topinamburs rakstīja:

3,5 - slapjajos sapņos, vai vienreizējs pasākums, ķipa ekorallijs pavēsā vasaras dienā. Vidēji nekas mazāks par 4,5 nesanāks, bet reālāk jau 5,5 - 6. Kā visiem.

650 rakstīja: Nu ko ta pa nullēm- vaig iet plusos, lohu tak arvien vairāk paliek..No otras puses,kam nahfig pēc gada tirgot un atkal nonstopā ko meklēt.Tajā štruntā kubikmetrs kūdras no depo diezin vai ielocīsies, bet zem 5l/vid ir visai reāli pabraukt- padomā, līdz 2035jam kādu žuuksni ietuaupīsi ;p

650 rakstīja: Tev te jautājumu uzdeva- kāpēc 159tais balsts?

eidis rakstīja:

Nop. Urbānā dzīvesveida dēļ nomācošais infekciju skaits izplatās pa gaisu. Mutē nonākušas gan parasti ir stipri smagākas. Savukārt HIV, papilomas vīrusam (dzemdes kakla vēzis) nepieciešama tieša iekļuve asinīs. Savukārt ebolai tieša iekļuve no asinīm.  Nu un liela daļa ir slimību (demence, kā arī daļa vēžu) ir saistītas DNS vai šūnu degradāciju, kas ir tiešas sekas vecumam + laiskam dzīvesveidam Dabai ir superjaudīga laboratorija - tā nešaubīgi atrod visas iespējamās iekļuves un nekavējoties tās izmanto.

0pis rakstīja: Saucot Gobzemu par Aldi, tiek demonstrētas draudzīgās attiecības ar viņu vai tieši otrādi - kaut cik zināmais Gobzems tādā veidā tiek deleģitimizēts par vienu no daudzajiem Aldiem?

eidis rakstīja: Es tev piešķiru tiesības! :D FB ir distributīvi. Piem I-grams, kas tas pats vien ir.  Nop. Plaušu vēzis būs pīpēšana, taisnās zarnas no sarkanās gaļas, sarkoma no saules utt. Lielu daļu vežu var saistīt ar mazkustīgu dzīvesveidu, demenci lielā mērā arī, bet tur ir daudz kas neskaidrs. Savukārt kuņģa vēzis būs tiešas heliobaktērijas sekas.  Gadījumu skaita pieaugums pamatā ir saistāms ar dzīves ilguma pieaugumu. Īpaši demence. Novērst pieaugumu lielā mērā var mainot dzīvesveidu - pārtiku, kustību daudzumu, infekcijas, aptaukošanos, samazinot traumas. Kā redzams lielākā daļa izmaiņu ir pretrunā viena otrai un smalkā balansa atrašana un noturēšana ir atslēga

Bradypus rakstīja:

Protams, ka pusfabrikātu kultūrai ir ēnas puses, bet tās nekādi nav salīdzināmas ar badu. Mūža ilgums un sabiedrības labklājība dēļ intensīvās lauksaimniecības ir palielinājušies jo agrāk lielākajai sabiedrības daļai bija smagi jāstrādā uz lauka diendienā, lai visa sabiedrība nenomirtu badā. Bet tagad 2% cilvēku spēj apgādāt ar pārtiku visus tā, ka vēl pāri paliek un attiecīgi ir novērsts gan bads, gan atbrīvoti sabiedrības resursi citu darbu veikšanai - kaut vai milzīgam skaitam medicīnas personāla, kas pirms intensīvās lauksaimniecības būtu kaplējuši vagas, nevis ārstējuši cilvēkus.  Bet ne visur pasaulē ir šāda laime pilnībā sasniegta. Un labāk, lai kāds dumjš kolas strēbējs nomirst no diabēta, nekā ceļas globālās pārtikas cenas, kas vēl daudzviet pasaulē ir kritiskas. Pietiek jau, ka Ukrainas karš ir atstājis ārkārtīgi smagu triecienu pārtikas pieejamībai nabadzīgajās valstīs. Nevajag vēl tavu cilvēknīdēja "golodomora" pieeju.