Visdrīzāk jau arī - ai, kas tad nu tur ko neaizbraukt ar moci, cik tad tas attālums. Gan jau viss liekas daudz vieglāk, nekā faktiski ir.
Pazīstams cilvēks savulaik piedalījās līdzīgā avantūrā, vien brauca ar laivām. Saprotams, nekad nebija nekas līdzīgs darīts, vien palaidās uz to, ka kaut kāda fiziskā forma ir, gan jau būs labi. Kādu gabalu pirms finiša viens paziņojis, ka vairāk spēka neesot un viņam vienalga, laidīs garu ārā, bet vairāk neairēs. Pārējie šo tomēr kaut kā striķī krastā dabūjuši.
Tāpat cits zināms cilvēks arī jau n-tās vasaras KATRAS brīvdienas dragā pa jūru ar dēli un it kā liekas, ka pieredze ir, visu zina, bet tāpat teicās, ka ir gadījies, ka sanāk gandrīz vai lieli sūdi.
Tā ir jūra, joki mazi.
opelis rakstīja:
darklight rakstīja: Šodien bija gadījums, kāds ar mani notika pirmo reizi mūžā. Mūkusalas apļa trešajā joslā dabūju likt pa mēmajiem, jo... man pretī traucās cits auto 😁 Uzmauca viņš uz apļa, šķiet, no Lucavsalas nobrauktuves un mauca šķērsām uzreiz uz trešo joslu. Pēc apstāšanās sirmais onka pie stūres izbrīnīts skatījās manī un plātīja rokas. Apbraucu viņu un aizbraucu tālāk, nezinu kā viss beidzās. Bija kaut kāds pseidodžips, tajā šokā marku nepiefiksēju. Bet numuri Latvijas.
Pāris gadus atpakaļ Daugavpilī aplis Daugavmalā, kur tramvaja galapunkts. Braucu pa dambi no centra, priekšā sestais žigulēns. Piebrauc pie apļa, ieslēdz kreiso pagriezienu un pacietīgi sagaida tukšu apli un pret spalvu aizbrauc Rīgas virzienā. Kā brauca aplī aiz dzelzceļa - neredzēju, jo aizbraucu pa pirmo nobrauktuvi, bet pieļauju, ka shēma bija tā pati...
Kā stāstīja čoms, kas studēja Daugavpilī, 6dienu rītos tur allaž atrakcijas. Sabrauc iepirkties visādi lauku papi un tad tik sākas braukšanas brīnumi.
Pilsētai tajā laikā bija savas braukšanas īpatnības, pajocīgi tehniskie risinājumi un kas tur tik netika novērots...