Kur var nopirkt dzeramā ūdens (to pašu lieto arī apkures sistēmā) atdzelžošanas staciju privātmājai par 30 Ls, speciālist?????? Nopirkšu 10 uzreiz.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
sleepnis rakstīja:
mincis rakstīja:
Vienmēr smaidu izsauc lietderības koeficients cietā kurināmā katliem virs 90%.
........................
Vēl viens variants, kā paaugstināt lietderības koeficientu, ir paaugstināt sadegšanas temperatūru, kas tā arī tiek darīts. Pareizi būvētiem katliem no kurtuves netiek noņemts siltums. Vēl papildus tā tiek izolēta ar šamotu, lai paaustinātu sadegšanas temperatūru. un tikai pēc tam karstās gāzes tiek uz siltummaini.
Mazliet tu iebrauci citā operā. Ar šamotu oderētas degkameras parasti ir šķeldas jeb biomasas katliem. Tur augsta t ir vajadzīga, jo kurināmais ir ar augstu mitruma pakāpi, respektīvi daudz siltuma tiek tērēts ūdens iztvaicēšanai. Ja nebūs augsta t, nekādu jēdzīgu jaudu no degļa nevar izcelt. Sadegšanas t pacelšana tiešām paugstina lietderības koeficientu, taču rada arī blakusefektus: vajadzīgi ir materiāli, kas ir noturīgi pret augstām t, un sāk oksidēties gaisa slāpeklis, rodas NOx, kas ir ļoti kaitīgas gāzes.
sleepnis rakstīja:
Chankaishi rakstīja: Sanaak, ka chuguna katlu var njemt ar jaudu, sameeraa preciizu ........
Par katla jaudu - nepareizi saprati. Katla jauda netiek tēreta atpakaļejošā ūdens uzsildīšanai. Vienkārši princips tieši tāds pats, kā autiņa motorā. Mazais loks, lielais loks un termostats. Un termostats karsto ūdeni nelaiž uz radiatoriem, kamēr temperatūra mazajā lokā nav sasniegusi noteiktus grādus.
Vēl drusku par "precīzi" piemeklētu katla jaudu. Cietā kurināmā katli labi darbojas tikai pie vienas noteiktas jaudas, kas konkrētajam katlam ir optimāla. Virs tās jaudas sadegšana notiek labi, bet vairāk siltuma aiziet skurstenī. Zem tās jaudas skurstenī iet pārāk aukstas dūmgāzes un notiek kondensēšanās. Un pasliktinās arī sadegšana, izmetot skurstenī kvēpus(kurināmo) kas turklāt nosēžas kopā ar kondensātu uz skursteņa virsmām. Ko nozīmē precīzi piemekēta jauda? Tagad, kad vidējā t ir ~+10? Februāri, kad aukstajās dienās būs -25? 90% gadījumu cietā kurināmā katls strādā neoptimālos režīmos. Tāpēc svarīgi ir kopā ar cietā kurināmā katlu lietot siltuma akumulatoru. Tas ļauj pie pareizas sistēmas iestatīšanas nodrošināt katla optimālu darbību. Un nav starpības, čuguna vai tērauda katls. Jā, čuguna katls ir piedodošāks pie primitīvām apkures sistēmām, bet tas nenozīmē, ka tā viņu būtu labi un ekonomiski lietot.
Par to, ka katla jauda netiek tērēta atpakaļgaitas piesildīšanai tu pateici 100% pareizi. Tērēta tiek sūkņa jauda. Daļa sūkņa radītās plūsmas tiek tērēta recirkulācijai.
Par cietā kurināmā katliem un akumulatoru arī 100% taisnība.
Bet tu aizmirsi par cietā kurināmā katliem ar ventilatoru degli. Vispazīstamākais pārstāvis ir granulu katls. Un tieši šeit pareizas jaudas piemeklēšana ir ļoti svarīga optimālam darbības režīmam, jo akumulācijas tvertne tā normālai darbībai principā nav nepieciešama. Un šiem katliem ir attiecība degļa jauda/sildvirsmas platība, kas ļauj ļauj jēdzīgu lietderības koeficientu noturēt zināmā jaudas diapazonā. Piemēram: 15 kW katlam tas ir 4-13 kW. Nu lūk: tevis pieminētie +10*C ārā. Mājas siltuma patēriņš ap 2-2,5 kW. Katls pārsvarā atrodas gaidīšanas režīmā, kas ir neekonomisks. Pieskaitām karstā ūdens patēriņu ģimenei, vēl kādus 3-4 kW momentānā patēriņa vismaz 2-3x dienā uz 40-50 min. Jau esam tuvu minimālajai robežai. T krītoties līdz 0 - -5*C, ir sasniegta minimālā jauda, un vissnotiek diezgan optimāli. Pārejas periodos parasti izkurinu kādu pusmaisu granulu,māja izžūst, kādas diennaktis 2 var nekurināt vispār. Tagad šī pati situācija ar 20-25 kW katlu, kura minimāla jauda ir paredzēta vismaz 8-10 kW. Nominālais režīms tiek sasniegts tikai pie kādiem -10 - -15*C. Tāda lūk ir nozīme pareizas jaudas piemeklēšanai.
IkdienasViesis rakstīja: Ja pieskaramies metāla apkures katlu cenu politikai, tad jāatdzīst, ka situacija nav labvēlīga. Vairums metāla katlu, kas maksā vidēji no 400 -700 ls kalpo kalpo max.5-7 gadi. Tas tomēr ir salīdzinoši īss kalpošanas periods un jebkyrā gadījumā - katls sevi neatpelna. Tas nav patīkami. Atceros, savulaik populārie Tukuma "komforta" katli ļoti bieži izdega jau 3-4 gadu laikā, ka nebija pat vairs ko metināt....Čuguns tomēr ir vairāk karstumu un plašakas temperaturu amplitudas mīlošs materials. Man savu 30 gadus veco klasisko "leiti" ir izdevies x-reizes jau pārkarsēt - bet pagaidām visss bez problēmām. Ūdens zudumi nekādi. Biju jau nopietni sagatavojies garanulu krāsns iegādei, bet plānus izjauca fakts, ka ielā pie mājas (10 m no mājas)ielika gāzes vadu. Tā nu es vēl nespēju izšķirties - ko darīt ? Šo sezonu vēl iztikšu ar malku un "leiti" -nākamvasar tad kaut kas būs jādara.
Gandrīz visiem tērauda katliem resurss tiek rēķināts vismaz uz 15 gadiem. Resursu samazina, no ražotāja puses: neatbilstoša tērauda izmantošana un nevērība pret siltumnesēja viendabīgu cirkulāciju katlā. No lietotāja puses: ciets ūdens,nepietiekoša cirkulācija jeb siltumnoņemšana un zema atpakaļgaitas t. Tagad summējam kopā dinamikā: kurinām katlu, pārkarsējam to, dēl zemas atpakaļgaitas t katla iekšpuse ir klāta ar skābu un korozīvu kondensātu, kas ir ielīmēts darvā, iekšpusē liesmas kamerā ir kāda/kādas kabatas ar sliktu cirkulāciju. ūdens tajās lokāli vārās. Šajās vietās pastiprināti nosēžas kaļķis no iekšpuses, kas samazina siltumatdevi uz siltumnesēju. Rezultātā šajās vietās metāls pastiprināti karst. Arī skābes darbībai ir ideāli apstākļi. Pieliekam klāt neatbilstošas kvalitātes katla tēraudu. Nu lūk, ideāla recepte caurumiem katlā pēc 5 gadiem. Novērst to visu var ar pasākumu kopumu 70 Ls vērtībā pie uzstādīšanas.
Tāpēc gudri cilvēki atdala katla kontūru no apsildes kontūra ar siltummaini un katla kontūru uzpilda ar termo eļļu, kas ir daudz "draudzīgāks" siltumnesējs.
Šie cilvēki ir ne tikai gudri, bet arī turīgi. Sākam rēķināt:
15 kW katla tilpums ap 68 l, 25 kW ap 90 l + 5-6 l uz siltummaini un caurulēm. Eļļu neviens par velti nedod. Tad speciāla izplešanās tvertne tikai šim kontūram. Sūknis tikai šim kontūram, pie tam eļļas viskozitāte ir daudz lielāka kā ūdenim+siltummaiņa pretestība. Sūknis nesanāks mazs un lēts. Un protams siltummainis.
Salīdzinam to visu ar ūdens atdzelžosanas un mīkstināšanas filtru izmaksām, un atviegloti nopūšoties saprotam, ka arī esam gudri, un drīz būsim turīgi, jo protam rēķināt.
IkdienasViesis rakstīja: Būtu jauki, ja kāds specialists zinātu pastāstīt par tām granulu apkures iekārtas "pristavkām" , kuras varot pievienot no ārpuses teju visiem vecajiem čuguna katliem . Vai kāda no Latvijas firmām tādas iekārtas piedāvā ?
Protams. Ieraksti meklētājā granulu deglis malkas katlam un izvēlies. Uzstāda vai nu kurtuves durvīs, vai to vietā. Klāt jāpērk granulu tvertne ar sneku. parasti primitīva vadība jau ir instalēta deglī.
Slinkais rakstīja: tas variants ar katla pildīšanu ar eļļu-antifrīzu ir pamatots? man ir doma paralēli Junkeram piejūgt kamīnu ar ūdens kreklu. bet ir daži bet junkeram apkures sistēmas papildināšana notiek no ūdens sildīšanas kontura. teorētiski tas plastmasas vārsts var sapīpēties un palaist kko atpakaļ dzeramajā ūdenī. tik pat teorētiski siltummainis varētu sākt tecēt bet kkā man negribas pa ūdens krānu tecināt eļļu vai antifrīzu un vel, tas siltummainis stipri mazina lietderības koeficentu? vai siltummaiņa gadijumā nevajag jaudīgāku katlu, neka bez šī?
Antifrīzs sistēmā ir vajadzīgs tikai gadījumos, ja atstāj apkures sistēmu neiedarbinātu pa ziemu. Gāzes katls risina pats neaizsalšanas problēmu. Kamīnu jēdzīgāk būtu pieslēgt nevis paralēli, bet gan virknē, gāzes katla atpakaļgaitā. Skatāmies darbības principu. Nekurini kamīnu, gāzes katla apakaļgaita vnk iet caur kamīnu. Iekurini kamīnu, gāzes katlā nonāk atpakaļgaita ar augstu t*, gāzes katls izslēdzas automātiski. Tikai nepārspīlē ar kamīna jaudu, jo pastāv risks uzvārīt sistēmu.
Nortel rakstīja: Labs antifrīzs samazina arī sistēmas koroziju/oksidēšanos. Ja sistēmā ir eļļa, tad šī problēma atkrīt vispār.
Aha, atgaisotā sistēmā brīvā skābekļa arī praktiski nav. No kā tad tas katls rūsēs? Antifrīzs (etilēnglikols vai propolēnglikols) kopā ar savām pretputošanas piedevām noveco , starp citu, un pēc gadiem pieciem ir jāmaina. Zini cik litrs maksā. Etilēnglikols ir lētāks, bet toksisks, arī tā tvaiki ir toksiski. Propilēnglikols nav toksisks, toties maksā 2x vairāk.
EZ rakstīja:
Gāzes katls risina pats neaizsalšanas problēmu.
I'bijs gadiens kad neko viņš nerisina. Atslēdzās prombūtnes laikā. Trubas aizsala un čau. Čakars bij milzīgs.
Uzstādot 2 kW tenu atpakaļgaitā un ieregulējot uz +5*C, var izvairīties mierīgi no šāda varianta.
Slinkais rakstīja: un ar jaudu pārspīlēt būs pagrūti. katls šobrīd ir 28kW bet tie kamīni nav lielāki par 30kW, kur parasti uz ūdens kreklu labi ja 25 aiziet [/c
Tas viss ir tā, bet redzi, kurinot kamīnu, tas neizslēdzas , kad t* tajā pārsniedz 60 vai 70*C. Un kamīnam ir grūti pielāgojama jaudas modulācija, kas noteikti ir gāzes katlam, vai ne?
Esmu redzējis kāds ūdens nāk ārā no sistēmas pēc 1 gada un esmu nolaidis antifrīzu sistēmai pēc aptuveni 3 gadu kalpošanas. Nu zini, labāk es piemaksāju par kvalitāti un nemainīgu siltumatdevi, nekā skaloju sistēmu ar ķīmiju (izmaksās līdzīgi).
Atkārtošos 12-mito reizi: ūdens, pirms sistēmas uzpildīšanas ir jāatkaļko un jātdzelžo. Sistēma pirmās uzpildīšanas laikā ir jāizskalo. Pie pareizas atgaisotāju izvēles un novietojuma, sistēma atgaisojas nedēļas laikā.
Aktīvu sistēmas koroziju izraisa ūdenī izšķīdušais O2. Karsējot jebkuru šķidrumu, gāzu šķīdība tajā samazinās, t.i. gāze izdalās (N2 un O2). Tālāku sistēmas koroziju izsauc tikai sistēmā caur blīvējumiem nonākošais skābeklis, un šā skābekļa daudzums hermētiskā sistēmā ir praktiski nenosakāms. Dzelzs nedaudz reaģē ar ūdeni, rezultātā rodas dzelzs hidroksīds un ūdeņradis, bet šis process notiek ārkārtīgi lēni bez skābekļa klātbūtnes, jo ūdens disociācija jonos ir maza. Aizvakar Zviedrijā pēc pasūtītāja vēlmes mainījām vienu apkures stāvvada novietojumu. Uz apkures sistēmas uzstādīta degazifikācijas iekārta. Caurules iekšpuse nebija atšķirama no jaunas caurules.
Atkaļķošanas/atdzelžošanas stacija "parasta" izmēra privātmājai - ap 1000 Ls, neskaitot granulas. Degasser unit arī līdzīgās izmaksās. Vēl ir atkarīgs, kādi ir sistēmas elementi, ja kautkur ir čuguns (radiatori), tad oksidēšanās ir praktiski neapturama, kapara caurulēm nedaudz labāk.
Nevajag izgudrot velosipēdu, vajag aizbraukt uz kādu modernu katlumāju un apskatīties, kādi šķidrumi ir attiecīgajos kontūros.
Katlumājai ar visiem iespējamajiem akumulatoriem un lieliem sistēmu tilpumiem privātmājai, nepārsniegs 3 m3. Lai atdzelžotu/atkaļķotu šādu daudzumu ūdens, vajag ap 20-30 Ls uz aprīkojumu.
Katlumājas, draudziņ, es esmu redzējis, projektējis un būvējis ļoti daudz, jo redz, es esmu siltumenerģētikas speciālists.