Lietotāja "Bradypus" atbildes

Cik straujām pārmaiņām? Vai vari to nosaukt tā precīzāk - kāda bija zeme tajā pat mezozojā un ar ko tai florai un faunai jārēķinās? Vai arī atzīsi, ka nezini, un gribi dzirdēt atbildi, kas tevi, iespējams pārsteigs?

Nu re... Te nu arī nonākam. Tevi neinteresē... Bet tos nevar nodalīt, ja gribi saprast tagadnes procesus. Viens no alarmistu mītiem, kas tika stumts apmēram līdz 2013. gadam, bija 400ppm "point-of-no-return" - sasilšana kļūs nekontrolējama un zemi piemeklēs Venēras liktenis. Tas ir, protams, noklusis, jo šobrīd esam 400ppm sasnieguši un solītie procesi nemaz netaisās notikt, tādēļ naratīvu nācās mainīt. Tomēr jau pirms 2013. gada es šim neticēju, jo neviens nav pat mēģinājis noliegt, ka kambrija periodā CO2 līmenis svārstījās ap 4000ppm, bet mezozojā, kad veidojās nafta un dzīvoja dinozauri Co2 bija 1000-2000 ppm robežas. Abi periodi zemes attīstībā ir bijusi ļoti labvēlīgi floras un faunas evolūcijā. Bet pat šie augstie līmeņi dabiski izzuda un zeme atdzisa. Tagad tev ir divas iespējas - pateikt, kas no manis minētā ir nepatiess vai arī pamatot kādēļ alarmistu meli bija pareizi un kādēļ man vajadzētu ticēt citiem viņu apgalvojumiem. Pēc tam varam parunāt arī par homo sapiens egoistisko komfortu, ja nevēlies apstrīdēt, šis co2 nekaitēs zemei.

Kādēļ tu spītīgi pievieno laika ierobežojumu atbildei? Jo labi zini, par ko runāju un kuru alarmistu mītu tas sagrauj?

Maksimumā bez laika ierobežojuma vai tomēr nē?

Tad bija vai nebija? Esam šobrīd CO2 maksimumā vai ne?

OK, piemērs - vai piekrīti, ka laikā, kad nafta veidojās, uz zemes bija nesalīdzināmi augstāks CO2 līmenis un siltāks klimats, kas ļāva augt tik spēcīgai augu valstij, ka biomasa nespēja sadalīties un radīja iegulas, kas vēlāk pārvērtās naftā? Tā man skolā mācīja un arī šodien ticu šim. Vai arī šis ir plakanas zemes līmeņa muļķības?

Un kas tur īpašs?

Kaut ko būsi ļoti sajaucis - neatkarīgi no avota, informāciju vērtēju pēc tās konsekvences un pretrunām ar vispārzināmām patiesībām. Nelaime ir tā, ka tu nespēj atšķirt situāciju, kad naftu nebūs izdevīgi dedzināt motorā (tehnoloģijās neesam pat tuvu tam) no patreizējā politiskā enerģijas nodokļa, kas vistiešākajā veidā vairo nabadzību. Toties spēj akli pieņemt sarežģītus klimata modeļu, kuri acīmredzami neatbilst pamatskolas līmeņa dabaszinībām.

Tava atbilde precīzi raksturo, kurš no mums ir apmaldījies. Tieši tev piemīt tas, ko Orvels nosauca par dubultdomu un kas ir nepieciešams, lai pieņemtu to patiesību, kurai tici tu.

Norādes uz absurdiem nešaubīgi traucē ģeniālu shēmu stumšanu. Protams, ka vieglāk shēmot ir ar virkni pasludinātu pseidopatiesibu.

Un vēl kādu laiku atpakaļ ledājs pa Latvijas teritoriju stumdīja velnakmeņus. Būtu diezgan jocīgi noliegt sasilšanas faktu.

Nē - tas ir tāds, kam mazliet piejaukts D[īzelis]. BenDzīns

30 000 km eļļas maiņa Latvijas apstākļos? Notiekti pirktu... citu auto.

Ja VID gribētu aplikt ar PVN tevis aprakstīto 1000Eur "pievienoto vērtību", viss būtu kārtībā. Bet VID prasa PVN arī par tiem 5000, par ko tas jau ir reiz nomaksāts.

PVN netiek samaksāts, ja auto no dīlera pērk PVN maksātājs (faktiski šis ir vēl viens absurds - par "PVN maksātājiem" tiek saukti PVN nemaksātaji, jo PVN VIENMĒR rezultātā ķēdītes galā samaksā gala patērētājs). Kamēr auto vēsturē tas ir ceļojis no vienas juridiskas personas pie otras, PVN par to maksāts netiek. Bet pilnā apjomā par atlikušo vērtību PVN tiek nomaksāts, tiklīdz auto nonāk tādas personas rokās, kas nav PVN maksātājs (parasti privātpersona). Auto tirgotāji, savukārt ir PVN maksātāji. Rezultātā situācijā, ja vācu privātpersona pārdod auto latviešu privātpersonai, šāds darījums ar PVN pilnīgi likumīgi un pamatoti neapliekas. Tomēr, ņemot vērā, ka auto atdzīšana no Vācijas ir sarežģīta, lielākoties to veic profesionāli starpnieki, kuri pēc būtības veic auto piegādes pakalpojumu (šī pakalpojumiu summa būtu jāapliek ar PVN). Tomēr VID ir izdomājis, ka ar PVN ir jāapliek VISA darījuma summa - t.i. arī tā auto cena, ko saņem vācu privātpersona, kas par šo auto jau PVN Vācijā ir nomaksājusi.

Aprakstīto problēmu var mēģināt novērst paguļot stundu karstā vannā un pēc tam 10x plikam apskrienot ap auto. Ir diezgan liela iespēja, ka smarža pēc tam vairs nebūs jūtama.

Ar jebkuru placi ir viena liela problēma - PVN. Veci auto faktiski tiek tirgoti starp privātpersonām, kas nav PVN maksātāji, bet VID plačiem uzspiež šādu darījumu par neko aplikt ar PVN, mašīnu automātiski sadārdzinot par 21%. Attiecīgi tirgonim nākas shēmot - vai nu ar PVN, vai sliktākas mašīnas ietirgošanu.

Smalkākas par ko?

Nav man tāda servisa stāvokļa, bet atsperes nomainīšu par šķidruma ietaupīto naudu

Kaut kā nemanīju, ka kāds apšaubītu plastmasas piesārņojumu. Bet kas nepareizs kvēpu un putekļu salīdzinājumā? Tas ir visnotaļ pamatots, jo medicīniski ietekmē ir līdzīga. Bet NOx pats piepini klāt. Pats savukārt spītīgi atsakies atbildēt uz jautājumu, kas tev ir pret domu samazināt vajadzību pēc braukāšanas, bet uzstāj uz to, ka jābraukā, tikai jāpadara tas process neērtāks. Tas kaut kāds mazohisma paveids?

Plastikāta maisiņi ir izcils piemērs. Jo cilvēki sajūtas zaļi auduma maisiņu piekraujot ar produktiem, kas katrs atsevišķi ir iesaiņots plastmasas kalnos. Jā tā vietā, lai bīdītu visu šo pseidozaļo biznesu, ļautu cilvēkiem dzīvot kā ierasts, bet atbrīvojušos resursus veltītu biodgradējama plastmasas aizstājēja izstrādē, tas jau sen būtu izdarīts un visi varētu dzīvot tālāk ērti un laimīgi. Padomā kādreiz paskatoties uz jautājumu no citas puses - vai faktiskā rīcība patiešām ir efektīvākais ceļš uz deklarēto mērķi. Ja ne - tad aizdomājies, kas ir patiesais mērķis.

Ideāli. Tieši šādi ir jārūpējas par ekoloģiju un sastrēgumu mazināšanu, nevis izdomājot absurdus aizliegumus un līkas tehnoloģijas.

Pie paceltām slotām nav nepieciešama slotu rāmju (arī bezrāmja slotas saturošā "objekta") atkausēšanu, lai slota normāli piegulētu stiklam visā kustības diapazonā. Vai 3 eur un ķīmijas pūšana ir dārgi? Jā, salīdzinājumā ar daudz vienkāršāko slotu pacelšanas darbību.

5-10 minūtes ir pietiekamas, lai nokausētu stiklu, bet ne tuvu, lai to sasildītu tik tālu, ka tas spēj pa gabalu atkausēt pāris centimetru attālumā, -10 pretvējā atrodošos ledus gabalu. No stikla līdz sasalušajam slotas rāmim siltums nonāk visnotāļ maz.

Sasilst gan. Un pie -10 jau pusstundas laikā spēj atkausēt arī pa gabalu no stikla esošos slotu korpusus. Saki, ka to pusstundu vienkārši jāgaida un jāsilda auto vai jāpiecieš to samazināto redzamību braucot? Man tīri labi patīk no tā izvairīties ar šo elementāro "manevru", kas arī man likās dīvains, kamēr nepamēģināju