Kindzulis rakstīja:

nevar taa.. stenderes kakotas..

JLo rakstīja: Klau... kurš tad īsti būs?

JLo rakstīja:

spontānās idejas rullz.... ir tikai 16

JLo rakstīja: Moš vakarā bowlingu?

JLo rakstīja:

PN

Yetti rakstīja: urodi, odnako

Ideots rakstīja:

Tu arī Dvīnis ?

MJanis rakstīja:

Man arī uz ziemu vienu vajag,lūdzu

Kindzulis rakstīja:

tjip tas i tas priekshmets ko pedi pakaljaas sev baazj?

p.s. a ka Tu to zini?

Zibens-Zellis rakstīja:

laukjis

siamriP rakstīja:

es tur nesen biju.... man gan izskatījās, ka biežāk jamie operē ar ēzelīšiem

Ideots rakstīja: Stāstiņš ar morālīti…

Lācis bija šausmīgs, milzīgām ķepām, netīrīgs dzīvnieks. Bet labestīgāka par

viņu mežā neviena nebija. Bet zvēri redzēja tikai viņa izskatu, par ko lācis

šausmīgi dusmojās, ķēra viņus un spārdīja ar kājām. Par to zvēri viņu

nemīlēja. Kaut arī viņš bija ļoti labsirdīgs un jautrs. Viņam patika jokot. Šo

joku dēļ zvēri viņu neieredzēja un sita. Jā, grūti būt labestīgam un jautram.

Vilks arī bija šausmīgs un netīrīgs. Un vēl viņš bija ļauns un netīrīgs. Bet

zvēri viņu neienīda un nesita. Tāpēc, ka vilks nomira vēl maziņš būdams.

Tāpēc, ka lācis piedzima agrāk, vēl pirms vilka. Jā, labi, kad labais uzvar

ļauno.

Zaķis arī bija ļauns un cietsirdīgs. Un netīrīgs. Un bailīgs. Nelietības zaķis

gan nevienam netaisīja. Tāpēc, ka baidījās. Vienalga viņu regulāri sita.

Tāpēc, ka ļaunums nedrīkst palikt nesodīts.

Un dzenis bija ļauns un cietsirdīgs. Zvērus viņš nesita tāpēc, ka viņam nebija

roku. Viņš visas dusmas izgāza uz kokiem. Viņu nesita - nevarēja aizsniegt.

Viņu nobeidza nogāzies koks. Runāja, ka tā esot bijusi atriebība. Pēc šī

gadījuma veselu mēnesi zvēri baidījās čurāt uz kokiem. Viņi čurāja uz zaķa.

Zaķis saaukstējās un nomira. Visiem bija skaidrs, ka vainīgs dzenis. Bet viņu

neaiztika, par cik nevarēja izvilkt no koka apakšas. Jā, ļaunums reizēm paliek

nesodīts.

Kurmis bija maziņš un akls. Viņš nebija ļauns. Viņš vienkārši labi darīja savu

darbu. Viņš bija tas, kurš raka zem tā koka, kurš vēlāk nosita dzeni. Par to

neviens neuzzināja un tāpēc viņu arī nepiekāva. Kurmi vispār sita reti, biežāk

baidīja. Bet viņu nobiedēt bija grūti, jo viņš bija akls un neredzēja, ka viņu

baida. Kad neizdevās kurmi nobiedēt zvēri dusmojās un sita lāci. Tāpēc, ka

bija niknums. Vienreiz arī lācis gribēja nobiedēt kurmi, bet kurmis nenobijās,

jo lācis bija viņu nositis. Netīšām. Vienkārši lācis bija ļoti neveikls. Zvēri

par to viņu ļoti pamatīgi piekāva. Neskatoties uz to, ka lācis atzinās, ka

bija tikai jokojis. Slikti, kad tavus jokus nesaprot.

Lapsa bija ļoti viltīga. Viņa jebkuru varēja apmuļķot. Kad viņai tas izdevās,

viņu nesita. Bet reizēm viņai neveicās un tad viņu sita. Sita visi meža

iemītnieki. Un šādos gadījumos viņa nevarēja nevienu apmānīt. Grūti mānīties,

kad tevi sit. Vienreiz viņu sita līdz nāvei. Meliem īsas kājas.

Kuilis bija liels, spēcīgs un briesmīgs. No viņa baidījās. Tāpēc viņu sita

tikai barā, kad bija visi kopā pret viņu vienu. Vai arī vienkārši meta viņam

ar akmeņiem. Kuilim tas ļoti nepatika. Tāpēc viņš vienu nakti noslēpa visus

akmeņus mežā. Par to viņu mežonīgi piekāva. Vairāk kuilis akmeņus neslēpa.

Patiesībā teica - nenēsā akmeni azotē. Āzis bij ne labs, ne ļauns. Viņš

vienkārši bija āzis. Viņš blēja. Un viņam baidījās sist. Bet ar savu blēšanu

viņš visiem apnika. Tāpēc viņu nosita. Jo savādāk viņš būtu nodzīvojis līdz

sirmam vecumam. Varbūt. Kad āzis nomira, lācis stipri raudāja. Tāpēc, ka

klusībā mīlēja āzi. Mīlestība ir akla. Kā kurmis.

Ezītis bija mazs un ass. Viņš durstījās. Viņš nebija ļauns, tāda bija viņa

daba. Tāpēc viņam sita pa vēderu. Ezītim tas nepatika un viņš noskuva savas

adatiņas. Pēc tam viņu sita tāpat kā citus. Grūti būt tādam, kā visi.

Sesks bij gandrīz kā zaķis. Tikai šausmīgi smirdēja. Viņam bija slikta smaka.

Viņu sita tikai celofāna maisā. Tad smaka bija nedaudz mazāka. Vienreiz seskam

bija dzimumdiena. Viņš saaicināja visus zvērus, jo bija skops un gribēja ļoti

daudz dāvanas. Zvēri viņam uzdāvināja jaunu celofāna maisu un šausmīgi

piekāva. Laikam viņam tajā maisā nebija gaisa un viņš tur nosmaka. Tā arī viņu

apglabāja. Ar visu maisu. Ļoti dziļā mežā. Tāpēc, ka beigts sesks smirdēja vēl

vairāk. Un tad atnāca ļoti dziļā meža zvēri un visus ļoti stipri piekāva.

Viņiem nepatika beigtā seska smaka. Ar kaimiņiem jādzīvo mierā un saticībā.

Kāmis arī bija ļoti skops. Un bagāts. Ja viņš ar savu bagātību dalītos, varbūt

viņu nesistu tik stipri. Bet viņš bija ļoti skops. Par to viņu briesmīgi sita.

Un šā kā tā viņam nācās dalīties. Un viņš šausmīgi raudāja. Bagātie arī raud.

Lauva bija zvēru karalis. Viņš valdīja mežā. Karaļus sist nav brīv. Tāds ir

likums. Bet zvēri likumus sen bija aizmirsuši. Zvēri sita lauvu. Ne par ko.

Vienkārši tā šajā mežā bija pieņemts...

pozitiivais rakstīja: - slapinātājs.