Varu pakomentēt par motoriem-

Honda dīzeļdzinējs būs daudz labāks, jo sevi jau pierādījis kā ļoti uzticams motors bez izteiktām problēmām.

Par Nissan 2.2 dīzeli neko labu nevar apteikt- cik dzirdēts kaprīzs un sarežģīts remontos + Denso degvielas sistēma, kurai ir dārgākas (nerestaurējamas) komponentes.

Honda arī būs izturīgāka kopumā. Nissan uzticamība ir būtiski kritusies kopš 2000 gada, kad tās kļuva par "eiropas" mašīnām.

Vēl piebilstot par benzīna motoriem- bez gāzes iekārtas tie nav efektīvi- neiet un pārtēriņš neadekvāts. Nissan ir problēmas ar motoru ilgmūžību, bieži vien priekšlaicīgi nolietojas ķēde, palielināts eļļas patēriņš.

No savas pieredzes kā vienu no uzticamākajām mašīnām cenā līdz 4000 eur varu minēt Corolla E12 (2002-2006 gads), ir bijušas vairākas šādas mašīnas.

Visizturīgākais un efektīvākais dzinējs ir 1.4 dīzelis- super vienkārša konstrukcija- viena sadalene ar ķēdes piedziņu, 8 vārsti, nav divmasu spararata un nav pat neviena spriegotājruļļa + Bosch degvielas sistēma.

2.0 dīzelis arī ir ok, bet Denso degvielas sistēma ir dārgāka remontā. Motora resurss vismaz 500000km.

Tehniski mašīnai tiešām nav nekādu izteiktu problēmu. Varbūt nedaudz biežāk par vidējo rezultātu izbeidzas kārbas gultņi- it īpaši dīzeļiem.

Benzīna motori bez problēmām, vienīgi līdz 2005. gadam tiem ir rūpnīcas brāķis gredzeniem- palielināts eļļas patēriņš. daudziem tas tika remontēts pa garantiju.

Salons ir kvalitatīvāks kā jaunākiem Toyota modeļiem.

Jāpiebilst ka mašīnu ražoja trīs valstīs, un atšķiras izmantotie agregāti un salikšanas kvalitāte.

Hečbeku ražoja Liebritānijā un Japānā,

Universālu un Sedanu ražoja Japānā un Turcijā

Japānā ražotas mašīnas pēc facelifta sastāda salīdzinoši mazu daļu.

Britu mašīnām ir labāka pretkorozijas aizsardzība un plastmasas bāka, lai gan jāsaka ka šim Corolla modelim ar koroziju īpašu problēmu nav.

Turku mašīnām šķita sliktāka salikšanas kvalitāte, lai gan šis ir diezgan neobjektīvi.

Auris arī ir labs, kopumā modernāka, svaigāka mašīna. bendzīna motori bez problēmām, pieejams arī tas pats 1.4 dīzelis, tikai nu jau ar pjezo sprauslām .

Bet salona apdare nedaudz sliktāka, daži saka, ka šur tur nevietā ir korozija (vairāk attiecināms uz Latvijā lietotiem auto).

Nevajadzētu izvēlēties 2.0/2.2 dīzeli. Tā bija jauna konstrukcija ar ķēdes piedziņu. līdz 2009 gadam plaisā motora galvas, galvas blīves defekti. Priekšlaicīgi DPF un DMF defekti- kā jau visiem.

Corolla (Auris sedans) bieži vien ir ražots Dienvidāfrikā (arī Eiropas tirgum), lai gan par tehnisko izturību šaubu nav, apdares un salikšanas kvalitāte šķita tiešām bēdīga.

Galīgi neiesaku. Kur nu vēl franču izpildījumā.

Robots un variators ir sliktākie autoindustrijas izgudrojumi ātrumkārbu jomā. Tas tika un tiek darīts ar domu samazināt izmaksas, jo šāda veida kārbas uzražot ir daudz lētāk kā "parastu" automātu.

Ja variators vismaz nodrošina laidenu braukšanu, tad robota kārba zaudē pat šajā jomā- jo kas labs var sanākt, ja manuālajai kārbai uzliek virsū elektronisku pārslēgšanas mehānismu. Labāk ātrumus slēgt pašam.

Grūti teikt par izturību, jo motori vēl jauni. Es domāju konstruktīvi tie ir vienādi, nav izdevīgi ražot kaut ko krasi savādāku.

Man arī ir ko piebilst. Skatoties no lietotas mašīnas puses- variatoram ir vismaz trīsreiz mazāks resurss nekā automātam un pie lielām slodzēm to ir viegli pārkarsēt, vēl vairāk samazinot tā resursu. Nu nav nekādu reālu plusu salīdzinājumā ar automātu. Dinamika arī sliktāka un patēriņš lielāks..

Un no braukšanas puses- tas tomēr atsit motorolleri. Ir daudz patīkamāk, ja mašīnai ir reāli ātrumi un tomēr kaut kāds braukšanas prieks. Šis gan ir mans subjektīvais viedoklis.

Tie noteikti nebija Kaļiņingradā saliktie BMW. Eiropas savienībā tos nepārdod.

Vispār Krievijā tās mašīnas tiek ražotas, lai izvairītos no augstajām ievedmuitām NVS valstīs.

Pārdot var, bet to nedara dēļ nodokļu politikas un ganjaua rī dēļ sertifikācijas Ja ievestu Krievijā ražotu BMW Eiropas savienībā, būtu jāmaksā papildus nodokļi, kā jebkurai precei, kas ražota ārpus EEZ. Līdz ar to, mašīnas gala cena būtu augstāka, nekā to ražojot EEZ. nav izdevīgi.

Šis bija iemesls, kādēļ Japāņu autoražotāji savulaik sabūvēja rūpnīcas Lielbritānijā. Bija liels pieprasījums, un Lielbritānijas valdība deva nodokļu atlaides un citus labumus, protams arī muita, tādēļ vēl joprojām lielāko daļa Japāņu mašīnas mūsu tirgum vēl joprojām ražo Lielbritānijā.

Nekad neesmu redzējis EU reģistrētu BMW ar krievu VIN kodu.

Ir jāsaprot viena lieta ar ievestām mašīnām-

Pārsvarā jau ieved trīs veidu mašīnas.

1. Sistas- tās pārsvarā ir koptas mašīnas, jo neviens jau nezin kad notiks avārija. Pērkot šādu mašīnu galvenais jautājums ir cik stipri tā ir sista un cik labi saremontēta.

2. Nolietotas/nobrauktas automašīnas ar visām no tā izrietošajām sekām. Šeit gan jāsaprot, ka 400 000 km pa pilsētu un 400 000 km pa autobāni ir divas krasi atšķirīgas lietas. "Autobāņa mašīnas" nav nemaz tik slikts variants.

3. Mašīnas ar dārgi novēršamiem, tehniskiem defektiem.

Mēs taču labi zinām, ka mašīnas pārdevēja mērķis ir labi nopelnīt un laba mašīna Eiropā bieži vien maksā dārgāk kā Latvijā, tāpēc lai nopelnītu..

Variatorus mūsdienās cenšas izmantot vairāk, jo kā jau minēju, tos ir lētāk uzražot.

Franču mašīnu ieteicams ņemt tikai ar benzīna dzinēju. MB noteikti būs labāka izvēle, jo to pēctam būs vieglāk pārdot. Abām mašīnām šādi dzinēji būs par švaku priekš lietošanas ārpus pilsētas.

Mazāk vajag klausities dīleros. Šeit mēs runājam par lietotām māšīnām. Piemērs- 1.6 Ford/PSA dizelis. Ļoti neizturīgs un bīstams dīzeļmotors. Problēmas ar eļlošanu noved pie priekšlaicīgas motora un turbīnas nolietojuma, citreiz šie motori knapi novelk 250000km

Kādus 15 gadus atpakaļ- jā. Vecie Citroen un Renault dīzeļdzinēji tiešām bija ilgmūžīgi bet kopš parādījās PSA-Ford dzinēji- vienas problēmas.

Tikmēr PSA "TU" un Renault "K4" sērijas dzinēji ir diezgan sakarīgi un lielas problēmas nesagādā. Laikam jau tā, jo abi šie motori ir jau vismaz 20 gadus vecas un labi pārbaudītas konstrukcijas.

Kas tiem dzinējiem ir labs? Dzinēja resurss noteikti ir daudz lielāks kā 1.6 dzinējam, bet pārējās problēmas paliek tās pašas.

Kāds eļļas maiņas intervāls? Ar eļļas patēriņu problēmas nebija?

Jā, 30000km eļļas maiņas intervāls ir par lielu. Bet nu šis tāds veiksmīgs stāsts saistībā ar šo motoru, pārsvarā jau situācija ir bēdīgāka.

Varbūt paskatīties alternatīvas:

VW Golf Plus vai Seat Altea ar 1.6 8v vai 1.9 TDI dzinēju. Vai arī 1.6 TDI/ 2.0 TDI pēc 2009. gada. Seat būs lētāks, bet to varēs arī labi just salona apdares kvalitātē, tehniski mašīnas neatšķiras.

Opel Meriva vēlams ar 1.7 dīzeli (1.3 par švaku uz salīdzinoši lielo masu).

Mašīnai nav ne vainas, ražota Nīderlandē uz Mitsubishi Carisma platformas, tādēļ konstrukcija vienkārša un daudzas detaļas der no Mitsubishi. Diemžēl kopējā kvalitāte nebūs pēc Volvo standartiem.

Sākuma gadu modeļiem bija daudz vairāk problēmu, bet ja mašīna ir 2002. gada, tur daudz kas ir izlabots.

Uzmanību vajag pievērst rūsai. Dzinēji labi, bet vajadzētu izvairīties no turbomotoriem. Piekare nedaudz par švaku mašīnas masai, tāpēc nolietojas ātrāk nekā vidēji- pievērst uzmanību tieši aizmugurējai neatkarīgai piekarei.

Ja mašīna ir labā stāvoklī un var samierināties ar diezgan lielu degvielas patēriņu, tad cena ir adekvāta.

Vajadzētu derēt no jebkura Getz, neatkarīgi no motora. Vismaz plaukti visiem rādās vienādi. Rio neuzrādās, bet var mēģināt.

Par iepriekšējās paaudzes Jazz- dažus gadus atpakaļ sanāca izbraukt ar šo Jazz un biju pārsteigts, ka mašīna bija ražota Ķīnā. Šo faktu varēja just arī salona apdarē un kopējā salikšanas kvalitātē. Es saprotu, ka Jazz ir budžeta mašīna, bet tomēr Honda brends nes kaut kādu solīduma iespaidu.

Cerams, ka situācija tagad mainījusies.

Un galu galā, par to cenu sanāk Škoda Rapid ar jaudīgāku dzinēju, vai pat Toyota Auris. Un jaunais Golfs jau arī nav īpaši dārgāks. Šīs visas tomēr ir solīdākas mašīnas.

Šī ir mūžīgā Japānā RAŽOTO auto problēma. Es gan nezinu kādēļ vēsturiski tā tiek darīts.

Eiropā ražotajām japāņu mašīnām nāk plastmasas bākas. Avensim vajadzētu būt plastmasas bākai, jo to ražo tikai un vienīgi Anglijā.

Tā ir Amerikāņu Toyota ar visām no tā izrietošajām sekām. Mašīna ir veidota priekš Amerikas tirgus un ražota ASV, līdz ar to krasi atšķirīga no Eiropas Toyota. Lai gan ar izturību problēmām nevajadzētu būt, detaļas un motori pārsvarā nav savietojami ar EUR mašīnām, līdz ar to šis faktors var radīt problēmas.

Otrs faktors ir tas, kādas mašīnas no ASV nonāk pie mums- smagi sistas, ar lieliem nobraukumiem un pāri visam- nekoptas. Prātīgāk būtu izvēlēties Eiropā brauktu mašīnu. Kaut vai to pašu Voyager.

Taisīt esošo dzinēju noteikti nav jēga. Dzinējs, vismaz bloks, galvai utt. der no Ford Focus II/Mondeo III un Volvo V50.

Vēl vajag padomāt vai vispār šajā mašīnā ir vērts ieguldīt naudu. Ņemot vērā Mazda 6 rūsēšanas intensitāti, vajag labi apdomāt vai ar šo mašīnu vēl gribēsi braukt pāris gadus.

Pēc rakstītā spriežot runa iet par 10 gadus vecu Nissan un varu teikt, ka šīm mašīnām palielināts eļļas patēriņš ir labi zināma problēma.

Pārsvarā gadījumu jāmaina gredzeni vai jāmaina motors, kas tādai mašīnai neatmaksājas.