Vēl 1 būtiska lieta - uzpurnim IR jābūt līdzi. Man ir sanācis, ka apģērbju citu jaku, ko retāk nēsāju un atjēdzos, ka veikalā mani iekšā nelaidīs. Gadās arī tā. It kā nav mirstamā vaina, bet tomēr neērtības tas rada.

Sēžot iekštelpās visu laiku varbūt tas ir mazāk jūtams, bet pēc pastaigas labā tempā ienākot iekštelpās, piemēram, veikalā, uzreiz aizsvīst visa uzpurņa iekšā un sajūtas nav foršas. Nav jau mirstamā vaina, bet neērtība ir un es nesaprotu, kāda velna pēc to cilvēki to gan nedrīkstētu paust?

Cilvēks IR visa valdnieks. To apliecina ne tikai tie, kas to tieši pasaka, bet arī visi pārējie, kas to nesaka/noliedz, bet faktiski tieši tā rīkojas. Dzīvo pilsētā, kur kādreiz bija mežs. Ēd produktus, kas gatavoti no šiem pašiem dzīvniekiem un audzēti laukos, kur kādreiz šie paši zvēri ganījās. Ražo visa veida atkritumus. U.T.T. Visa mūsu pastāvēšana ir balstīta uz to, ka visam jābūt pakārtotam mūsu labsajūtai un visu pārējo sugu viedoklis ir otršķirīgs. Šķirot atkritumus, neēst gaļu un iestādīt gadā duci koku - visā visumā tāds nieks vien ir uz kopējā fona. Tu arī dzīvo ar domu, ka cilvēks ir visa valdnieks. Varbūt atklāti to neatzīsti, bet Tavi darbi noteikti par to liecina.

Nudien. Palasīju pēdējos komentārus un kļuva tā jocīgi.

1) suņu ķērāju piesaukšana nez vai ir uzskatāma par nopietnu argumentu, jo jau pirms n-tajiem gadiem tika publiski pateikts, ka tādu mums īsti nav un ja tomēr ir, tad skaitā maz un reti kur; 2) ja problēmas nezini, tad tas nenozīmē, ka to nav. Ikdienā savā dārziņā noplēstu stirnu jau tā īsti neredzi, par to nebrīnos, taču ja parunāsi ar kādu mežsargu vai mednieku, kam tālāki ceļi ejami ārpus ierastā pagalma, var uzzināt arī vairāk.

Smaidīgais, nu kāda velna pēc tāda neticība? Kā lai es zinu, kas tam sunim bija noticis, ka šis rūkdams līda pagalmā? Trakumsērga, nepatika mājas saimnieks, kāds to bija izsviedis no auto tuvējā apkārtnē - kā tad man to zināt? Cilvēks man labi pazīstams, melot neies un nav nekāds suņu nīdējs. Nav droši vien pārāk bieža situācija, bet redzam, ka mēdz gadīties arī tā. "Bet savā mūžā neesmu piedzīvojis, ka suns nāktu svešā teritorijā, un bruktu virsū." - es savā dzīvē arī neesmu ļoti daudz ko piedzīvojis, bet tas nenozīmē, ka tā nav.

Nu nav jau tā, ka visi mednieki to tik vien gaida, kā skriet un nošaut kādu suni. Netrūkst jau kliedzošu rakstu par to, ka nekrietnie mednieki nošāva labo sunīti, vien pēcāk netiek skaļi popularizēts, kāpēc tad tas labais sunītis tika šauts. Ka ko plēsis, ka rūcis cita pagalmā vai tamlīdzīgi. Nesen man rādīja fb vienu vaimanu rakstu. Apraksts līdzīgs - nekrietnie mednieki nošāvuši labo sunīti. Cilvēki sāka jautāt - pastāstiet, kas tad īsti notika? Nē, sīkāk neko neteiks. Ja reiz taisi tendenciozus virsrakstus, varbūt arī pastāsti, ja reiz nabaga sunītis bez vainas nošauts. Tikpat labi jau var stāstīt, ka policisti staigā un šauj nost cilvēkus, nepiebilstot, ka tas noticis bruņota bandīta aizturēšanas laikā, kad tas izrādījis vēlmi pretoties atšaudoties.

Vari turpināt uztvert vienā mierā. Kamēr pilsētā sēžot ērtā dzīvoklī šādas problēmas nav, nekas neskādē spriedēlēt un iedalīt visus tādās vai savādakās sev vien tīkamās kategorijās. Ja kādreiz sanāks dzīvot lauku īpašumā, kur parādās dažādas problēmas (klaiņojoši suņi, zvēri, kas posta dārzu u.c.), tad var nākties domas pārskatīt un secināt, ka ar teorētiskiem labiem nodomiem vien ir par maz. Tu gribētu, lai Tavi bērni staigā pa īpašumu, kur vazājas visādi nezināmi kranči ar vēl nezināmākiem nodomiem?

Zinu 1 reālu gadījumu, kad ievilkās nezināms krancis pagalmā un sāka naidīgi rūkt uz saimnieku, kas bija iedomājis iziet no mājas ārā. Tā kā ar mietu prom dabūjams nebija, saimnieks daudz nedomāja, bet aizgāja pēc plintes un kranci nošāva. Problēma atrisināta. Normāls risinājums nenormālā situācijā. Ko ierosinātu darīt citi?

Mierīgāk, mierīgāk, ka sirsklauves nepiemetas. Šitā satraukties Tu jau tagad runā kā tas jebalkins, kam tur lielais skandāls bija pirms dažiem gadiem. Viņa sanbernāru vai līdzīgas zortes patiešām lielu suni kāds gribēja nošaut, kad tas skrējis klāt. Jebalkins teicās - kā, bet visi zina, ka šādas šķirnes suņi taču ir draudzīgi un nekad nekož. Aptaurēta cilvēka loģika. Kranča saimniekam ir gauži vienkāršas iespējas izvairīties no tā, ka viņam sunim kāds kaut ko nodara - vienkārši vajag turēt to savā īpašumā.

Lasot Kasiņa teikto, kārtējo reizi ienāca prātā tā istabas vēdināšana. Cilvēki lieto uzpurņus, distancējas, neiet ārā, mazgā rokas sārmos un ko tik nedara, lai no bubuļa izvairītos, bet tiklīdz runa ir par istabas izvēdināšanu, tā - oi, nevar, pizģec būs. Caurvējš un kas vēl ne tik. Istabu vēdināšanu ārsti allaž ir pieminējuši kā svētīgu visu to gripu epidēmiju laikā un pat nesaistīti ar to. Gadiem ilgi. Visus padomus ievēros, bet istabas nevēdinās. Nu tā, drošības labad. To es tā īsti nekad neesmu varējis izprast.

Maz man signālizācijas lietotāju pazīstami, bet viens prātā nāk, kā pieredze zināma. Garāžai uzlika signālizāciju. Šeit suņa variants atkrīt, tur nav ko diskutēt, bet par to, ka nekad nav problēmu ar to signalizāciju - te nu nevar piekrist. Vienā no Latvijas lielākajām pilsētām, ne dziļos laukos, bet tāpat tur tā elektrība mēdz pazust vai raustīties (nemācēšu teikt). Tad ir viltus trauksme, viltus izsaukums, maksa par to u.t.t. Tagad cilvēks ir uzlicis papildus aķi barošanai, bet tas jau papildus čakars. Koda ievadīšana ienākot/izejot ir čakars, bet ja reiz tā ir garāža, tad skāde nav liela. Dzīvoklim/mājai - nu tas jau vairs tik forši nav. Te jau laikam vēl minēja papildus faktorus, bet nu atļaušos vēlreiz nosaukt - suns rada drošības sajūutu, it sevišķi vientuļam cilvēkam. Suns ir arī spējīgs saimnieku aizstāvēt uzreiz. Šis pats suns ar riešanu var aizbiedēt potenciālo zagli. Tāpat aizbiedē arī lapsas, kaķus, seskus, kas vēlas nokost vistas u.tml. Signalizāciju lietot vecāki cilvēki var arī nemācēt, kurpretī ar suni apieties mācēs teju visi. U.T.T. Vidusmēra lauku īpašumu aptīrītājs principā ir plukata, nevis profesionāls zaglis, kas tēmē uz X5 un plazmas TV biezā mājā, kur signalizācija noteikti tiešām ir prātīga lieta. Tā ka vidusmēra lauku mājā suns-sargs ir diezgan nepieciešams. P.S. Iauto īpatnību dēļ viss te sajucis - kurš kuram atbild. Eh...

"Un kurš tur muld par stirnu plosīšanu? Sviestā sagājis vai tipisks pilsētnieks, kurš nezina, pa kuru galu govs dod pienu? " - pats tā teici. Tev paskaidroja, ka ja reiz pilsētā būdams nezini, tad tāda problēma tomēr ir un nekur nav zudusi. "Es nerunāju par faktoru, kad suņus pamet un neaudzina" - kāda jēga runāt par suņiem, kas ir aiz sētas, kas ir dresēti, kas ir ļoti sīki, vai bez zobiem? Es runāju par REĀLO situāciju.

Nu kas atkal par muļķībām. Pamēģini pamest bērnu novārtā un pastāv ļoti liela iespēja, ka pieslēgsies attiecīgās un instances un būs lieli sūdi. Par novārtā pamestu suni nekā tāda nav. Ja suns būs piesiets metru garā ķēdē un 2 nedēļas neēdis, tad pastāv zināma iespēja, ka to uzķers kāds, kam gribas lielāku popularitāti fb un izsauks kādu dienestu. Nav šīs lietas salīdzināmas un tām tādām pat nevajadzētu būt. Atbildībai būtu jābūt attiecībā pret citiem - ne bērns drīkst nodarīt kādu kaitējumu, ne suns. Attiecībā uz pašu bērnu vai suni - manā skatījumā tas nekādā ziņā nav viens un tas pats. Ja bērns sagriežas, jo vecāki ir bijuši nolaidīgi, tad sekām jābūt smagākām, nekā analogi suņa gadījumā. Cilvēks ir cilvēks un viņu nevar salīdzināt ar suni, lai arī kā vienlīdzības eksperti neiebilstu.

Nu ja kaut vai pašvaldības policija, kas patrulē apkārt, sāktu likt sodus visiem, kuru krancis palaists brīvā vaļā, vai kas tiek novērots klucējot un sūds tiek atstāts, gan jau ātri tauta sāktu saprast un ievērot. 100% jau nekad neko nevar nodrošināt, bet ja lielākā daļa ievērotu, tak jau būtu ieguvums.

Varbūt ar laiku, bet nedomāju, ka vietuļai lauku tantītei varēsi iegrūst to signalizāciju. Ne mācēs rīkoties, ja kas, ne būs tā drošības sajūta, kas tomēr ir ar suni. Suns arī ries uz lapsu, kas vazāsies apkārt un tam ir zināmi plusi.

Es piekrītu Msh, tas laikam nebūs pareizais virziens, kādā stūrēt. Drīzāk būtu lielāka atbildība (un arī kontrole) par suņa turēšanu. Teiksim, par šiem aspektiem: 1) pastaigas laikā allaž saitē un tā, lai netraucē nevienam; 2) savāc sūdus; 3) nodrošini, ka suns ir kluss, vai vismaz kaimiņiem nav pamata sūdzēties. Ja cilvēks to visu spēj nodrošināt, tad var uzskatīt, ka viņa lops nav apgrūtinājums citiem - tātad, kam gan tas suns var traucēt?

Par otro rindkopu - jā, tas ir labs jautājums. Uzkrājumi jau arī nav nekāda panaceja, jo tie, manā skatījumā, var būt noderīgi kādu laiku, bet ne jau vecumdienas pavadot. Cik tad uzkrāsi un ja uzkrāsi, vai tiešām tad būs tā - tagad man pensija, katru mēnesi varu ņemt x naudiņas ar domu, ka dzīvošu līdz 75 gadiem? Domāju, ka lielā daļā gadījumu tas viss notiek ar domu, ka tas ir tikai pagaidu variants, bet nākotnē būs savādāk, jo kaut kas izmainīsies. Tāpat kā ar bērniem - pagaidām ne, vajag darbu, vajag māju, dārgu auto ut.t. Taču dzīve rit savu gaitu un vienā brīdī jau ir pietiekami daudz gadu, grūti pārkvalificēties, bērni vairs nesanāk, arī tā māja un mašīna vēl par prastu. Ne ta šo, ne to.

Man arī viena pazīstama beibe nodarbojas ar nagu biznesu. Ir savs klientu loks, jaunus nemeklē, tā ka domāju, ka valsts par viņas biznesu diži nenojauš, bet nu visticamāk viņa arī neko neprasīs. Teica, ka tagad klientu skaits par kādiem 30% esot krities un esošās klientes pieprasa tādus nagus, kā bija iepriekš. Nevēlas, lai citi pamanītu

Par pēdējo rindkopu - tipisks pilsētnieka vai nezinātāja komentārs. Te nav nekāda sakara ar trakumsērgu. Saimnieku palaisti kranči (parasti lielākā izmērā) aiz gara laika skraida un tad nu izklaidējas. Pašiem laukos pirms gada bija uzpeldējis bars kranču tāda lielāka īpatņa vadībā un stirnas skrēja pilnīgi pagalmā - nojauta, ka tur būs drošāk. Traki tie kranči nebūt nebija, no cilvēka bēga prom. Tad nu labs cilvēks vadošo kranci novaktēja un nolaida no kātiem. Tad arī pārējie salašņas izformējās. 90os bija dažas aitas noplēstas, tad nu radagabals izpētīja apstākļus un uzmeistaroja slazdu. Noķēra arī. Vienkārši bezatbildība no saimnieku puses, nekas vairāk. Turiet savu kranci aiz žoga, ķēdē vai kā savādāk, tad arī nebūs stāstu par "manu jauko Bāskervilu, kas nevienam nekož, bet ko nekrietns mednieks nošāvis 12 km no mājām".

Tas ir ne tikai farss, tas ir pat kaitīgi. Cilvēks ved to savu egli āzim velns viņu zin cik tur km, nokurina lērumu degvielas un domā, ka ir paveicis labu darbu. Āzim maza uzkoda, Grētai šausmas par CO2. Par to šķeldošanu jau teicu. Paskaties, kā tās lietas notiek LVM valdījumos - milzu zaru kaudze un tur tad tas agregāts brauc. Individuāli izbraukāt, savākt sīkas eglītes? Cik degvielas nokurina, cik cilvēks laika patērē, kāds ieguvums?

Satraukuma nav - egles parādās un egles pazūd kā jau katru gadu. Šogad nebūs savādāk. Nepatīk vien absolūti populistiskās frāzes un it kā centieni "būt zaļiem", lai gan acīmredzami tas viss ir farss.

4. variants - izklaides elements, statusa apliecinājums u.tml. Respektīvi, nereti bez diža racionāla pamatojuma, taču cilvēki vispār daudz ko dara neracionāli.

Un kā to pierādīs?

Laikam covida dēļ šogad viens no varenajiem ekoloģijas šoviem izpaliek - eglīšu utilizēšana tā, lai mātei dabai prieks. Citus gadus bija jautrāk - atkritumu apsaimniekotāji šķeldos tās egles, speciāli brauks, savāks, apkurinās nabagmāju un ko vēl ne. Viens gudrinieks bija ielicis sludinājumu, lai ļauži, kam egle lieka, ved to viņa āžiem vai mufloniem un tas būs kruti un zaļi. Esot liela atsaucība bijusi, veduši no visvisādām vietām. Skatos es pie savas mājas konteineriem, stāv tādas vidusmēra pilsoņa eglītes - pamatā nelielas. Katrs, kam ir kādu reizi nācies kurināt krāsni vai ugunskuru, zinās, ka no tādas eglītes atdeve ir diezgan nekāda. Gluži nevilšus rodas doma - cik tas varenais šķeldotājs degvielas nokurina tā vizinoties un cik minūtes nabagmāja no tā dabūs to siltumu. Par hipsteriem, kas nokurina n-tos litrus degvielas vedot egli muflonam, nemaz neizteikšos.