Protams, šoreiz nerunāju par vēsturi, lai gan nevar nepieminēt faktu, ka Ļeņina nākšana pie varas nebūtu iedomājama bez latviešu strēlnieku lomas. Mani vairāk interesē mūsdienas un mūsu domāšanas veids.
Paskatīsimies, kā strādā valsts un tās institūcijas. Valsts iestāžu galvenais uzdevums nav palīdzēt uzņēmējiem attīstīties, bet gan atrast iemeslu viņus sodīt. Komersants pie mums parasti tiek uztverts nevis kā cilvēks, kurš rada darba vietas un maksā nodokļus, bet gan kā bandīts no kura vajag izspiest naudu.
Spilgts piemērs bija kādas VID nodaļas vadītājas kritika, ka Polijas kolēģi vispirms domā par to, kā nepieļaut zaudējumus saviem uzņēmējiem. Latvijā šāda pieeja praktiski neeksistē.
Vēl vairāk mani pārsteidz politiskā vide. Latvijā es neredzu NEVIENU izteikti kapitālistisku partiju, kas konsekventi aizstāvētu brīvā tirgus, uzņēmējdarbības un privātās iniciatīvas principus. Toties ir politiķi, kuri publiski rēķina, cik daudz katrs cilvēks iegūtu, ja sadalītu, piemēram, Īlona Maska bagātību. Tā nav kapitālisma loģika – tā ir pārdales domāšana.
Paradoksāli, ka gandrīz visi latvieši simpatizē ASV Demokrātu partijai, kuri īsteno kreiso politiku, bet nicinoši izturas pret republikāņiem. Tajā pašā laikā tieši republikāņu dēļ sabruka PSRS un notika Latvijas neatkarības atjaunošana. Savukārt ASV demokrāti iestājās PRET PSRS sabrukšanu un sadalīšanos.
Man rodas sajūta, ka mēs ar aizdomām skatāmies uz bagātību, uzņēmējdarbību un peļņu, bet sagaidām, ka valsts visu sadalīs "taisnīgi".
Man ir 46 gadi, un, godīgi sakot, man ir grūti nosaukt kaut vienu latvietu, kurš konsekventi un pārliecinoši aizstāvētu kapitālisma idejas. Visur tikai kapitāla sadalīšanas idejas.
Tas, manuprāt, ir ļoti raksturīgs signāls tam, kādā virzienā esam aizgājuši.
Vai tiešām latvieši ir galvenie pasaules komunisti?
