Es piekrītu Msh, tas laikam nebūs pareizais virziens, kādā stūrēt. Drīzāk būtu lielāka atbildība (un arī kontrole) par suņa turēšanu. Teiksim, par šiem aspektiem:

1) pastaigas laikā allaž saitē un tā, lai netraucē nevienam;

2) savāc sūdus;

3) nodrošini, ka suns ir kluss, vai vismaz kaimiņiem nav pamata sūdzēties.

Ja cilvēks to visu spēj nodrošināt, tad var uzskatīt, ka viņa lops nav apgrūtinājums citiem - tātad, kam gan tas suns var traucēt?

Par otro rindkopu - jā, tas ir labs jautājums. Uzkrājumi jau arī nav nekāda panaceja, jo tie, manā skatījumā, var būt noderīgi kādu laiku, bet ne jau vecumdienas pavadot. Cik tad uzkrāsi un ja uzkrāsi, vai tiešām tad būs tā - tagad man pensija, katru mēnesi varu ņemt x naudiņas ar domu, ka dzīvošu līdz 75 gadiem?

Domāju, ka lielā daļā gadījumu tas viss notiek ar domu, ka tas ir tikai pagaidu variants, bet nākotnē būs savādāk, jo kaut kas izmainīsies. Tāpat kā ar bērniem - pagaidām ne, vajag darbu, vajag māju, dārgu auto ut.t. Taču dzīve rit savu gaitu un vienā brīdī jau ir pietiekami daudz gadu, grūti pārkvalificēties, bērni vairs nesanāk, arī tā māja un mašīna vēl par prastu. Ne ta šo, ne to.

Man arī viena pazīstama beibe nodarbojas ar nagu biznesu. Ir savs klientu loks, jaunus nemeklē, tā ka domāju, ka valsts par viņas biznesu diži nenojauš, bet nu visticamāk viņa arī neko neprasīs.

Teica, ka tagad klientu skaits par kādiem 30% esot krities un esošās klientes pieprasa tādus nagus, kā bija iepriekš. Nevēlas, lai citi pamanītu

Par pēdējo rindkopu - tipisks pilsētnieka vai nezinātāja komentārs. Te nav nekāda sakara ar trakumsērgu. Saimnieku palaisti kranči (parasti lielākā izmērā) aiz gara laika skraida un tad nu izklaidējas.

Pašiem laukos pirms gada bija uzpeldējis bars kranču tāda lielāka īpatņa vadībā un stirnas skrēja pilnīgi pagalmā - nojauta, ka tur būs drošāk. Traki tie kranči nebūt nebija, no cilvēka bēga prom. Tad nu labs cilvēks vadošo kranci novaktēja un nolaida no kātiem. Tad arī pārējie salašņas izformējās.

90os bija dažas aitas noplēstas, tad nu radagabals izpētīja apstākļus un uzmeistaroja slazdu. Noķēra arī.

Vienkārši bezatbildība no saimnieku puses, nekas vairāk. Turiet savu kranci aiz žoga, ķēdē vai kā savādāk, tad arī nebūs stāstu par "manu jauko Bāskervilu, kas nevienam nekož, bet ko nekrietns mednieks nošāvis 12 km no mājām".

Tas ir ne tikai farss, tas ir pat kaitīgi. Cilvēks ved to savu egli āzim velns viņu zin cik tur km, nokurina lērumu degvielas un domā, ka ir paveicis labu darbu. Āzim maza uzkoda, Grētai šausmas par CO2.

Par to šķeldošanu jau teicu. Paskaties, kā tās lietas notiek LVM valdījumos - milzu zaru kaudze un tur tad tas agregāts brauc. Individuāli izbraukāt, savākt sīkas eglītes? Cik degvielas nokurina, cik cilvēks laika patērē, kāds ieguvums?

Satraukuma nav - egles parādās un egles pazūd kā jau katru gadu. Šogad nebūs savādāk. Nepatīk vien absolūti populistiskās frāzes un it kā centieni "būt zaļiem", lai gan acīmredzami tas viss ir farss.

4. variants - izklaides elements, statusa apliecinājums u.tml. Respektīvi, nereti bez diža racionāla pamatojuma, taču cilvēki vispār daudz ko dara neracionāli.

Un kā to pierādīs?

Laikam covida dēļ šogad viens no varenajiem ekoloģijas šoviem izpaliek - eglīšu utilizēšana tā, lai mātei dabai prieks.

Citus gadus bija jautrāk - atkritumu apsaimniekotāji šķeldos tās egles, speciāli brauks, savāks, apkurinās nabagmāju un ko vēl ne.

Viens gudrinieks bija ielicis sludinājumu, lai ļauži, kam egle lieka, ved to viņa āžiem vai mufloniem un tas būs kruti un zaļi.

Esot liela atsaucība bijusi, veduši no visvisādām vietām.

Skatos es pie savas mājas konteineriem, stāv tādas vidusmēra pilsoņa eglītes - pamatā nelielas. Katrs, kam ir kādu reizi nācies kurināt krāsni vai ugunskuru, zinās, ka no tādas eglītes atdeve ir diezgan nekāda. Gluži nevilšus rodas doma - cik tas varenais šķeldotājs degvielas nokurina tā vizinoties un cik minūtes nabagmāja no tā dabūs to siltumu.

Par hipsteriem, kas nokurina n-tos litrus degvielas vedot egli muflonam, nemaz neizteikšos.

Velns viņu zina, bet man patiess prieks, ka viņa prom.

Man Viņķele allaž ir riebusies, arī vēl stipri pirms covida. Tāda subjektīva nepatika gan.

Jebkāda.

Var mums būt ar viņu domstarpības par šo covida jautājumu, bet lai sāktu dirsties iz šerijas "BMW braucējs = idiots"? Nu nez, nez.

Vai tik tas viss nerodas no zināmas skaudības, ka pašam nav tāda BMW?

Itāļu modelis bija 1. karantīnas laikā, kad no turienes ienāca ziņas - pizģec, pizģec. Pie mums tos inficētos katru varēja savā uzskaitē paņemt, tak viņu gandrīz nebija.

Pienāk 2. karantīna. Kas liek cilvēkiem domāt, ka būs trakāk? 1. karantīnā tak reāli nekā nebija. Protams, kad parādās kaut kādi simti, sāk tauta satraukties, bet tas jau notika pēc kāda laika, ne sākumā. Tie, kas satraucās, satraucās jau uzreiz (vismaz man zināmie cilvēki). Ja balstītos uz pirmās karantīnas pieredzi, satraukumam nebūtu pamata.

Ko es gribēju teikt - ir vienkārši ļaudis, kas par šīm lietām dikti satraucas. Tas nenāk viņiem par labu. Diemžēl.

Paklau, GB12, visu laiku esi licies saprātīgs cilvēks, bet nudien esi kļuvis par īstu un ļoti uzbudinātu kovidiotu (tikai skatoties no citas puses). Kā tik kaut kas nepatīk, uzreiz spuras gaisā un vajag kategoriski pierādīt savu. Tikai "maskas, ziepes, 2m" vien pietrūkst.

Nu ko Tu piepisies katram vārdam? Ko es ne tā uzrakstīju? Pastāstīju, kāds mans skats uz neveselīgo satraukšanos un cik man zināms par covida gadījumiem tuvu cilvēku aprindās. Tu jau, protams, izdari no tā atbilstošus secinājumus.

Nepiekritīšu. Karantīnas sākumā problēmas ar slimnīcām nebija, jo nebija vēl to slimnieku. Tie parādījās vēlāk, bet man zināmie ļauži, kas satraucas, iespringa jau tad.

No vienas puses jau varētu teikt - ko izdarīsi, ja cilvēks satraucas. Pašam gadās satraukties par lietām, par ko citi tik iesmej, taču varbūt varētu izvairīties no ziņām kaut vai. Tāpat tur puse par to, cik šodien jaunu covidnieku. Neko svarīgu garām nepalaidīs, taču cilvēks jau bez televizora nevar, skatīsies šā vai tā.

Skatos uz saviem vecākiem. Pensijas vecumā, bet dzīvo normāli, neskatoties uz to, ka darba specifikas dēļ iespēja noraut covidu ir visai liela. Ierobežojumu dēļ ir viena otra neērtība, bet visā visumā nesatraucas un dzīvo normālu dzīvi tik tālāk.

Sievas vecāki krietni izolējušies, ļoti satraucas. Saticis viņus neesmu jau krietni sen. Domāju, ka viņu gadījumā tā dzīves kvalitāte ir kā ir, vismaz tā noprotu pēc telefonsarunām. Tādu dzīvi paši izveidojuši.

Vai tik nebija vēl tā, ka tieši haskiji arī ļoti mīl cilvēkus un saimniekam drūmi jākonstatē, ka viņa dārgais mājas sargs ne tik vien nav kodis zagļiem, bet viņš pat luncinājis asti

Man šķiet, ka publiski to ir paziņojis vien šeit pārāk nemīlētais Apinis - jo vairāk baidīsies, jo lielāka iespēja, ka saslimšana ar dajebko var novest pie smagākas slimošanas gaitas ar covidu vai ne covidu.

Ja katru dienu streso par "a ja nu man tiks?", tad gan jau arī bez slimošanas var nonākt sūdīgā stāvoklī.

Te nu var teikt lielu paldies medijiem, kas "vissirslikti un kļūst vēl sliktāk" kultivē jau gana ilgi.

Līdz šim, atskaitot visādus draugu draugus, zinu tikai vienu reālu un pazīstamu cilvēku, kam ir bjis covids. Šis cilvēks saslima, dažas dienas padzīvojās ar 37+ temperatūru un tad uztaisīja testu. Izrādās, pozitīvs. Un te nu sākās. Cilvēks, kas par šo līdz šim nestresoja, pēkšņi sāka ļoti satraukties un justies nelāgi. Lietas nokārtoja kāds tuvs cilvēks, kas veiksmīgā kārtā slimajai personai smadzenes sakārtoja, norādot uz "smago" slimības gaitu. Nomierinājās un pēc dienām divām jau darīja visu kā parasti, vien kādas dienas nācās strādāt no mājām.

Baisās vajadzības vakarā kaut kur doties nav bijis, tā ka pagaidām ir bijis mēreni vienalga. Pieņemu, ka kādiem tas tomēr ir noteikti iezāģējis, jo pēc dienas darba mājās cilvēkiem var būt vēlme pastaigāt un tādiem, kam vēl ar bērniem jānoņemas, vakars kā reiz ir vienīgais brīvais.

Es domāju, ka potaša akumulatori vēl ir neizpētīts lauciņš. Ieteiktu rakt tajā virzienā.

Neaizmirsti, ka modes tendences mainās. Pēc kādiem gadiem var izrādīties, ka - "ai, tā bija maldīšanās. Ūdeņraža auto ir tie īstie, jo..." vai tamlīdzīgi.

Jāatzīst, esmu vienu otru redzējis, kas pēc suņa savāc sūdu maisiņā, bet tie tik ļoti izceļas, ka ir uzskatāmi par lieliem izņēmumiem. Tikai jauni cilvēki, tādi 20+.

"Varbūt priekš viņiem ar uzstādīt mīšanas stabus?" - esmu Londonā redzējis, ka vakarpusē ielas vidū izliek tādu uzrikti, kur no 3 pusēm ir pisuāri. Acīmredzot, lai piedzērušie angļi un tūristi nemīztu visur, kur pagadās. Izskatījās, ka pieprasījums bija

Personīgi man suņi visvairāk pilsētā nepatīk, jo saimnieki-dalbaēbi allaž šos palaiž un viņiem liekas, ka tas ir ļoti skaisti, ka viņu milzu krancis skrien visiem virsū. 100% gadījumu, kad sāksi lamāties, atbilde būs viena - он не кусается. Nudien, neatminos, ka kaut reizi būtu dzirdējis ko citu.

Aizejot ciemos pie suņu/kaķu saimniekiem jau arī allaž pilnas drēbes ar spalvām, bet nu tur viņiem diži pārmest nevar. Sava istaba, kā grib, tā dara. Ciemos iet nav obligāti.

Tavs piemērs par sīča sabraukšanu ir gauži stulbs. Atmetot pat to, ka šādi lēmumi tiek pieņemti sekundes daļās un parasti gauži instinktīvi un nereti varbūt pat ļoti nesakarīgi, pieņemsim, ka ir kādas sekundes laika padomāt.

Tātad, ir 2 varianti:

1) sabraukt sīci, kas kaut kur ne savā joslā iebraucis, kamēr māte alfonu baksta;

2) raut kaut kur sienā un sīci nesabraukt. Tātad vienā gadījumā sabraukts sīcis, kas atradās tur, kur nevajag, otrā:

a) risks avārijā iesaistīt kaut kādu papildus satiksmes dalībnieku, kas neko nav nogrēkojies;

b) GALVENAIS - sienā iebraucot es riskēju ar savu dzīvību un veselību. + vēl dzelži uz mana rēķina.

Kāds racionāls aprēķins būtu viņu nesabraukt? Man tagad būtu jāuzņemas atbildību par kādu citu, kas neuzņemsies nekādu atbildību? Tu tiešām naivi domā, ka nesabrauktā bērna māte kritīs ceļos, vaimanās, pateiksies un skries ņemt ātro krītu, lai cilvēkam var aizmaksāt skādi?

Atsaukties šādi uz Satversmi ir ļoti glupi, jo tās tēzes ir ļoti vispārīgas un pēcāk smalkāk visu nosaka n-tie normatīvie akti. Ir garantētas tiesības brīvi pārvietoties, taču to ierobežo visādi nejauki privātīpašumi. Ir tiesības uz vārda brīvību, taču arī tur ne vienmēr viss ir ļauts u.t.t.

Kā bija izteiciens - ja jurists tiesā piesauc Satversmi, viņš ir ļoti izmisis un viņam faktiski nav nekā cita. Ja iestādei rakstošs cilvēks atsaucas uz Satversmi, viņš ir idiots.

Fig zin, kā viss notiek - vai tiešām aizliegto/atļauto mantu saraksts ir tik debils, vai arī bodniekiem nav skaidrs, ko var/nevar un tad nu viņi kaut ko dara.

Rimi bodē tiku redzējis, ka tā jau mazā higiēnas/kosmētikas preču sadaļa pa daļai ciet, taču tādās Drogās atkal faktiski viss vaļā. T.sk. visādi WC atsvaidzinātāji u.tml. lietas.

Un laukos suns tiek turēts, jo tas ir materializējies no nekā un tamdēļ tiek pieturēts, jo jāpadomā arī par suni, vai ne?

Nebūt ne, laukos suns tiek turēts tieši tā paša parazītiskā iemesla pēc - vēlos suni kaut kādu iemeslu pēc. Vai medībām, vai mājas sargāšanai, vai dārgu suni statusam, bet tikai tāpēc, ka cilvēks domā par sevi primāri.

Un pareizi Lynx saka. Ja turi suni brīvā dabā, tad uzliec žogu ap savu īpašumu. Ja ne, tad suni vadā saitē vai sien. Nedomā tikai par sava kranča labsajūtu, bet arī par cilvēkiem apkārt, kam var nepatikt, ka pa viņu īpašumu skraida kaut kāds izdzimtenis. Vienalga, šķirnes/bezšķirnes, ar zobiem/bez zobiem, kož/nekož.

Un tad parādās stāsti - mednieki nošāva nabaga sunīti. Kā izrādās, ka nebūt ne mazu un mīļu pundurpūdeli pagalmā, bet gan lielu kranci krietni tālu no dzīvesvietas.

Cik nu dižajā pilsētā manīju, tad līdz 22iem blieza jau diezgan regulāri. Pirms pašiem 22iem pagalmos ļautiņi pulcējās (darīja to pašu, ko darītu pirms 24iem normālos apstākļos). Tad iestājās faktisks kapa klusums un vien pēc 24iem sāka šaut, bet gauži nožēlojami. Vismaz manā rajončikā.