Nezinu nevienu auto kam butu būtiskas problēmas, pats braucu ar Hondām, ieprieks Toyota, sencis ar Toyotām (Turku Corolla, gan rūsē kā maita), Skodām, Volvo, BMW, VW, kur par VAG sudzibas tikai par rūsēšanu neierasti agri. Jā Hondas ir dārgi remontēt, un kas par to ...
arturs66 - tu neesi mēģinājis jautāt teiksim Volvo kluba forumos utml. man ex-kolēģis bija atradis sakarīgus večus Jaunmārupe, bet tas bija sen un viņi vairs tu nav (nezinu kur tagad) kas tika ar viņa elektronikas jautājumiem galā (viņam nebija nekas tāds kas traucētu braukt - tur vairāk kaut kādas paša iegribas bija, vai arī kļūdu rādija) . Bet principā braukt tur nekas netraucēja. Tā kā nav ar Volvo nekas tur slikti - tik jābeidz stulbi mainīt daļas nerisinot problēmu pēc būtības.
P.S. Bet nu gan jau ka Vlovo klubā pastāstīs vai tā ir pēc būtības problēma !
Nespēju iedomāties droseli kam mūsdienās būtu problēma - pedējais gļukainais štrynts man škiet bija kaut kādiem itāļiem(Maserati ja atmiņa neviļ) kad kontakti nodila. Tādus vairs neviens neražo, tātad jautājums kas ir šo ziepju pamatā, bet tā nav drosele pati par sevi. Meklē, kas vai kādi šķidrumi taisa sūdus nevietā.
Pirmkārt runa ir nevis par kaut kā ievērošanu vai neievērošanu ( jo fakts ka ja tev to jau ir uzlikuši - tātad jau esi pārkāpis), bet par šī procesa lietderību !
1) ir daļa tautas kam ir dabs nodarboties ar visādu itkā nesalaužamu verķu salaušanu - un ja šo sistēmu var salauzt mehāniski un ļoti iespējams arī elektroniski , tad tā nav savas cenas vērta.
2) jautājums kur tādus štruntus glabāt teiksim RS stāvvietu gadījumā - tos "zābakus" var pie jebkura staba piesiet, bet šos "čemodānus"- kādam jāstaipa līdz kā minimums automobilī.
3) šāds štrunts absolūti netraucē šo auto aizdzīt tiem kam to vajadzēs, lai tas būtu zaglis vai ne visai saprātīgs auto īpašnieks.
Ja tā kādam būs problēma, tad piemēram man ir vairāki UK numuri utt., Bet stāsts ne par to, vietējos jau parasti nav grūti sameklēt, šitos mēslus parasti liek tiem kurus grūtāk aiz astes noķert - tos kam nav apskates un ārzemniekus. Bet tādam mērķim jo lētāk, jo labāk, jo tā tomēr ir patasti nodokļu nauda kas šitām muļķībām tiek tērēta. Privātie jau sen iet citus ceļus ...
NU vispār jau mūsu "platuma grādos" cilvēks mierīgi pa sānu logu lūrot aizbrauks ar visu to štruntu prom. Manuprāt salīdzinoši pārāk dārgi un absolūti bezjēdzīgi ...
tvaiku daudzums ir stipri atkarīgs no temperatūras, nekas cits tur nav jāsaprot.
Tev taču nav gāzes plīts ka nosūcējam kaut kas būtu jāuzmin
Pie Bluetooth vai jebkurām citām bezvadu tehnoloģijām - nekā sarežgīta nav principā - plītī jau ir temperatūras sensors, tad attiecīgi tikai vajag lai uz "augšu" padod standartizētu signālu.
N.B. Nezinu gan kas tur patiesībā ir ielikts! Būs interese palūrēšu. Siemensam - tas ir cookConnect == WiFi
Raimonds - liec mieru pretestībai - tas nebūs tas veids kā objektīvi varēsi novērtēt problēmu - šādam motoram ar ļoti mainīgiem slodzes apstākļiem.
Par aļģēm te gan ir viens šāds skatījums uz dzīvi un aļģēm:
www.epa.gov/nutrientpollution/climate-change-and-harmful-algal-blooms
Bet nu kaut kas tajā visā man tā kā pietrūkst lai šo "bildi" uzskatītu par reālistisku.
Te es teikšu tā - es patiesībā nemēģinu kādu pārliecināt, ir tā ka daudzas lietas es nepārzinu vispār, ir lietas kuras es visu laiku apgūstu utt. Bet jo vairāk es zinu - jo vairāk apzinos ka vēl ne "sūda" nezinu. Man daudzās vietās strādā tāds kā "dibena smadzeņu" reflekss - par to ka tas tā nestrādā, un tuvākajā laikā nestrādās utml. Nav vienmēr taisnība - arī fakts un tomēr.
Par tām muļķībām - un iespējām - tā ir vairāk metode kā muļķība - tas ļauj uztaustīt to cik cilvēks zin, cik ir spējīgs analizēt un cik radoša ir iztēle lai spētu virtuāli izdomāt potenciālu problēmu loku. Un bieži tas ir ļoti intersanti kā no "muļķības" tiek līdz kaut kam sakarīgam.
Par Raimondu - vienkārši iAuto jau ir kādu laiku zināms kadrs, bet pagaidām neesmu pamanījis ka tām idejām būtu kāds līdz galam sakarīgs segums, nu labi būšu precīzāks - man nerodas ticamības moments tam visam.
P.S. Par "Sliņķi" šī diskusija arī pasaka ļoti daudz - es teiktu ka dzīvē labprāt alu iedzertu kopā. ;)
Raimondsm: " Tas, ka dabā dažādas sugas viena ar otru konkurē, bet arī papildina un nodrošina veselu ekosistēmu, ir vispārzināms fakts. Tā nav nekāda izdomāta teorija, tie ir šo zinātņu pamati. "
Par šo rindkopu es tev varētu veselu lērumu piemēru no dzīvnieku pasaules pastāstīt kur cilvēks jau savu degunu seni ir iebāzis un nekāda dabiskā papildināšana vai ierobežošana utml. sen vairs nenotiek (Latvijā piemēram atsevišķu sugu dzīvnieku dabīgie ienaidnieki jau sen aizvietoti ar medniekiem) .
Un kā "Sliņķis" jau piezīmēja invazīvās sugas - ko ar tām darīt? Tas gan jāsaka ļoti bieži arī ir cilvēka "pirksts", tad ko ar tām - iznīdēt, vai pagaidīt kamēr evolūcijas rezultāta tiks nomākta vietējā suga ?
Un pašās beigās (Raimond)- par aļģēm es ne smīnēju, ne arī kā savādāk - tā kā tu to uztvēri - man kļuva intersanti kur tu to "novedīsi". Tas ko es gan neuzrakstīju bet galvā padomāju - jautājums kā teiksim okeāna temperatūras svārstības maina šo alģu uzvedību, man nav nekas sakarīgs pie rokas trāpījies lai palasītu.
Šīs ir vienkārši izklaidējoši ( bet gudri):
Raimond - par tavu jautājumu par elektrisko ķēdi - ar elektroniku neesmu gluži uz tu, tādēļ shēmu uzzīmēt labi un pareizi nespēšu, bet zinu uz ko paskatīties ja kādreiz vajadzētu pašam tādu izveidot ! BTW vienkārši ar pretestības izmaiņām tas joks neies cauri !
Tikai ņem vērā ka tā mana muļķība, kā "žiglā Vāvere" to raksturoja bija kontekstā ar spēka agregātu kurš no ekspluatācijas viedokļa ir daudzkārt vienkāršāks kā tāds variants ar "riteņ-motoriem" ar visām cilpu aizsardzībām utt.
Tas gan ir nenoliedzams fakts.
Kā parasti viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Galvenais pareizi sāk mārketēt.
Par to bažu sadaļu - es neesmu tik optimistiski noskaņots par to vēlēšanos un vietām arī varēšanu kaut ko svarīgu atdzīvināt, taču arī piem. Indijas aizdirstākajām upēm kā izrādas var būt savs labums. Tādēl es uzstāju uz variantu, ka iespēju robežās nevajadzētu labās lietas sačakarēt, jo arī domāju ka ne visus resursus ir nepieciešamība izmantot lai labklājību sasniegtu. Nu piemēram - nez vai ir nepieciešams aizdirst vidi ar atkritumiem, jā tajā skaitā ar kaudzēm dažāda veidu bateriju ....
Jā protams arī atkritumi ir sava veida resurss, un varbūt ir kaut kāda jēga to uzkrāšanā - XZ kā tā 100% pareizi tai lietai pieiet.
Neko piebilst ne atņemt no tevis teiktā, tik iesaku pie resursiem pieskaitīt saldūdeni, mums tas pagaidām ir pašaprotams, bet tas var kļūt par nākamo "melno zeltu" jeb pareizāk "caurspīdīgo zeltu".
Par izglītības kopēju līmeni nav vērts diskutēt tā kā Ķīna un Indija būtiski ietekmē šo statistiku. Vērtīgi būtu tajā izdalīt "eiropeiskā" tipa, Āfrikas valstis utml. Štatos bija viens brīdis kad bija uzlabojumi, tad bija smags kritums (to uz savas ādas izjutu - biju klāt)- nezinu īsti kā tagad.
Kāpēc sugu daudzveidība tiek saistīta tieši ar klimatu, nevis piemēram ar to ka regulāri aizdiršam vidi 1000 un vienā veidā ? Jā vēsturiski protams dinozauri ar izsprāga mainoties klimatam un attiecīgi mainoties barības pieejamībai - bet te jāņem vērā ka arī dinozauri mainījās līdzi tam kā mainījās visa pārējā daba - dzīvās radības piemērojās videi kurā dzīvoja, izmira "neoptimālās" sugas (piem. tās kas rija daudz kaut kā tāda kas vairs nebija pieejams dinazauru ēras beigās) utml.
Hmm intersants skatu punkts - par to ka pašregulējoša, vienīgi man nav tādas pārliecības, ka tas pašregulējums pareizi korelē ar pieejamo resursu apjomu !
Un vēl tas "anekdotiskais teiciens" ka gudrība un saprāts ir konstants lielums uz Zemes, taču cilvēku paliek arvien vairāk !
Kas tur ko censties - var sākt jau ar Alfrēda Nobela izgudrojumu, kas bija domāts vienai lietai, bet "labi noderēja" pavisam citai + vai ir vēl kāda suga kas ražo "pašlidojošus" kodolieročus ar lielu darbības rādiusu ? Tāpat kāda jēga bija starptautiski aizliegt ķīmiskos ieročus, ja tie tāpat eksistē, tiek izmantoti utt.
Un to tu gribi teikt nedrīkst saukt par pašiznīcinošu sugu ?
Un no tīri sadzīviskām lietām - paskaties cik daudz atkritumu saražojam, tāda sajūta ka to vien darām kā tos ražojam.
Lai par to vispār diskutētu tālāk man tev jautājums vai šo vismaz pārskatīji:
eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/
vai arī tev ir pietiekamas esošās zināšanas lai to komentētu un papildinātu.
P.S. man izklausās dīvaini tas ka runā par daudzumu, nevis teiksim par ozona caurumu, kas tehniski ir lielāka "lokāla" problēma tur kur tas atrodas !
Tas eko bizness vispār ir tāds interesants - Fiat-Chrysler sametās kopā ar Tesla (pārdalīja izmešu kvotas abpusēji izdevīgā darījumā) un Fiat (domāju ka lielākoties Chrysler daļa) līdz arto ražošanā varēja mainīt tieši NEKO. Attiecīgi ekoloģija ieguva no tā visa 0, bet bizness turpina "griezties".
Ir daudz kas izmiris vēl pirms Homo Sapiens un daudz kas izmirs ar un arī bez cilvēka dalības. Iespēju robežās jāizvairās piedirst apkārtne, taču ņemot vērā mūsu pašiznīcinošās sugas īpatnības - domāju ka par CO2 ekoloģijas kontekstā satraukties vispār nav nekādas jēgas - teiksim tā - samierinies - mēs nosprāgsim, jā iespējams ka paši no saviem "mēsliem".
Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa. Jā arī es šobrīd kad bez jēgas tiek stulbi izcirsti meži, daudz izdeg utml. uzskatu ka CO2 šobrīd ir problēma, jo potenciālie dabiskie CO2 piesaistītāji ir iznīdēti, nezinu gan kā veicas aļģēm ar šobrīdējo situāciju. Tādēļ teiksim es šodienas stāvokli par normālu arī gan neuzskatu, bet saukt CO2 par piesārņojumu - man roka to neceļas rakstīt.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Reku mūsējie arī saka ka līdzstrāvas sistēmas ir efektīvākas:
www.delfi.lv/campus/raksti/rtu-zinatnieki-mekle-plasaku-pielietojumu-elektromobiliem-tie-der-ne-tikai-brauksanai?id=51812153
Tas protams neattiecas uz enerģijas pārvadi lielos attālumos - tur drusku citi likumi.