Kad pagājušajā gadsimtā radās nepieciešamība uzlabot kravas automašīnu degvielas patēriņa efektivitāti, uzmanība primāri tika pievērsta motoriem un aerodinamikai. Perfekcijas meklējumos šīs jomas joprojām tiek pilnveidotas, taču to vairs nenodrošina viens liels tehnoloģiju progresa solis, bet daudzi mazi, ko ar neapbruņotu aci var arī neredzēt.
Ar parastajām tehnoloģijām vairs nav gana
Autoražotājiem ir jārēķinās ar aizvien stingrākām Eiropas Komisijas prasībām CO2 emisiju samazināšanā: salīdzinot ar 2019. gada līmeni, 2025. gadā bija jāpanāk izmešu samazinājums par 15 %, līdz 2030. gadam tiem jāsarūk par 45 %, bet 2035. gadā – par 65 %.
Nepieciešamība palielināt degvielas patēriņa efektivitāti mūsdienās tiek īstenota nevis ar lieliem lēcieniem, bet gan samazinot zudumus tur, kur tie iepriekš tika uzskatīti par neizbēgamiem. Mūsdienu kravas automašīna kļūst par sistēmu, kurā viss ir optimizēts – sākot ar cilindrā notiekošo sadegšanas procesu un beidzot ar gultni, ko vadītājs nekad neredzēs.
Guntars Pulss, žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors, uzsver – ja pārvadātāji vēlas pilnībā izmantot mūsdienu kravas automašīnu piedāvātās iespējas un ekonomiskos ieguvumus, vairs nevar paļauties tikai uz tradicionālajām tehnoloģijām.
“Mūsdienās pārvadātājam ir ne tikai jāsaprot klasiskie risinājumi, bet arī jāspēj izmantot un novērtēt jaunākās viedās un digitālās sistēmas. Mūsdienu kravas automašīnas tiek uzlabotas ne tikai mehāniskajā līmenī; arvien lielāku nozīmi iegūst programmatūra, enerģijas pārvaldības sistēmas un datu analīze. Tieši šo neredzamo tehnoloģiju un profesionāla autovadītāja prasmju apvienojums ļauj sasniegt maksimālu efektivitāti, zemāku degvielas patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi,” teic Guntars.
Motors un aerodinamika: efektivitāte bez drāmas
Kravas automobiļu ražotāji vairs netiecas pēc jaudas par katru cenu. Liela uzmanība tiek pievērsta motora darbībai zemo apgriezienu diapazonā, iekšējās berzes samazināšanai un precīzākai degvielas dozēšanai.
Augstspiediena degvielas iesmidzināšanas sistēmas, turbīnas ar maināmu ģeometriju un optimizēti sadegšanas procesi ļauj iegūt vairāk lietderīgas enerģijas no tā paša litra dīzeļdegvielas. Pat mūsdienu emisiju samazināšanas risinājumi palīdz ietaupīt degvielu.
Braucot ar lielāku ātrumu, aerodinamiskā pretestība kļūst par vienu no lielākajām enerģijas “rīmām”, tāpēc inženieri meklē jaunus risinājumus, un nevienu vairs nepārsteidz jumta un sānu gaisa deflektori. Šī paša iemesla dēļ lielo atpakaļskata spoguļu vietā ir nākušas kameras, ko saviem modeļiem piedāvā Scania, Volvo, Mercedes-Benz un citi ražotāji.
Katra atsevišķa detaļa dod salīdzinoši nelielu ietaupījumu, bet, summējot visus uzlabojumus, tie rada ievērojamas izmaiņas, īpaši tālsatiksmes pārvadājumos.
“Motors un aerodinamika nav izsmelta tēma – tās joprojām ir nozīmīgas efektivitātes uzlabošanas jomas. Tomēr mūsdienās tās jau ir nobriedušas tehnoloģijas, kurās ir sasniegts teju viss, ko varēja sasniegt, un turpmākie uzlabojumi kļūst mazāki, sarežģītāki un dārgāki. Pašreizējo tehnoloģiju un materiālu kontekstā var šķist, ka uzlabošanas iespējas ir ierobežotas, taču tās nav izzudušas – tās vienkārši pāriet uz detaļu, mikrooptimizācijas un sistēmisku risinājumu līmeni,” progresa gaitu raksturo Profi Latvija redaktors.
Pārnesumkārba: kad nozīme ir ne tikai pārslēgšanai
Ja motors rada enerģiju, pārnesumkārba nosaka, cik daudz no tās faktiski nonāk līdz riteņiem. Automatizētās pārnesumkārbas jau sen ir kļuvušas par standartu, taču to efektivitāte slēpjas ne tikai programmatūrā, bet arī mehāniskās detaļās. Mazāka berze, optimizēti zobratu zobu profili, garāki gala pārvadi, kas ļauj izmantot zemākus apgriezienus uz lielceļiem – tas viss soli pa solītim samazina degvielas patēriņu.
Scania GW pārnesumkārbā izmantots patentēts mehānisks risinājums – diapazona bloķēšanas sistēma (range interlock), kas novērš vairāku pārnesumu vienlaicīgu ieslēgšanu. Tā integrēta reversa planetārajā mehānismā un ļauj atteikties no atsevišķa atpakaļgaitas pārnesuma. Pateicoties šim risinājumam, pārnesumkārba ir kompaktāka un vieglāka, tajā ir mazāk kustīgo detaļu, līdz ar to samazinās berze un enerģijas zudumi. Rezultātā uzlabojas efektivitāte, degvielas ekonomija un ilgtermiņa uzticamība.
Turklāt šis risinājums sniedz autovadītājam lielāku elastību, manevrējot atpakaļgaitā, piemēram, ieklājot asfaltu uz automaģistrālēm, kā arī atvieglo montāžu un apkopi. Degvielas ekonomijas ziņā šādi risinājumi procentuāli neizklausās iespaidīgi, taču ilgtermiņā tie nozīmē zemākas izmaksas visā kravas automašīnas ekspluatācijas laikā.
Riepas, svars un berze – neredzamās detaļas
Ne mazāk svarīgi ir risinājumi, kas saistīti ar rites pretestību. Pareizs riepu spiediens, automātiskas spiediena uzturēšanas sistēmas, regulāri pārbaudīta asu un piekares ģeometrija – tas viss tieši ietekmē degvielas patēriņu.
Lielākie riepu ražotāji – Continental, Michelin un Goodyear – piedāvā tirgū riepas ar samazinātu rites pretestību un apgalvo, ka tas ļauj samazināt degvielas patēriņu un CO₂ emisijas par aptuveni 2 %.
Arī svara samazināšana joprojām ir aktuāla: alumīnija tvertnes, vieglāki diski, optimizēta rāmja konstrukcija ļauj pārvadāt vairāk kravas vai vienkārši patērēt mazāk degvielas, lai paveiktu to pašu darbu.
Tādas detaļas kā LED apgaismojums, viedie ģeneratori, kas uzlādē akumulatorus tikai tad, kad tas ir visefektīvāk, zemākas viskozitātes sintētiskās eļļas vai elektriskās palīgiekārtas arī veicina kopējo efektivitāti. Vadītāja palīgsistēmas, piemēram, Scania Active Prediction, Iveco HI-CRUISE, DAF Predictive Cruise Control un citas, prognozē satiksmi, gaidāmos kāpumus un nobraucienus, attiecīgi izvēlas motora darbības režīmus un tādējādi ietaupa vēl aptuveni 2 % degvielas.
“Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis atsevišķiem elementiem, bet gan nākamās paaudzes degvielas taupīšanai, tas ir, visas kravas automašīnas enerģijas pārvaldībai, elektrificētām vienībām, digitālajām sistēmām, paredzošajām vadības tehnoloģijām un dažādu sistēmu mijiedarbībai. Citiem vārdiem sakot, motors un aerodinamika vairs nav galvenais inovāciju objekts un kļūst par efektīvu platformu, uz kuras tiek radīti progresīvāki, bieži vien neredzami degvielas taupīšanas risinājumi,” skaidro Guntars Pulss.
Kumulatīvs efekts
Katrs no šiem risinājumiem atsevišķi ietaupa tikai procenta desmitdaļas, taču tieši no šīm desmitdaļām tiek panākta mūsdienu degvielas ekonomija. Viens brīnumrisinājums neeksistē – tā ir desmitiem, dažreiz simtiem mazu inženiertehnisku optimizāciju summa: aerodinamiska šķautne, programmatūras algoritms un dažreiz tikai viena detaļa pārnesumkārbā.
“Nākotnē kravas automašīnām saglabāsies degvielas ekonomijas uzlabošanas rezerves, taču lielākais potenciāls būs nevis dzinējos vai aerodinamikā, bet visas kravas automašīnas enerģijas pārvaldībā, digitalizācijā, daļējā elektrifikācijā un sistēmu mijiedarbībā. Arvien vairāk tiks izmantoti prognozējošie algoritmi, reāllaika dati, elektrificētas palīgiekārtas un modernas transmisijas,” rezumē Profi Latvija redaktors.
Tās tehnoloģijas arī labi maksā, ja kas. Un reku svētku dienās veicot daudz km ar kājām, atkal jau salasīju kolekciju ar bremžu disku fragmentiem...Bet tas šoferis turpināja ceļu ar to savu varensmago?! Kas tur ko vada? Nevada.