Par sociķu palīdzību un darbavietām muļķiem - tas tiešām visu laiku ta ir bijis.
Bet par pārējo, efektivitāti var celt tikai līdz noteiktai robežai, jo tā vienmēr atduras pret kādu citu faktoru, vai tas būtu pieejamas tehnoloģijas, ražošanas proccesi, iekārtas vai vajadzīgās kvalifikācijas specialisti (overqualified arī neder, jo tas rada vai nu izmaksas, vai citus riskus, ka piemēram intelektuālā īpašuma zādzības.) Un pēc reālās dzīves, nevis kvalifikāciju prasa celt, bet pārsvarā specializāciju bīda, lai būtu maksimāli šaura. Man te ar 2 piegādātāji pasaules smagsvari, kas prasa noteiktu zināšanu līmeni ... par viņu konkrētiem produktiem, protams, kur apkārt ir daudz mārketinga bullshita, un nedod dievs es izstāstīš klientiem kas tur patiesībā ir apakšā. (Vieenā gadījumā esmu top 20 skolnieku vidū !!!)
Respektīvi kapitālists kuram jau ir daudz,, pat ja nepietiek , tāpat apstaassiieess savā attiistiibā,, un tikai veidojot jaunu kapitālistu paaudzi var iegūt attīstību, citādi būs arī stagnācija,, ne gluzzzi sociālisma tipa, un tomēr stagnācija, kas kļūst tikai trakāka, ja izdodass kļūt par monopolu, vai aizsākt koruptivu praksi. Un te vietumis sociaallisma idejas ir krietni palīdzejjuusas palabot kapitālisma defektus.
Par to kapitālisma absurdu, cik lieluzņēmumu piedalās stipendiju programmas, un kādas stipendijas izdala - tas ir vispbjektivakais rādītājs tam ko tieši viņi sagaida. Ja uzņēmējs tikai "brec" ka trūkst augstas kvalifikācijas darbinieku - viņa patiesais mesidžs ir - uztaisat lai darba tirgū ir liela konkurence, un es paķeršu to lētāko ko varēs dabūt !
Maz ticams ka šāds kapitālisms veicina attīstību.
Vēl viena kapitālisma bēda ir censties neko neražot pašiem, jo tas ietver milzīgus riskus, vieglāk ir gudri pirkt un pārdot, un pie zināmas pieredzes var ļoti labi dzīvot gan krīzē, gan plaukstošā ekonomikā!