Zini man novērojums līdzīgs kā Sliņķim - ļoti reti kāds apdzen un vēl retāk apdzen kaut kā pārgalvīgi vai tamlīdzīgi. Jā reizēm ir kāds kurš brauc tuvāk 160km/h kā 100, bet nu uz katriem 10K km ko nobraucu nu varbūt kādus 10 tādus izdodas sastapt. Bet nu “bremžu” kuri nezina ar kādu ātrumu kurā vietā jābrauc ir par vairākām kārtām vairāk. Un galvenais ka tendence braukt ar 45 km/h pilsētā un pēc tam precīzi tāpat pie 30 zīmes un dzīvojamā zonā arī neizpaliek. Pilsētā es jamo apdzenu/apsteidzu, bet dzīvojamā zonā tak tas cirvis mēģina mani “stumt” …
Nelaime jau pat nav tajā ka panelis vai savienojums laika gaitā ir bojāts, nelaime ir tā ka nav bijis neviena kas tos kvalitatīvi pieskatītu …
Reiz mums bija optikas kabelis kas gāja Barona ielā pa mājas sienu vairāk kā 40 metri ( gofrā utt.) - ziemā sniegs un lāstekas no ne visai labi apsaimniekota jumta daļu kabeļa norāva no stiprinājumiem, un tas palika brīvi karājoties vairākos 5 metru garos “gabalos”. Kad pavasarī ziņoju Telko , ka būtu labi to piekārt atpakaļ citāk agri vai vēlu pārraus - telko tauta teica - šitā ir pirmoreiz ka preventīvi kāds šo noziņo un ir iespēja salabot pirms kabeli pārrauj …
Riski ir vienmēr, sabiedriskām ēkām un ēkām ar daudz cilvēkiem iekšā - ir kārtīgi jāpadomā ko un kāpēc darīt, un jā tā ir elektroinstalācijas un atsevišķu komponenšu kvalitāte kas parasti rada ziepes … un tas nozīmē ka uz vietas skolā (u.c. sabiedriskās ēkās) faktiski ir vajadzīgs attiecīgas kvalifikācijas inženieris vai vismaz kvalificēts elektriķis, nevis kuru varēja pieņemt par attiecīgo algu.
Komplicētība ir relatīva lieta, kādreiz piemēram japāņu auto uzskatīja par slikti tūnējamiem dēļ vadības bloku īpatnībām, pēcāk jau iemācījās ar to visu tikt galā - jebkas jauns kādu laiku rada problēmas !
ICE un progress negaida - nu tu dod, pastāvīgi top kaut kas jauns, nelaime tik tā ka līdz ar plānoto ICE izspiešanu no tirgus praktiksi visi autoražotāji parstāja tos attīstīt. Tāpat arī elektromotoru attīstība uz laiku bija iesprūdusi, kamēr tauta nesāka bļaut, ka esošie nespēj aizbraukt tur kur nepiešams … tad nu pacēla kādu pārīti itkā bezjēdzīgu patentu, un ar jaunu izpratni šo un to no tiem izcēla “saulītē” …
Kanāls ko reizēm paskatos ( par to ko jaunu uzcepuši) un izlēmu ielikt šo linku - vietas kur kādreiz pavadīts vesels gads -Sietla un apkārtne, Bainbridge sala, līcis starp tiem, San Juan salas, Victoria BC un cik sarežģīta ir navigācija ap,pa un pie kuģu ceļiem un vietām kur zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi mēdz “vazāties”:
TAS ka kravas auto brauks 20 km/k lēnāk īsti nepalīdzēs, tad arī vieglajam jābrauc būtiski lēnāk, jo maz ticams ka pirms saskrējās kravas auto vadītājs pat paspēja bremzi nospiest, labi ja vēl stūri pamanījās noķert. Es ar T40 traktoru kad uzsita bedrē priekšas tiltu un jamam stūres pastūzis izleca no “roba” ar biju grāvī vienā setā - un kaut ko izdarīt paspēju tikai pašā grāvī, un tas lūznis pirmkārt ātrāk par 40 vispār neiet, un pa tām bedrēm nez vai man pat 15 km/h bija …
Veči, lai nu kas bet riepas uz stūrējošā tilta neviens kravas vaditājs neliek “kā pagadās, vai sanāca” - nav jau ZIL vai GAZ. Cita lieta ka tev uz vieglā ir “pilna pakaļa” ar visādiem sensoriem utml. kas liecina par spiediena izmaiņām utml. Kravas auto nekā no tā nav, un brauciena laikā ļoti daudz kas mainās, un kravas riepa ar savu augsto bortu to jūt savas reizes 10 izteiktāt kā vieglajam.
Un riepas mēdz būt arī kvalitatīvi atjaunotas, tiesa nezinu vai kāds tās liek uz priekšas tilta, taču formāli ja ticam ražotāja garantijām tad nav iemesla nelikt. Arī lidmašīnu riepas izmanto atkārtoti, tikai tās ka pilda tās ar drusku citu "saturu" …
P.S. tā ka atstājam to izmeklētāju ziņā, jo būt var jebkas - uz ceļa nonācis svešķermenis, nepareizs spiediens riepā, varbūt vispār dienas ietvaros kaut kas izsists uz ši kravas auto, jo nu dažādu “lamatu” uz ceļiem mums ar pietiek, tajā skaitā bortakmeņi uz kuriem var uzplēst riepu, un asolūti tizls pagrieziens pie mums uz Eksportostu arī mums ir … Dzelzceļu šķērsojumi ar mums dažādi, tajā skaitā uz to nelaimīgo ostu kur šitie regulāri brauc …
Bet par to rekuperāciju utml. - lai arī elektromotors ir stipri efektīvāks dzinējs par iekšdedzes - atkarībā no (elektro) motora tipa, baterijas tipa un to kādas sprieguma konvertācijas nepieciešamas - elektro auto zaudēs ~ 20% no enerģijas šajā procesā ar ieskriešanos un rekuperāciju ( bez bremzēšanas).
Nu ICE ir prasti sakot sadirsuši, nav tur ne mazākās vajadzības pēc tā lēruma dranķīgā softa ko tur bāž tagad iekšā. BEV - tiem diemžēl vismaz daļa bagainā softa ir vajadzīga lai to baču kārtīgi pieskatītu. ICE pilnīgi pietiek ar to kas bija no 90-tajiem neliela kastīte motora vadībai, viss pārējais ir pilnīga un nevajadzīga X-ņa kura nekā nepalīdz vadītājam, kaut auto piebāzts ar softu trakāk kā viedierīcēm un viedtālruņiem …
bet vispār ja runājam par BEV un ekoloģiju, tad paātrināšanās un apdzīšana ir oksimorons - ja jau tā jārūpējas par ekoloģiju ( kas ir ir ļoti diskutabli arī ar BEV) tad tehniski jo mazāks un vieglāks aparāts, jo labāk ekoloģijai … bet tad vairs nevar runāt par dinamiku utml. lai arī tā parasti būs labāka kā salīdzināmam ICE. Man gan galvenais pārmetums ir par to ka principā ne būt ne jaunu tehnoloģiju, kura piedevām principā būtu lētākā kā ICE ir apaudzējuši ar kaudzi diskutablas jēgas fīčam, tirgo ar kapitāu uzcenojumu un faktiski visas programmēšanas un elektrosistēmas dizaina kļūdas uzkabinājuši patērētājam. NU un tad vēl jautājums par infrastruktūru, kura pēc būtības vēl gadus 10 nespēs sagremot BEV “uzvaras gājienu” gadījumā ja tāds pēkšņi būtu iespējams …
Repektīvi man absolūti riebjas - ka godīga saruna principā nav iespējama, jo pat pierādījumi BEV ekoloģiskumam nāk no paveca pētījuma, kurā datu vietā vietā izmantots “educated guess” par bateriju ražošanas ciklu, pat ja pieveram acis uz to kādi skandāli bijuši ap litija ieguvi un kapitāli piecūkotu apkārtni ieguves vietās …
Jebkurš cieta materiāla priekšmets ir bīstams uz ceļa. Kravas auto var pacelt starp riepām un iemest kādam velo vai moto braucējam pa pieri un būs letāli … Tā ka ja ir iespējams - novācam no ceļa, bet vēl labāk iemetam savā auto un tad vai nu lūžņos vai miskastē, jo pļaujot zāli ir iespējams ka minēto objektu atkal uzmet uz ceļa, vai pa tiešo kādam virsū ( rotējošās pļaujmašīnās uz augšu gan tā seviški neceļ, bet pat ja tev pa kāju trāpīs - priecīgs stabili nebūsi …
P.S. ja iemet grāvī - tad riski mazāki - no turienes reti kad ko izmet uz ceļa …
Man vienkārši bija intersanti, jo 10K+ tīri pilns jauns motors - jā noteikti, bet lai pielasītu klāt 10K darbā - tas vairāk liecina par to ka ka tur pilnīgi viss tiktu pārjaukts un lielākā daļa aizvietota. Un jā sacīkšu motors viens pats standartauto būs jau 100K kategorijā no rūpnīcas, bet …
Nē nevar, ne par velti baterijās ir aizsardzības mehānismi kas spēj izolēt bojātās “šūnas”. BEv tāpat kā datorindustrtijā ir labi jāsaprot termina “MTBF - mean time between failures” nozīme.
Baterijām ir līdzīgi kā jebkura veida datu nesējam - tajā konkrētajā vienā “šūnā vai bitā” var ierakstīt /uzlādēt ierobežotu skaitu reižu. Tehnoloģiskajā procesā noiet kas greizi, ( kaut konvejera smērviela trāpa baterijā) un jānoraksta miljoniem bateriju un Teslai ir nācies to darīt pāris reizes, labi ka noķēra un uz auto tas netika, bet …
Nu tad protams jautājums ko ar tādām ķimiski piesārņotām baterijām iespējams izdarīt … cik tās derīgas pārstrādei un vai vispār tiek pārstrādātas …
Bet elektriskiem dampjiem ir ļoti daudz jēdzīga pielietojuma - piem. elektrokāri - neaizvietojama štelle noliktavās, dažādi roboti - perfekti mazi darba rūķi kaut piemājas zālienā utml.
Elektrisks auto - nu tas tad ir atkarīgs no personas braukšanas vajadzībām un dzīves vietas utml. - ja ir izdevīgo - tad kapēc gan ne.
Bīstamība tāda vai citāda būs jebkurā gadijumā, viena pareizi ietekmēta IT sistēma un elektrotīkls nebūs lietojams, pagaidām LV tas vēl nav tik izteikti, bet daudzviet pārāk daudz ir nodots datorvadībai, un ja degvielu tu vēl vari “pasmelt ar spaini”, tad elektrību vairs ne …
Kanibāls - kaut ko tu acīmredzot nezini vai negribi zināt par to kāds augstspriegums un kur BEV ir atrodams. Pat LV škiet bija Toyota parādijis kā jābūt aprīkotai BEV mehāniķa darba vietai + tas ka ir mehāniķis ar speciāliem tieši BEV paredzētiem darabarīkiem, kurš strādā pie auto un otrs cilvēks kurš pieskata procesu speciāli nožogotā darba vietā …
Un Toyota vēl nav tās nopietnākā sprieguma baterijas …
