Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro
Paaudžu maiņu piedzīvojis "Audi" markas premium krosovers "Q5". Nupat tas ieradies arī Latvijā. Sākuma cena no 44 900 EUR. Šajās fotografijās uzreiz varam novērot vizuālas izmaiņas starp veco un jauno paaudzi.
Pirmās pārdomas pat neieslēdzot. Pats pirmais iespaids pozitīvs, viss smuki nostrādāts. Pats telefons ir pasmags, smagāks par Samsung S7. Ekrāna aizsargplēve nāk līdzi, tas priecē, bet neizmantošu!
Pirmais FAIL, telefonā nav mini usb standarts - lādētājs, ir jālieto pāreja. Tas nozīmē, ka pie draugiem un kafejnīcas vairs tik viegli neuzlādēsi, vecie lādētāji arī vairs neder KPS
Nav manas mīļās vidējās Samsung pogas apakšā un gar sāniem nav attiecīgas funkcionalitātes back un lai parāda visas atvērtās programmas.
Noteikti bez sporta radzēm. Tā kā lielākai daļai ziemas riepas ir bez radzēm, tad te arī vajadzētu vispār bez radzēm. Bet tas viss, lai noskaidrojas diskusijās, ja vairākums uzskata, ka vajag ar radzēm, tad var ar.
Doma ir par šāda tipa braukšanu sacensībās uz laiku, trasē tiek laisti braucēji pa vienam, te tieši piemērs no Brīvkalnu trases! Vienā vietā labi sagrieza
Caur admina sistēmu es nevaru atlasīt rakstus pēc skatījumiem, bet katram rakstam redzu, cik reizes tas ir atvērts. Vari pateikt, kurš raksts Tev patika un atbildē uzrakstīšu, cik tam ir skatījumu uz doto brīdi!
Daži "Auto akdēmijas" laiku (2005.-2011) atzinumi -
1. "Auto fizkultūra" ir absolūti nepieciešama visiem, arī labiem braucējiem. Sevišķi gadalaiku mijās. Gudra cilvēka padoms arī.
2. Gribas, protams, vingrot ar speciāli šim nolūkam paredzētu auto. Bet tas ir dārgi. Un nebūt nav tas labākais variants, ja mērķis ir drošība nevis sports. Skolas auto nekad nebrauks tā kā tavējais, kuru stūrēt droši un ar baudu gribi. Auto citāds, riepas citādas, attieksme arī. Utt.
3. Latvijā ir trases, kurās bez briesmām savai tehnikai, var droši pavingrot (ja neesi galīgi dulls un azartisks). Pirmkārt, protams, "Brīvkalni" ziemā (pārbaudīts - kamēr nav sniega, der arī "Mūsas" grants). Bet "Brīvkalni" ir labākie - plaši, bez cietiem bortiem un riepu krāvumiem, droši, bet pietiekami ātri. Tādēļ tieši tie ir izvēlēti pirmajam iAuto mēģinājumam. Par detaļām mazliet vēlāk, kad skaidrāks kļūs iespējamo dalībnieku loks.
- Redzu vienu kaut cik nopietnu argumentu par labu limitiem. Tas ir mēģinājums radīt plūsmu, kurā pietiekami droši justos pat visvājākie, kurā nebūtu apdzīšanu, stresa. Taču šis mēģinājums var būt rezultatīvs tikai tad, ja kontrole ir pastāvīga, visur esoša, ja sodi ir bargi jau nelielas atkāpes gadījumā. Mums nav ne viena, ne otra. Radars uz Ventspils šosejas sastopams divreiz gadā, uz ceļa Talsi – Dundaga reizi 30 gados. Sods par +15 km/h nav nekāds sods.
Plūsma nerodas. Turklāt – kurš var pamatoti, statistiski, zinātniski pierādīt, ka rāma straume ir drošākais pārvietošanās veids? Tās dalībnieki taču snauž, viņi ir nepamatotas drošības sajūtas ieaijāti, un, situācijai pēkšņi mainoties, kļūdīsies. Atšķirībā no tiem, kuri brauc ātrāk, bet ir modri un mobilizēti.
Slidenais laiks beidzies. Limiti paliek. Mūžīgais jautājums arī.
Kāpēc 90?
- Kāpēc man pa pustukšu, vairāku kilometru attālumā pārskatāmu šoseju ar ideālā stāvoklī esošu auto jābrauc 90 kilometri stundā? Kāpēc? Kas un kā noteicis, ka tieši 90? Tehniķi? Psihologi? Politiķi?
Neviens nav šo limitu pamatojis. Vienkārši – tā pieņemts, ātrāk nedrīkst. Un pat jautāt „kāpēc?” nedrīkst. Visiem citiem „nedrīkst” dzīvē ir pamatojums. Zagt nedrīkst, jo tu atņem citam viņa nopelnīto. Kauties nedrīkst, jo nodari citam sāpes. Nodokļus nemaksāt nedrīkst, jo šādi blēdīdamies tu grauj valsts pamatus un atņem maizi tēviem un mātēm pensionāriem. Visiem „nedrīkst” ir savs „jo” vai „tāpēc”.
Ātruma limitam nav, jo nav iespējams noteikt vienu drošu ātrumu visiem mainīgajiem apstākļiem. Vispārējos ātruma ierobežojumus saprātīgi domājošs cilvēks nevar uztvert citādi, kā neizbēgami vajadzīgu, bet jau pašā būtībā smieklīgi (bēdīgi) nepilnīgu mēģinājumu ar vienkāršiem "aritmētiskiem" paņēmieniem risināt augstākās matemātikas uzdevumu. Nevar būt viens droša ātruma limits dzidrā vasaras dienā, rudens miglas ķīselī un janvāra putenī. Pat katrā gadalaiku shēmas zariņā ir nianšu desmiti (piemēram – piebraukts sniegs 30 grādu salā "tur" gandrīz tikpat labi kā tīrs asfalts, bet vieglu pārslu klāts ledus atkusnī "netur" nemaz). Nevar rekomendēt 90 km/h naktī, lietū vecai tačkai ar sarūsējušiem lukturu reflektoriem. Bet var apgalvot, ka vidusmēra vadītāja stūrēta labi apriepota „Audi quattro” kustība pa piesnigušu Ventspils šoseju ar ātrumu 120 km/h būs pilnīgi droša pretstatā likumīgos 90 km/h izmisīgi turošam pusplikos "vissezonenēs" apauta „golfiņa” dancim, kuru vada nervozs pensionārs. Un īsts meistars bez liela riska ar minēto "kvatru" vai pat vienkāršāku un lētāku (bet labā stāvoklī esošu) auto spēs braukt arī divreiz ātrāk.
Spēs. Bet nedrīkst. Sodīs...
Vai sods ir pietiekams arguments? Vai bailes no soda spēj aizstāt patstāvīgu, apzinātu droša ātruma izvēli?
Lai sarunu uzturētu sprēgājam, fragmentiņš no dažus gadus veca pirmsjānu rakstiņa:
- Cik ātri šis iet laukā?
Veselas 24 stundas pēc „alkohola lietošanas” esot jāguļ. Kungiem, kas tā saka (CSDD – A.Lukstiņš, CP – E.Zivtiņš, DBS – A.Priednieks) daļēja taisnība. Tiešām – droši nevar apgalvot, ka alkohola paātrinātai izvadei no organisma palīdzēs ēšana, peldēšanās, pirts. Nekādā ziņā to nevar izdzīt ar zobu birsti, kā mēģina izdarīt nu jau senā (2007. g.) CSDD šausmu klipa atbaidošais varonis. Vienīgais tīrītājs ir laiks. Taču – cik šo zāļu patiešām vajag? Dakteri saka – vienu stundu uz katrām 0,15 promilēm, ja organisms kaut cik normālā kondīcijā. 0,15 x 24 = 3,6 pm. Vai tiešām diennakts atpūtas rekomendētāji uzskata, ka visa latviešu tauta rītnakt būs tādā „ķēmā”, ka mums jau vairs nepietiek ar iedzeršanu, bet par normu kļuvusi galīga un dzīvībai pat bez braukšanas bīstama „pieliešanās”?
Teorētiskais „šmigas” izvades grafiks, - ja kaut cik saprātīgā līmenī (1,5 l alus, 200 grami šņabja) iedzerts līdz pusnaktij, rīt pusdienā promilles būs nulle. Tas gan nenozīmē, ka jutīsies spirgts, ja pietiekamai snaudai laiku būs atņēmusi papardes zieda meklēšana.
Tātad līdz pusnaktij un ar mēru.
Bet ja līdz rītam (pusspainis – 6 l putiņu, līdz pusnaktij piejaukti 150 gr. šņabja)...
Aprēķini un eksperimenti rāda, ka apdziedātā un paaudžu paaudzēs lietotā veselīgā Jāņu dzira ir vienas viltīgas lamatas. Ar putām vien – sevišķi, ja tās nāk no lieliem plastmasas traukiem vai mucām – tādas gardas, tumīgas, dzīvas un saldenas – var uzvilkt baigās promiles. Un tev ir visas iespējas būt „totālā kramā” rītausmā, „noplīst” nākamās pusdienas laikā, atmosties vakarā – joprojām ar krietnām divām promilēm pakrūtē. Ir pavisam šķērmi, un saimniekam nebūs grūti pierunāt tevi mazliet uzlāpīties. Jaunas putas uz veca rauga garantēs pārvietošanās lieguma pagarinājumu.
Lēni ir bīstami? Kāpēc? Lūk, kāpēc. Pirmkārt, šāds braukšanas stils gandrīz vienmēr saistīts ar distances samazināšanos starp nu jau kolonnā braucošajiem auto. Cilvēciņš, kurš neapdzen smago, to tomēr zemapziņā vēlas darīt, tādēļ negrib, lai starp viņu un kāroto mērķi iesprauktos kāds cits. Piedevām viņš gluži maldīgi uzskata, ka 75 km/h, kurus nu rāda spidometrs, ir ļoti mazs un ļoti drošs ātrums, jo ne tikai atbilst tik kategoriski aizliegtajam limitam, bet ir arī krietni zem tā. Muļķības, dāmas un kungi. 75 vai 80 km/h arī ir ļoti liels ātrums. Pilnīgi pietiekams, lai sašķaidītu luptu lēveros riteņbraucēju, kurš pēkšņi izstreipuļos no furgona ēnas jūsu priekšā. Pilnīgi pietiekams, lai, mirkli novērsis uzmanību no lielās pakaļas (un to jūs noteikti agri vai vēlu izdarīsiet, jo šādi velkoties grābstīšanās pēc cigaretēm vai kompaktdiskiem ir gluži dabiska reakcija), jūs nepamanītu kāda stāvoša traktora izraisītu kravenieka manevru vai stopsignālu iedegšanos un iemauktu viņa tēraudā kaltajā dibenā tā, ka gaisa spilveni jūsu ģīmjus glāstīs. Un nepietiekams, lai piespiestu cilvēku būt modram, gatavam pēkšņai situācijas maiņai, kas ir iespējama arī šādā šķietami rāmā plūdumā.
Pārlieku lēns brauciens nav drošības garantija. Tas arī ir bīstams, jo, otrkārt, tieši šāda čammāšanās uz mūsu šaurajiem, 21. gadsimta dzīves ritmam, modernajai tehnikai nepietiekami ātrajiem ceļiem, liek riskantāk nekā gribētos braukt tiem, kuri pieprasa cienīt viņu TIESĪBAS, BRĪVĪBU PĀRVIETOTIES. Konstitucionālas tiesības – tā saka amerikāņi, un ar nopietnu statistiku pierāda, ka Montanas štatā, brīvā no ātruma limitiem kā Vācija līdz 2002. gadam, pēc ierobežojumu noteikšanas smagu avāriju skaits palielinājās. Punktuālu un pārspīlētu ātruma limitu ievērošanu kā drošības garantu apšauba konservatīvie briti, un fotoradarus ne tikai aprej internetā (niknāk nekā pie mums), bet arī dauza un dedzina...
Labi, brauc lēni. Arī tās ir cilvēka tiesības (kamēr pārāk rupji neierobežo iepriekš minēto citu brīvību). Taču kļuvis lēns, tu nedrīksti iedomāties, ka tādi pēkšņi kļūs visi. Un iestāsies miers... Nu nebūs tā. Ap tevi virmos kaislības. Un briesmas.
Tādēļ – neļauj sevi iebaidīt. Brauc droši. Un ne pārāk lēni.
Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro
www.iauto.lv/pie-stures/policija/24369-celu-policistus-rotes-un-aizliegs-viniem-darba-laika-maka-turet-vairak-par-30-eiro