiņiem, tad sanāktu tieši Hondas variants. Par taupīšanu gan tev ir taisnība, bet tur pa lielam ir vainīgi tādi kā tu kas nopirks lētu japāņu sūdu, nevis piemaksās dažas pakas par kvalitatīvu vācu mašīnu - tā nu vāciešiem nākas konkurēt uz cenu ar autoražotājiem no nācijas, kuras inženieri ir speciālisti uz kapeikpišanu, un tur tiešām nekas labs nesanāk. Bet par bošu tu vari nedirst jo viss ko tavi japāņu kapeikpisēji tā jomās spēj izveikt - uztaisīt diezgan riebīgas boša ražojumu kopijas

P.N. Lai kā vācu autobūve būtu degradējusies, bet es domāju ka tā vēl šodien neražo mašīnas kas jau savā konstrukcijā paredzētas pēc 10 gadiem mest zem preses - šķībači tādas ražo vismaz 20 gadus. Jā, es zinu, priekš tevis rocenes trosīte kuru lai samainītu jānoņem pāris detaļas ir zinātniskā fantastika...

Vienu paaudzi par jaunu mašīnu esi nopircis Gribi mainīt mašīnu, pērc mk4 GTI un tam pacel jaudu, vai arī iepriekšējās paaudzes lauvēna R kupri.

Tu par sevi? Labākajā gadījumā tā, sliktākajā gadījumā abi esam pār vienu kārti metami. Izrādās ka Shimano to tavu novecojušo kaseti pabāzis zem Gravel un iestūmis GRX grupā - tas gan nemaina faktu ka tā ir aizgājušās Ultegra sērijas kasete.

Vai tevi pārsteidz ka cilvēkam ar augstāko izglītību pat smadzenes vēl darbojas?

Jā, tik tiešām, zeme atveries - tavs murgu maršruts ir graujošs. Tu atsaucies uz Ultegru - es apskatos Shimano lapā modeli, uzgūglēju cik tas maksā, a tev par to "hi hi hi, ha ha ha", jo man jāspēj izzīlēt ka tu lieto novecojušus dzelžus - tev vēl atlicis tikai viens līmenis, sākt mani troļļot ar saviem krāmu tirgus pirkumiem

Nu tad kuras ir tās junioru kasetes - īsākā Sora? Vai priekš viņiem atstātas veco grupu 11 zobu kasetes kuras viņu lapa nerāda, jo mērķauditorija maza?

Šis ir klasisks piemērs diskusijai ar tevi - tu centies apgāzt manu apgalvojumu ka leiši ne pārāk senā pagātnē no nulles uzbūvējuši veloceliņu, bet noprecizējot izrādās ka tu runā par kaut ko pavisam citu, un es esmu lohs jo braucu pa veloceliņu

Dīvaini ka tāds dižs velosipēdists kā tu nemāk atšķirt E10 veloceliņu no kaut kādiem celiņiem vulgaris. Es svētdien braucu pa veloceliņu vadoties pēc norādes zīmēm - mana pitona riepas ar padomju laika asfaltu saskārās vienīgi Rucavā - nu varbūt vienīgi Smiltines galā pret pludmalēm asfaltētie laukumi ir ar vecāku segumu, neatceros tik smalki.

P.N. Tas kas mani visvairāk besī publiskos kritienos - nepieciešamība fiksi piecelties un dragāt tālāk Nekurienes vidū noliekoties vismaz var mierīgi un nesteidzīgi izrāpties no ričuka apakšas, to piecelt, varbūt vēl kādus robus pārslēgt un nesteidzīgi braukt tālāk.

Par "nemitīgi jānodeg" atļaušos pasmaidīt par tavu švako atmiņu Kāpēc jāavarē? Nu laikam tāpēc ka viens gads braukšanas pieredzes un dažādi līdz šim neizspēlēti apstākļi. Tizlākais svētdienas kritiens gadījās braucot pa veloceliņu kurš uztaisīts blakus padomju laiku betona plākšņu celiņam un pamanoties pilnā gaitā zaudēt līdzsvaru dēļ kontakta ar mazo bordu kas tur pa vidu ir bik virs līmeņa. Muļķīgākais - koncentrējoties uz tēva ar dēlu apdzīšanu, brīdī kad tam bija jānotiek, pēc kāpuma uz augšu priekšā radās esam 90 grādu līkums - pieejamajā vietā ar esošo ātrumu es tajā ierakstīties nevarēju, nācās nobraukt nost no asfalta, kur uz irdenās virsmaz ar apmēram nekādu ātrumu nolikos. Bet nu pa lielam - tāpēc ka ričukam ar zemu smaguma centru ir savi mīnusi.

Ja pieņem ka ir runa par posmu no Pervalkas līdz gandrīz Nidai, tad tu tur laikam sen neesi bijis - jā, tur velosipēdistiem ir atvēlēts vesels ceļš, bet tas ir smuki un ne pārāk sen noasfaltēts. Tie pēdējie 10 kilometri [nu vispār kādi astoņi, pēdējie divi iet pa krasmalu], protams ka ir vecāki - ceļš kas savieno tos trīs ciemus un Nidas lidostu.

Nevis "aktuāla un tur atrodama", bet gan "joprojām atrodas uz servera", atrodama gūglējot un, iespējams, izmantojot lapā meklēšanas funkciju. Saistošās grupas ir tās, kuras tu vari paņemt paņemot izvēlē nozari un grupu - un tur zem Ultegras piedāvājas tikai 8100-tā grupa kur viss ir uz 12 zobratiem.

Nu viss skaidrs - novecojis izgājušas sērijas produkts kas ir jāpieņem par etalonu Es tikmēr paņēmu esošās sērijas kasetes cenu no bike discount.

Zobratu sakarā tu man vispār varētu izskaidrot kā vispār šosejas zobratu kombinācijas spēj darboties - es kādu laiciņu atpakaļ padarbojos ar kalkulatoru tajā iemetot īsāko Soras kaseti un Soras priekšas zobratus un paliku neizpratnē - pat uz manām 26 collām pie tava etalona 100 apgriezieniem minūtē lielo zobratu sanāk izmantot zemos robos ar tizlu ķēdes leņķi vai arī visu laiku jāstiepj uz kādiem 40 - jeb tur tie zobrati atrodas tajās vietās kur manam trijniekam pirmais un otrais?

Ja? Nu davai, parādi kur ir bike.shimano.com/en-US/product/component/ultegra-r8100/CS-R8100-12.html Shimano lapa, esošā Ultegras grupa. Combination name (Group name) 11-30T 11-34T

Par jēgšanu zinu - jēdz tie kas tērē daudz naudas. Kā vienmēr. Šajā gadījumā - pārmaksā reizes 4 - jo tie kas jēdz, deldē divus zobratus kasetei kas maksā 100-120 eiras, un nevis kasetei kas maksā 25-30. Ā, pareizi, tie kas jēdz brauc pa kalniem un tā pamanās nodeldēt četrus, pa līdzenu reljefu atkal brauc tie kas nejēdz

Zinot ka vakar būs pēdējā normālā vasaras diena, vakardien devos ceļojumā

Pulkstens desmit no rīta, pitons sagatavots kaujai.

Aizbraucu uz Palangu, nodevu tukšo taru, iepirkos, uzēdu. Pieredzes trūkuma dēļ izdarīju kļūdu - pie tā ka man bija gandrīz divi litri ūdens, neko dzeramu Maximā nenopirku jo negribēju 4 kilogramus [+ citas lietas] vienā pusē - tam bija sekas vēlāk.

Pēc Palangas jau sākas brauciens nezināmajā...

Līdz Klaipēdai aizbraukt var normāli, bet Klaipēdā ir problēma - veloceliņi diezgan daudz un E10 norādes zīmju maz - pārāk maz lai pēc tām vadītos bet pietiekami daudz lai tās sapistu prātu. Tā nu es turpceļā, braucot uz veco pārceltuvi, pa vienu tiltu šķērsoju Dani, pa otru tiltu šķērsoju vēlreiz un dabūju stumties pāri ielai ar 4 joslām vietā kur nekur tuvumā nekādu pāreju ieraudzīt nevarēja.

Ar Pitonu var atpūsties jebkur kur ir līdzena vieta kur to nolikt

Mans tēvs bija man teicis ka taipus jomas esot veloceliņi [viņš nav velosipēdists], izrādās ka viņam ir taisnība - izrādās ka leiši kaut kad diezgan sen ir pamanījušies meža vidū uzbūvēt 40 kilometrus [!!!] veloceliņa - jā, pa lēto - plāna šķembu kārta, pa vidu centimetrs erzacasfalta, tas viss tikai 2m platumā - bet tomēr. Būs jāpameklē cik sen tas ir bijis - tā kā erzacasfalts, tad vietām jau tas segums ir pavisam sabrucis, jo ja kādas saknes to izcilā, tad tur ir čau - pirmie 10 kilometri kādu gadu divus atpakaļ ir tikuši salāpīti ar karsto asfaltu , tālāk vietām ir jautri.

Tajā pusē braucu diezgan gurdeni - gan tāpēc ka dienas nobraukums jau bija virs līdzšinējā rekorda [kaut kādi 120 km], gan tāpēc ka pie tādiem nobraukumiem labais celis liek par sevi manīt, gan arī sevi lika manīt ūdens trūkums - taupīgi dzerot pēdējo ūdeni izdzēru pret Jodkrantes pludmali, uz Jodkranti braukt nopirkt kaut ko dzeramu bija slinkums, tā bija kļūda. Kad Preilā ieraudzīju kreisajā pusē uz ēkas uzrakstus "pardotuve" un "gerimai", bez domāšanas apmetu ričuku uz riņķi.

Tuvojas Nida un veloceliņš jau iet pa jomas krastu pa bruģi kurš stabilitāti nekādīgi neveicina...

Uzbraucu skatu punktā [vienu stāvāko slīpumu dabūju stumt, 28/25 bija par maz lai tur uzrāptos] izgāju vienu līkumu, braucu prom. Mērķis - līdz tumsai sasniegt Klaipēdu.

Brauciena plāns pārmaiņas pēc saturēja arī peldi; līdzi bija paņemts dvielis un apenes. Braukt uz Nidas pludmali es biju par slinku jo uz to būtu speciāli jābrauc - kamēr Jodkrantes pludmalei ir jābrauc garām. Sasniedzis to domāju kur gan lai apstājas, jo minējos ka tur bija viena vieta kur stāvēja čupa ričuku - piepeši redzu bruģētu uzbrauktuvi, sekundes desmitdaļa lēmumam un jau rāpos pa to augšā - augšā laukumiņš ar margām, soliņš uz kura divas tantiņas pļāpāja un slīpums, uz slīpuma nolikos, nometu drēbes un piecas minūtes pamērcējos ūdenī. Pēc peldes labā ceļa nīdēšana pazuda un es atsāku cēli dragāt uz ~25 [brauciena garuma dēļ es sevi ierobežoju uz tādu ātrumu], parādījās arī pa vienam otram velosipēdistam ko noskriet.

Atpakaļ izlēmu braukt pār jauno pārceltuvi jo zinot ka tur prāmji brauc ik pēc 20 minūtēm, bija aizdoma ka vecajā varētu sanākt gaidīt ilgāk - sākumā domāju kā atrast ceļu uz turieni [jo telefons nez kādēļ katru reizi meklē satelītu koordinātas no jauna, to pasācienu paildzinot pārāk daudz lai to varētu apvienot ar braukšanu], tad ieraudzīju divus priekša braucošus pamperbikšus nogriežamies pa labi - ieraudzīju tajā virzienā attiecīgu norādes zīmi, tad nu viņus noskrēju, uzrāpos augšā kāpā un pēc tam, svilinot bremzes, ripoju lejā. Ieraudzīju velosipēdistus un tad jau nebija jādomā ko tālāk darīt. Secinājums - velosipēdisti ir ļoti lieli pohujisti - atbrauc prāmis, visi metas vienā barā pirmie uz prāmja, tā ka braucoša ugunsdzēsēju mašīna dabū uz viņiem gaidīt...

No Klaipēdas tiku ārā praktiski bez piedzīvojumiem, pirms tam tik apskatījos navigācijā ka "jātiek pāri vienai lielai ielai un jābrauc pa nākamās lielās ielas labo malu" - pirms Karkles braucot pāri šosejai sajaucu virzienus un aizbraucu nevis pa labi bet taisni, pludmales virzienā, pie viena normāli paņemot bordu - kļūdu sapratu dažus simtus metru tālāk jo braucu pa granti nevis asfaltu. Palangu sasniedzu vienpadsmitos

Pēc lielās Maximas apmeklējuma izmetu līkumu caur Palangu un tālāk braucu pa veloceliņu.

Naksnīgā un tumšā Sventāja.

Atlikušie 20 km bija vissmagākie - ne tik daudz fiziskā noguruma dēļ kā tādēļ ka es uz šosejas jau sāku reāli migt ciet; zuda uzmanība ar visu no tā izrietošo. Izbraucot no Sventājas mani gandrīz notrieca divas stirnas...

Dienas nobraukums. Brauciens bija 13,5 stundas garš, ar 11,5 stundu garu mīšanos, vidējais ātrums - 21,6. Līdz šim lielākais vienas dienas nobraukms bija 120... Ričuks uzvedās labi, tumbiņa nosēdās 15 kilometrus pirms beigām [būtu bik prātīgāk rīkojies, gan jau būtu izvilkusi], pie viena pa tumsu braucot nokonstatēju ka viena no priekšas luktura četrām diodēm ir vanckars, nu nekas, dŗīzumā to izgriezīs un ieliks citu. Pašam gadījās dažas reizes nolikties - vienu reizi Klaipēdā uz veloceliņa pilnā gaitā pazaudēju līdzsvaru dēļ pa vidu atstātās mazās bordas un cenšoties ar kājām atsperoties atgūt līdzsvaru, kājai tiekot parautai apakšā normāli izlauzu potīti - un kādas pāris reizes maza ātruma kritieni Neringā dēļ veloceliņa stāvokļa; viens bija situācijā kur kāpumā uz augšu piepeši priekšā radās 90 grādu līkums. Kaut kā tā.

Es par tevi biju labākās domās - es domāju ka vismaz par tik primitīvām lietām kā zobrati tev kritērijs būs kaut kāds specifisks, bet izrādās ka nē - viss kritērijs ir - "par maz zobratu!" Es apskatījos apmēram visas Shimano šosejas grupas, un uzmetu aci SRAM Force, ja nu tomēr SRAM piedāvātu ko savādāku nekā Shimano, un secinājums - sūds ir viss kas NAV Sora. Atceries ka tu apgalvoji ka mazāki zobrati par 14 zobiem ir slikti? Un tā ir galvenā atšķirība ar ko atšķiras krutāku grupu kasetes no Soras kasetēm - visām mazākais zobrats ir ar 11 zobiem Un pat ja tu taisies tos pēdējos trīs zobratus nelietot un palikt pie deviņiem robiem - tu nonāc pie kasetes ar lielākām atstarpēm nekā jebkura Soras kasete, jo kruto šosejas grupu kasetes sākas no 30 vai 32 zobiem SRAM Force līdzīgs stāsts - Claris arī izmanto paplatu astoņnieci - beigās vienīgā šaurā kasete nebūvējot konstruktoru vai nepērkot kaut ko no kāda specifiska mazā ražotāja [par ko neko nezinu] būs īsākā no Soras kasetēm.

Jebkurā gadījumā pieņemu ka tu tam manam postam piekrīti ja jau reiz tu piepisies tikai tam ka Soras kasetēs zobratu par maz

Man vispār vajag reālu veikumu nevis ražotāja reklāmas bukletu informāciju Es vienkārši Sheldon Brown kalkulatorā ievadīju man saistošos parametrus un paņēmu Pinion, un sanāca šausmas. Pirmkārt, pārnesuma skaitlim priekš zobratiem būtu jābūt ne lielākam par 1, tb priekšā vajadzētu zobratu kas nebūtu lielāks par aizmgurējo - ja normālais lielākais aizmugures zobrats būtu 24 kā lētā gala rumbām ar planetāro pārvadu vai bez, nu tad saproti pats. Un pat ievadot situāciju kur priekšā ir 20 zobi un aizmugurē 24, man saistošajos ātrumos atstarpes starp robiem ir ~2,5 km/h, rupji rēķinot divi kasetes zobi, un tas ar situāciju kur pirmā pārnesumu diapazonu puse ir reāli bezjēdzīga. Ja saliek bišķi pierastāku izmēru zobratus, teiksim, 38/24, tā lai braukšana būtu pārnesumu diapazonā pa vidu, atstarpe starp robiem izplešas uz 3 km/h un gals atrodas pie 60 km/h. Mani aprēķini, protams, ir ar 26" - uz 28" tur noteikti ir nāves smaka.

Kaut ko neesi sajaucis? Uzbrukumos zaudējumi ir atkarībā no plāna un aprīkojuma. 3:1 ir nepieciešamais pārspēks lai uzbrukums izdotos.

Tu laikam esi pārāk daudz saskatījies uz patreiz modē esošajām konfigurācijām ja tu tajā SRAM DD rumbā saskati kādus plusus Redzi, agrāk izmantoja tādu lietu kā trīs priekšas zobratus, ko tu laikam esi aizmirsis, bet ko es izmantoju joprojām. Es uzrāvu kalkulatorā divus aprēķinus blakām - abos aizmugurē atrodas īsākā Shimano Sora kasete, bet vienā priekšā 28/38/48 zobratu čupa, otrā 38 zobratu zobrats un aizmugurē DD rumba, un - trīs priekšas zobrati ir labāki Trijnieces pazeminošais robs dod 1:1 tādu pašu pārnesumu skaitļu rindu kā 28 zobu priekšas zobrats, kamēr 48 zobu zobrats ir "īsāks" , jo pret 38 zobu zobratu tas dod tikai 25% paaugstinājumu kamēr trijniecei rumbai paaugstinošais ir 33%. Vēl tu man te kādu laiku atpakaļ stāstīji ka izmantot lielākus zobratus ir labāk - bet neaizmirsti ka trijniecei tu gribēsi pamatā izmantot otro robu jo tas ir tiešais. Planetāro pārvadu pluss ir spēja ātri pārslēgties - uz leju ar trīs priekšas zobratiem un rapidfire pārslēdzēju var pārslēgties apmēram tikpat ātri, bet spēju ātri pārslēgties uz augšu sapiš kasete, jo, tāpat kā ar trīs priekšas zobratiem, priekšas slēdziens uz augšu ies kopā ar aizmugures "pļurka pļurka" uz leju.

Ja tu gribi abu sistēmu plusus - pērc Rohloff Speedhub un tai kaut kādā veidā uzliec divus zobratus kas atšķiras par vienu zobu - tad tev būs pilnvērtīgs diapazons no planetārā pārvada, ar spēju vienā rāvienā pārslēgties no augšas uz apakšu [otrādi tev diez vai vajadzēs] un iespēja dabūt smukas atstarpes starp robiem. Jā, diemžēl planetāros pārvadus ar mazām atstarpēm starp robiem neviens neražo, nav vairs tie laiki kad viss bija trijniece rumba un tās izmantoja visos velosporta veidos un līdz ar to ražoja pat tādas, kur robi atšķīrās viena zoba tiesu - es biju šokā atklājot ka Rohloff Speedhub nodrošina atstarpes līdzvērtīgas diviem pakaļas zobratu zobiem un ka Pinion ir vēl lielāks sūds, ar milzīgu diapazonu un nežēlīgām atstarpēm pat 18 robu versijā...

Pfff... Tu laikam esi smagi atpalicis no laika - ja es vēlētos ražot elektrību nevis braukt, es varētu ielikt ripuli ar elektrisko motoru un saražot līdz 200w strāvas...

Par tevis piesauktajiem lādētājiem - tas pats kas ar rumbu lukturiem, jauda pieskaņota vidējajam parastā braucēja ātrumam lai pircēji nesūdzētos ka "te darbojas, te nedarbojas".

Nē, fizika nokliboja tev. Mana velosipēda elektrosistēma ir aprakstāma ar vārdiem "diožu virtene" - virknē saslēgtas diodes un divi sprieguma regulatori. Virknē saslēgtām lietām strāvu ierobežo ierīce ar zemāko strāvas patēriņu - tā kā te skaidri redzami tumbiņai lādējoties apgaismojums paliek blāvāks, tad tā ir tumbiņa kas atsakās pieņemt lielāku strāvu, jo sprieguma regulators kas atrodas lādētājā spēj cauri izlaist 3x lielāku strāvu nekā rumba spēj saražot. Kaut kad ar testeri padarbošos, bet te pat to nevajag - šo pieņēmumu jāpārbauda pieslēdzot paralēli tumbiņai vēl kaut ko, jo man sagadīšanās pēc ir divi USB caurumi

Piektdien biju aizminies uz Liepāju un bik iepirkos. Nopirku divus mēnesi atpakaļ pasūtītos Cateye labās puses spoguļus [man agrāk bija labās puses spogulis, tas tika salauzts, nācās uzlikt kreisās puses spoguli, tagad ir atpakaļ labās puses ] un veikalā atradās arī tas kas nebija atrodams dažas nedēļas atpakaļ Rīgas lielajos veloveikalos - 38 zobu zobrats uz 4x104, tik vien ka nepareizajā krāsā - neesmu gan pārliecināts ka to izmantošu. Izbraukāju Liepāju krustu šķērsu, pēc kāda lēciena no bordas viena sen bijusi plaisiņa pakaļas dakšā izdomāja nopietni progresēt, liekot 50 atpakaļceļa kilometrus braukt uzmanīgi lai aizlūzusī dakša nesalūztu pavisam Atbraucis atpakaļ noņēmu dakšu, sametināju un pārkrāsoju.

Vakar vēl izdomāju pie vienām mokām beidzot uztaisīt USB lādētāju. Uztaisīju, gan vēl vajadzēs tam pielikt roku, pēc tam izbraukāju Palangu. Izbraucot tumbiņai akumulatora uzlādes līmenis bija 40%, atbraucot 30%, no nobrauktajiem 73 kilometriem tumbiņa tika lādēta kādus 60. Visu laiku nē, jo atklājās viena problēma - laikam tumbiņa nespēj paņemt visu rumbas padoto strāvu un tādējādi ierobežo visu virteni - ar pieslēgtu tumbiņu lukturi paliek jūtami blāvāki - pa dienu pohuj, uz šosejas arī var pieciest, tumsā uz veloceliņa kas pilns ar žilbinātājiem gan vajag no priekšas luktura katru lūmenu ko tas spēj izdot. Būs jāpaeksperimentē ar lādētāju un tumbiņu.