klau, topinambur, tur sazīmēt 4 joslas traucē tikai un vienīgi LVS. Nekas cits. Nu ļoooti daudzās pasaules valstīs standarts pieļauj zīmēr šaurākas joslas. tajos Čakenes 11, ciktur metros es sarēķināju, ka mierīgi blakām sastājās četri passāti - statrp to spoguļiem, ja tie brauc pa joslu vidu ir ~80 cm, līdz apmalei ~40 cm. Nekas baigi bīštams tur nav. Ne pa Čakenim ne Valdemāreni 4 joslās nevelk 70+ km/h. Avārijas GAUŽI reti, jo laikam tie autovadīāji brauc labāk, nekā velosipēdisti spriež, par piemēru un atskaites punktu, laikam, ņēmot savas spējas.

kad es vienam, kuru māte laikam ar velo kopā dzemdējusi, kur tas veikalu piegādēm tieši centrā ir redzējis fūres, atbildes nebija. Beigās piekrita, ka neesot gan, bet fūres lūk centrā nepatīkot. Apvaicājos ko saka par tramvaju piegādi uz centru uz vienas garas piekabes - vispār apklusa. Kad pavaicāju arī vēl kā tieši piegādāt būvmateriālus uz būvmateriālu veikaliem, būvobjektiem, lielgabarīta kravas, graudus, piemēram uz ostu vai Dzirnavnieku, kā ostas pilsētā pārvadāt konteinerus uz un no ostas ar ko mazāku - īsti arī atbildi nesaagaidīju. Piedāvājumu to vest ar 3,5 tonnīgiem busiņiem neizteicu, bet lai labāk saprot - piedāvāju to visu vest ar kravas velosipēdiem. Teju apvainojās.

Var jau būt, ka tiem čaļiem 7,5 tonnīgs kravas furgons, ar vai bez saldētāja, ar kādu mēdz piegādāt preces pārtikas veikaliem, arī skaitās "fūre" - nezinu, bet neredzu atšķirību ar tādu vai mazāku busu piegādā preci pārtikas veikalam, jo satiksmes "bloķēsanas" vai traucējumu ziņā nav vairs starpība 3,5 tonnīgs buss vai tāds kravinieks, bet ietilpības, reisu skait, algu ziņā 3,5 tonnīgie diez vai sanāk ekonomiski pamatotāka izvēle...

Aha, studenti ar saviem veloērzeļiem dodās uz gaumīgi izremotētajām KKC telpām, Autentiku uc, bau(-i)dī kultūru....

Savukārt mazajai šņababodei citi studenti (lasi - indusi un pakiji) ar mazu cargovelopisēdu piegādā ninnes, jo ne ar ko citu nepārkāpjot CSN vai neejot baisu gabalu preci piegādāt nevarēs... Kavenei preci pieved savukārt ar velorefrižiratoriņi. Kas par veloaplaimību un ekoloģiju uzreiz pār zemi veļās...

Nenovelopi$ties kāda laimība tad iestātos!

Fēniksi, ne fēniksi, humpalas un spēļu zāle ir gan Marijas ielā, gan Brīvības ielā.

Lieliem veikaliem nav ne piemērotu telpu ne to klientiem parkingu, mazos veikalus izkonkurē tirdzniecības centri - Galerijas Centrs un Rīga, Origo, Stokmans. Vajag ko vairāk - ir Mols un Alfa.

Īres cenas par nojātiem dzīvokļiem - kosmiskas - studentiem pajāt - uztaisa komunalku, katam sava istaba un drusku labāk kā kojās - jo tuvu centram, bet normāls remonts - nekrata. Īpašniekam arī labi - par sūdu maksā vairāk kā jebkura ģimene gatava spēt samaksāt par remiontētu dzīvokli.

Lūk arī sausais atlikums

kas tieši tur bija tik miskastīgāks kā jebkurā citā ielā vai laikā, izņemot pēdējo reizi, kaut kad deviņdesmitajos, laboto un kopš tā laika sabrukušo asfaltbetona segumu?

Kā tad, kā tad! Tā kā nezkāda mazā biznesa eksplozija būtu piemeklējusi Skolas ielu.

Te nesen viens sarkasma aptumšotais (arī ciskudrillists) man apgalvoja, ka uz veikaliem neko lielu tak centrā nevedot, varot tak savādāk piegādāt, aprejot nobildētu 7,5 tonnīgo kravas furgotnu, kas uz veģetāro (hipsteriem draudzīgo) veikalu vedot preci, Lāčplēša ielā pie Brīvības ielas dabūja nosprostot visu auto joslu... Jo tur tak tie velohipsterus sargājoši stabiņi ir un kuru blakus sāpe bija par no velojoslas nenotīrītajām lapām...

Kad piedāvāju pamest savu silto finanšu iestādes ērto beņķi un atvērt jaunu nišu - nodrošināt centrā ātras un lētas velopiegādes mazajiem pārtikas veikaliņiem ar kā "neko smagu" klasificējamo preci, piemēram, aukstuma režīmā piegādājamo pārtiku ar mazu velorefrižiratoriņu, sāka man kaut ko pilnīgā bezsakarā tirst pretī...

un ja vēl velojoslai uzliks stabiņus, tad visi mazie komersanti teju vai apsprāgs. Aiz laimes!

Vai arī jātaisa paralēli - kad ir problēma, tad ir...

Bet tā - arī tie velofanāti nejēdz, ka normālās pilsētās nav vienlīmeņa dzelzceļa šķērsojumu pilsētā.

Tie velokomūnisti piemirst, ka arī kāršāings ne vienmēr ļauj aizbraukt pie vecmuteres uz laukiem, dēļ vadītāja apliecības trūkuma, ja ekoooolõõõģiski - dēl elektroauto nobraukuma ierobežojumiem un neesošā lādēšanas tīkla utt. Un vēl Visiem tāpat nesanāks.

Bet pats galvenais ko tie "Pilsēta (atsevišķiem) cilvēkiem" spītīgi ignorē, ka tā "dārgā", "nepaceļamā" maģistrālā infrastruktra ir pilnīgi visās viņu pieminētajās veloparadīzēs ar 500k+ iedzīvotājiem, tajās visās ir arī tāds "sīkums" kā metro> Tas arī nozīmē krietni plašas pazemes gājēju telpas, bet tagad pazemes pāreja esot nepieņemams bubuils.

To maģistrālo ceļu tīklu ar loku, agri vai vēlu, nāksies vien attīstīt, ja grib pilsētu saglabāt, nemaz nerunājot pat par kaut niecīgāko izaugsmi. Tie čalīši ir piemirsuši, ka Rīga nav nekādas jauki provinicālas Cēsis vai kūrortpilsēta Sigulda, ka tā, visupirms, ir valsts galvaspilsēta un daudz ko vēl ražojoša ostas pilsēta. Ka tie garīgā darba nogurdinātie hipsteri var mierīgi strādāt arī no saviem Mazpisāniem vai viensētas, kat tik ir pieeja tvitterim un priecāties tur par dabīgi krūmā dziedošo laksīgaili. Nav ko vilkties no no saviem zaļajiemun mitpilsoniski hipsterīģi apcerīģajiem laukiem uz pilsētu vai turpināt mocīt sevi ar palikšanu pilsētā ar visu tās gaismas, trokšņa un smaku piesārņojumu, pēdējie divi gan ir krietni mazinājušies), ja gribās provinciālu idilli un pāķisku klusumu. Droši var doties restartēt "izmirstošos" laukus un provinci!

Maģistrālo loku pabeigt ar katru dienu paliks dārgāk un neiespējamāk, bet to, ja negribās, lai Viļņa un Tallina mūs apsteidz, būs vien jābūvē. Kāpēc ar laiku dārgāk? Atsavināmā zeme lētāka nepaliek un darbaspēka izmaksas tikai augs. Un vēl kas ir skaidrs - Rīga Metro, visticamāk, nepieredzēs.

Tagad to ar "Pilsēta (atsevišķiem) cilvēkiem" palīdzību politpoulistiski ar lēmumu pieņēma Rīgas domē un jau realizē Čaka ielā.

Tur par plūsmai traucējošu kļūst jebkurš pat pa labi griezt gribētājs, jo tam laižot gājējus un velo (agrāk varēja ieņemt uz brauktuves maksimāli tuvu pozīciju ietvei, lai nav pat kur tam velo paspraukties garām) ir jāaizņem vienīgā josla, agrāk varēja apsteigt pa kreiso pusi. Un Taisot kreiso pagriezienu uz Elizabetes ielas, ja arī tur likvidēs divas joslas virzienā uz centru - būs vēl trakāk.

Toties drošāk, saprotamāk un racionālāk.

par komfortu, klusumu, praktiskumu, ietilpību, vadāmību, ekstrām var runāt tikai un vienīgi caur cenas prizmu.

Cik maksāja togad tikko jauna pirkta tā dacīte? Un cik maksāja togad jauns golfs?

Var salīdzināt tikai cik necik salīdzināmas lietas! Vienā gadā ražoti auto par aptuveni vienādu cenu sniegs aptuveni vienādu komfortu, dzinēju, kārbu, ērtības un apdari. Brīnumi nenotiek. Ja kaut kas maksā mazāk - ērtību ir attiecīgi mazāk, apdare švakāka, piekare prastāka utt, ja jkaut kas maksā vairāk - ērtāki ķebļi, lielāks salons, jaudīgāks dzinējs, ekonomiskāks, labāk vadāms auto, vēl arī ražotāja zīmols prestižāks.

Bet tev nesaprast...

Tad grozīs odometrus trakāk kā to dara pašlaik.

Kā jau teicu, ja mums jau tā ir dārgāka degvielas akcīze kā kaimiņos, tad degvielas akcīzes starpību nosaucam par TEN. Un, jo vairāk un ar lielāka patēriņa auto brauc, jo proporcionāli vairāk samaksā uzpildot degvielu. Brauc maz ar ekonomisku auto - tātad maz ekspluatē, mazāk nolieto ceļu, mazāk piesmirdini gaisu - maksā mazāk.

nu gan salīdzināji jaunas dacītes starta cenu ar jauna golfa cenu.

Turpini vien! turpini vien...

Tas pats stāsts kā par grabažnieku absolūto ietilpību litros, kur vienīgā mēraukla esot max 2x gadā vizināmas paša auto riepas. Ietilpības faktiskā atšķirība litros tak mazsvarīga...

Man ir cita pozīcija. Mūsējie paziņoja ka Pirmreizējās Reģistrācijas Nodoklis (PRN), importējot nojātos šrotus no citām R-Eiropas zemēm ir jāievieš, jo LT un EE tāds jau esot. Nu ok...

Tajā pat laikā piemirstot, ka pie mums, atšķirībā no LT un EE eksistē vēl arī ikgadējais fiksētais Transportlīdzekļa Ekspluatācijas Nodoklis (TEN), kam nav nekāda sakara ar faktisko ekspluatāciju, bet tā ir tāda kā nodeva par numurzīmēm, kas piesaistīta mistiskām formulām. Nekāda sakara ar nobraukumu vai ekapluatēšanu.

TEN sit pa kabatu ik gadu, bet PRN ir vienreizējs maksājums.

Par jaunu, videi draudzīgu auto PRN būs niecīgs un atkārtoti nebūs jāmaksā to tālāk pārdodot. TEN savukārt ir jāmaksā ik gadu. Tiesa sistēma neparedz "nulles" nodokli "zemas emisijas auto" un neparedz subsīdijas "nulles emisiju" auto.

Un vēl kāds sīkums - mums arī degvielas akcīze ir prāvāka kā, piemēram LT. Ja nemaldos ~4 centi litrā tur aš saskrienot. Drīktat mani te palabot, šo esmu kaut kur pa ausu galam saklausījies.

Tad nu ir jāizvēlās vai nu PRN kā kaimiņos vai nu TEN. Likt abus ir "viegla" bezkaunība, īpaši ņemot vērā, ka vēl arī akcīze ir lielāka kā kaimiņos. Tas tikai veicinās auto reģistrēt LT un EE, kur ir tikai PRN. Un cik saprotu arī drīz beigsies likums par nedrīkstēšanu latvijā stūŗēt ārvalstīs reģistrētu auto bez papildus samaksas valstij...

Līdz ar to būtu normāli, ja mums likvidē esošo TEN, lai situācija arī šāi nodokļa izpratnē būtu tāpat kā kaimiņos, kas ir galvenais PRN ieviešanas arguments! To jau esošo Akcīzes nodokļa starpību, kuru samazināt neviens, visticamāk, netaisās, nosauciet nevis par akcīzi, bet par jauno TEN un tad tas būs pilnībā piesaistīts pie ekspluatācijas. Jo rijīgāks auto un vairāk tiek lietots, jo vairāk TEN jānomaksā. Godīgāk vairs nevar! Gribi braukt ar 7 litrīgu amurikāņu bencīna pkapsētu vai 6,2 litru dīzeli - jo vairāk brauksi, jo vairāk degvielas ieliesi, jo vairāk TEN nomaksāsi. Mašīnai lambda zonde beigta un auto rij vairāk? Beigtas sveces, svečvadi, spoles un auto rij vairāk - būsi ieinteresēts savest kārtībā šīs lietas.

Jo tagad - vienkārši par to, ka automašīnai ir numurzīmes, kuru lieto 50 reizes gadā pa 100 km - ir jāmaksā tik pat lielu TEN, cik kaimiņam, kurš gadā ar identisku auto nobrauc 50 kkm - vairāk nolietojot ceļus un piesmirdinot gaisu. Tāpēc arī esošais TEN būtu pareizi jāsauc - numurzīmju nodeva.

Bet shēmu - ieviešot PRN pārtaisīt TEN un to paņemt no esošās akcīzes neviens negribēs. Tas skaidrāks par skaidru! Tā teikt sapnis vasaras naktī.

Un es arī uzskatu - nav tā, ka trūcīgam cilvēkam, kuram auto nozīmē izdzīvošanu, būtu jānodrošina teju bezmaz subsīdijas vai nodokļu atvieglojumi pacmitgadīga trīslitrīga nojāta lieldīzeļa iegādei. TAS PĒC NOKLUSĒJUMA NAV EKONOMISKS UN LĒTS UZTURĒŠANĀ AUTO! Ir lētāki analogi. Ja gribās šiki braukt, ir jābūt par to gatavam maksāt! Citādi, tas ir apmēram tas pats, kas man gausties ka nevaru sev, nabadziņš, atļauties Poršu GT3 vai kādu M-bembi. Tie vecie lielmotoru prēmiumi tāpat uzturēšanā maksā normālu $$$, uz to vecumu tam noteikti ir jāmaina sprauslas, eļļas, riepas, bremzes, piekare. Tas viss maksā pienācīgu $$$, lai to auto uzturētu pienācīgā stāvoklī. To patiešām var atļauties "trūcīgie"? Nopietni? Iezvanot nodokli šādu auto iešrotēšanā Latvijā patiešām tiks "sists" pa "mazturīgajiem" autogribētājiem? Nopietni???

Papildus tam būtu vēl jāpanāk, lai skatē čakarētu ar "3" par amputētiem katalizatoriem un DPF filtriem, un braukšanu ar nojātām dīzeļsprauslām, kas to visu aizmet ciet. Ja nevar nomainīt sprauslas savam trīslitru "dīzeļnabagauto", tad nevajadzētu strādāt risinājumam - izgriezts DPFs. Uz ielas mēs varam redzēt šausmīgi kūpošus auto ar skati, jo vai nu ar tādiem skati var iziet vai nu auto tikai uz skati tiek sakopts.

Retā reize, kad varu 650. tikai piekrist.

Vārdam "vairākums" gluži par sinonīmu vārds "normāls" nederēs.

Ja sabiedrības lielākajai daļai ir problēmas ar putniem, tas nudien nav "normāli".

Tā kā tas nav noticis ar IBM compatible iekārtām, MS logiem, lietojum programmām un perifēriju.

Pats galvanais - ka visam tam nav jēgas, ja to atskaņo uz kaut kāda salieķa.

Tad jau alus apinītis nevar būt slikts - to nopērk visvairāk Latvijā...

Ok ar normālu es saprotu kompleksu nenomāktu indivīdu. Palika labāk?

Iestāstīt kādam ko pirkt vēlās tie, kuri paši nav droši par savu izvēli un vēlas apliecināties un gūt piekrišanu. Pilnīgi pajāt ko tie nopirkuši, ābolu, andrīti, bembi, mersi, žiguli, mehānisko gaļāsmašīnu, lustru, televizoru, datoru utt. utjpr.

Normālam cilvēkam ir pajāt ko pērk citi un tas pērk to ko pašam vajag, ko pats grib vai to, kas pašam patīk pie kam absolūti individuāli un citam nesaprotami nosakot prioritātes naudas atvēlēšanā mērķim un paša faktiskajai pirktspējai.

Parasti, jo mazāk naudas, un lielākos parādos ir ar savu pirkumu, jo vairāk grib apliecinājumu, ka nopircis "pareizo" mantu un vairāk kaunina citus par "nepareizo" izvēli. Nekāda sakara ar konkrētu lietu vai brendu.

Atbildēšu vienkārši ar automašīnu piemēru.

Visas automašīnas dara apmēram to pašu, atšķiras tikai klase, cena, ērtības, patēriņš un jauda.

Kāpēc daži tomēr izlemj "krietni pārmaksāt" par kaut kādu ūberbiezā gala OOOO vai MB vai BMW, kura potenciālu pat nespēs izmantot?

Biezā, šosejai paredzētā merša kupeja diezvai iebrauks mežā, kur emeša sapņo nokļūt, toties to labāk par viņa salieķi vai golfu to izdarīs kaut kāds Suzuki Samurai vai Ņiva... Kāpēc "jāpārmāksā" par to merša kupeju fai Lambo vai Ferru? Vēl trakāk ir pirkt URUS, ja to trasē izkabina vairākkārt lētāks bobiks...

Atbilde vienkārša - katrs maksā par to, kas tam patīk. Viens uzskatīs ka nopircis par lētu, cits par dārgu, citam, neatkarīgi no cenu kategorijas - pašā laikā. Visu izšķir patiesā vajadzība, un patīk/nepatīk faktors. Cena un pārējās funkcijas ir pilnībā sekundāra padarīšana - katram savs un pajāt par cenu!

Nu protams ir arī tādi, kuri pērk cenu...

Gala beigās - katrs var darīt par savu naudu kā tam labpatīkās - no malas spriest - pārmaksājis vai noižņaudzies - ir patiess stulbums.

Apmēram skaidrs! Bet vai tiešām ābols nevar nodalīt MS privātās un darba lietas? Kaut kā neticu.

Otrā daļa baigi nevelk uz lietotāju parasto.

Līdz ar to apgalvojums būs gluži individuāls.

Es tikai gribēju saprtat, ko tieši lētais var, bet dārgais nevar?

CItēju: "Man tomēr labāk patīk, ka ar 160 Eur vērtu aparātu varu izdarīt lietas, ko nevarētu ar 1500 vērto. "

Kas ir tās lietas?