sarashkins rakstīja: Vindouzā ir tādi aksesibilitī rīki - •Narrator—a text-to-speech utility that reads what is displayed on the screen—the contents of the active window, menu options, or text that has been typed.

www.microsoft.com/...

i_edgars rakstīja:

Iztulko, tā lai var saprast, ko esi saskribelējis pa dzērunu!

IkdienasViesis rakstīja: Noskatījos to video. Sliežu darbi vienmēr un visur bijuši ļoti smagi, sarežģiti,dārgi un tajā pašā laikā ļoti atbildīgi. Diemžēl, tie ir maz automatizēti. Joprojām tačka un lāpsta teju pamata darba rīki. Vēl nesen,vasarā,

viss itin līdzīgi notika tepat pie Nacionālā teatra. Domāju, ka mūsu sliežu ieklāšanas tehnoloģijas betona blokos tomēr ir progresīvākas, nekā video redzētās.

IkdienasViesis rakstīja: Vispār, mani pārsteidz tās cienījama vecuma dāmas pie lielo autobusu stūres ? Pēdējā laikā viņu skaits palielinās. Vai tad tomēr strādāt uz tramvaja vai trolejbusa nav vieglāk ? Jeb arī dāmas pāriet uz autobusiem strādāt lielākas algas dēl. Mans brālēns ,ilggadējs trolejbusnieks, gan teica ka algas dēl uz autobusa strādāt nekad neiešot Kāpēc tā ? Vēl nesenā pagātnē tas bija liels brīnums, kad dāma vadīja pilsētas autobusu. Atceros, reiz 70-tajos gados par tādu "brīnumu"rakstīja visas avīzes : Jūrmalā uz maršruta autobusa strādā sieviete - tas bija jau vesels notikums...cilvēki pieturās bieži gaidīja tieši to autobusu, kuru vadīja minētā kundze. Atceros, bija tāds zaļganas krāsas laziņš, uzvārds viņai škiet ka varēja būt Ūdrīte... Viņa vienmēr pret pasažieriem bija ļoti laipna, nekad nedzina prom skolniekus, kuri stāvēja pie vadītāja kabīnes.

CRDI rakstīja: Nav, nav indženers katrā topikā, piem. par trambuļiem. Laikam vēl nav izstudējis 1954. gada grāmatu "Remontēsim tramvaju paši". Pagaidām viņa zināšanas par šo tr-ta līdzekli ir- tas ir liels un no dzelzs. Kad izstudēs grāmatu, tad atklāsies, ka šams ir tramvajnieks 3.jā paaudzē.

HIPPY rakstīja:

saraujas – ārā ir auksc

i_edgars rakstīja:

Vo kur īstanais jefiņš!! Bet kā citus aptirš!!

Tai Javelei ir UZGRIEŽŅMI jāizskrūvē. Paskaties tās tehnikas manuāli kaut reizi dzīvē, jo dabā tādu zvēru Tu pat redzējis neesi!

Ņi čego ņe znaju, no imeju mņeņije!!??

i_edgars rakstīja:

Nevienu!!

Tu jau tā pat nezini kas tas ir skrūve! Vai te uzlikt citātu no Tava teiktā par apliecinājumu??!!

Crankshaft rakstīja: Bams

Čehi biški veica uzlabojumus tramvaja Skoda 15T borta datorsistēmā un vienu nakti pie reizes veica arī tramvaja dinamiskos eksperimentus, atslēdzot šādus tādus ierobežojumus. Paātrinoties 10 sek. tika sasniegts ātrums 70km/h un tā kā bija atslēgts ierobežotājs tramvajs tika iedzīts līdz 101km/h.

--------------------------------

Hmm, vai varētu būt, ka arī senākos laikos tādas "ātrākas gaitas" versijas eksistēja? Es atminu no jaunības laikiem, 1970. gadiem, Kijevā ko līdzīgu redzēju. Paralēli

bulvārim, kurš veda ārā no pilsētas un pa kuru mēs braukājām uz/no sacīkšu trases, gāja tramvaja līnija. Liekas, tur vālēja tādi pat tramvaji , kā Rīgas T3, tikai trīsvagonu konfigurācijā. Tad nu, braucot blakus tramvajam ar tur atļautajiem 80 km/h, tramvajs neatpalika nu ne par metru Pāris reizes pat lēni bet droši apdzina Pieturas gan viņiem bija ik pa pāris km vismaz ...

Crankshaft rakstīja: Pirmais

audī tak ir vēl trakāks par sābu ar slaveno "sarkano bloku"

-----------------------

Nav info, vai kāds ir nopietnāk pētījis, kas tieši beidzas nost

tiem SAAB "sarkanajiem blokiem" un līdzīgām ierīcēm citiem auto, bet tad, kad tvarstījām šitās "1/2 ejošās spoles",dažādiem auto, starp citu, atklājās interesanta likumsakarība - nomācošais vairākums bija ar eļļu pildītās, ar kompaundu (mastiku) pildītās sprāga nost ievērojami retāk. Vienīgais, ko varējām izprātot, bija tas, ka ar eļļu pildītajās tinumiem ir lielākas iespējas vibrēt, attiecīgi bojāt izolāciju un finālā kaut kur iestājas starpvijumu "īsais". Jo pamērot tinumu pretestību veselām un "sprāgušām" spolēm, aukstām un siltām tur arī dieva zīmes nāca laukā ...

Tā ka Audi nebūt nav labāks vai sliktāks par jebkuru citu

auto

Crankshaft rakstīja: Mnja, tiešām, cik var cepties par lietām, par kurām tiešām cepties nav ko

Var tikai piekrist "aisiicim" par sa....ās iespēju ar jebkādām skrūvēm. Nevaru saprast, ko te kasās ar to skrūvju garuma mērīšanu - ja dzinēja ražotājs norādījis max skrūves garumu, vismaz 99,9% gadījumu KOPĒJO, jo vieglāk mērīt, tātad paredz vairākkārtēju skrūvju izmantošanu. Ja nav norādījis - tātad neparedz, ir arī tādi.

Ja kas, dzinēju konstruktori normāli rēķinās ar to, ka dzinēja darba mūžā līdz kapremontam / izmešanai galva tiks noņemta max 3-4 reizes, vai visdrīzāk ne reizi vai vienreiz. Ja galvas noņemšana paredzēta daudzkārt, piemēram, sportam paredzētos dzinējos, tad izmanto

vai nu katru reizi jaunas skrūves, vai pāriet uz citu skrūvju tipu - nestiepjamajām, īpaši, ja maina galvas blīves tipu. Tā ka būtībā strīdēties nav par ko, Pirmais velti te nodarbojas ar dziestošās uguns uzpūšanas mēģinājumiem

i_edgars rakstīja:

Šitās ir tās izcilās zināšanas??!!