Un kas ir?

Tas bija šausmīgi sen, skolā... Neatceros kā tieši tur tie burti bij sakārtoti. Bet vispār - lielā mērā ir zudusi jēga visai tai ergonomijai arī dēļ tā, ka rakstāmmašīnām bija svarīgi sadalīt pirkstu spēku. Savukārt dažām jaunajām klavierēm jau vairs pēc taustes nevar saprast vai taustiņš vispār ir nospiests vai ne. Un jo mazāk argumentu, jo lielāka nozīme pieradumam.

QWERTY ir ļoti liels sakars ar angļu valodu - taisnība tev ir tikai par nesaķeršanos. Bet tās izkārtojums ir paredzēts, lai rakstot ANGĻU VALODĀ, samazinātu iespēju saķerties drukas "galviņai"(nevis taustiņiem). Un es pieminēju LATVIEŠU ERGONOMISKO - t.i. nevis Dvorak, bet speciāli latviešu valodas burtu biežumam izveidotu klaviatūru - lieki laikam piebilst, ka tā reālā dzīvē tā arī nav ieviesusies.

P.S. QWERTY raksta ar lielajiem, jo tie ir klaviatūras trešās rindas pirmie burti, Dvorak raksta ar mazajiem, jo tas ir izkārtojuma autora uzvārds

Lieliskākais jaunvārds no TVNet komentāriem: prezervatīvs = sēklpežānelaidis.

Priecīgas brīvdienas

Es jau ar tā cenšos darīt. Bet tajā situācijā alternatīvas bija griezt uz sliedēm vai nobraukt pašu stādinātāju. Speciāli laikam ķēra šaurā vietā, lai nemēģinātu mukt - tā arī savu motivāciju nepaskaidroja un tālāk par vārdu apmaiņu netikām. Kad paziņoju, ka vēlos vispirms viņa dokumentus redzēt, manējie vairs neinteresēja. Acīmredzot nobijās, ka vēl kādu nesmuku paskaidrojumu būs jāraksta, ja savu varonību nespēs atstāt anonīmu.

"Devalvācija" jau ir latviskojums - nesakam taču "devaljueišens". Bet pamēģini kādreiz uzinstalēt, piemēram, FireFox latviešu versiju. Paldies, protams, entuziastiem, ka tāda vispār eksistē. Bet tieši valodniekiem vajadzētu par valsts budžeta līdzekļiem piedalīties šādos projektos, nevis jāt smadzenes ar nevajadzīgu jaunvārdu izgudrošanu.

Nu to tak es arī saku. Būtu labāk ķērušies pie tās izstrādes, nevis radījuši Īslandi un finanŠu ministriju.

Jap. Pats esmu mācījies mašīnrakstīšanu gan uz modificētas QWERTY, gan latviešu ergonomiskās.

Bet ikdienas darbam par daudz ērtāku uzskatu patreizējo "karstā taustiņa" risinājumu, jo pietiekami daudz komunikācijas ir angļu valodā un būtu grūti darboties ar dažādiem izkārtojumiem. Gana interesanta problēma mēdz gadīties, ja vajag ārzemēs izlasīt e-pastu un izrādās, ka vietējā klaviatūra SHIFT+ciparu kombinācijā raksta pilnīgi citus simbolus

Latviešu WinXP arī BSOD ir "latvisks". Diemžēl tik "latvisks", ka nelietojams. Un iemesls arī "uz sejas" - valodnieki ir sapi.ušies meistarībā ar jaunvārdu izgudrošanu tā vietā lai darītu reālu darbu un sadarbotos ar tehnoloģiju izstrādājiem šādu latviskojumu veidošanā.

Šādi CP darbinieki ir sastopami arvien biežāk. Bet tas, ka tev ir paveicies nesatikt "sliktos", diez vai ir saistīts ar tavu attieksmi - jo to neviens CP nezin, pirms izveikt savus brīnumus. Diez vai, piemēram, manas attiesmes dēļ absolūtie jūrmalas idi0ti izdomāja mani naktī miglā apturēt uz dzelzceļa pārbrauktuves.

Vispār jau tu pirmais sāki braukt augumā par Win nepilnvērtību, ko pats esi izdomājis. Pārāk ilgi ir sanācis būt ciešā saskarē ar jaukto OS tīklu, lai ticētu mārketinga trikiem kādas sistēmas pārākumam. Katrai ir savas priekšrocības, un katrai savi trūkumi. Ja cilvēks ir izdarījis pamatotu izvēli, parasti problēmu nav. Tās sākas tad, kad cilvēks notic reklāmai, ka MacOS būs visu galvassāpju risinājums un patiesībā pēc tam nezin, ko ar tādu darīt - tieši tā, kā tu savā P.S. uzrakstīji.

Mani šādos gadījumos vienmēr ir palaiduši nepārbaudot, lai gan neesmu nekad atbildējis uz jautājumu vai apdrošināšana ir. Arī paši CP vienmēr ir piekrituši, ka mans "jā" būtu bezjēdzīgs - jo par melošanu tāpat papildsods nav paredzēts Laikam neradu viņos vēlmi uz ilgu komunikāciju.

Neviens nav mēģinājis to ilgi darīt - tikmēr pārāk daudz potenciālie kukuļdevēji var pabraukt garām. Piedraudējuši gan ir, ka tas aizņemšot ilgu laiku un dusmojušies, kad atgādinu, ka tieši par to jau no mūsu nodokļu naudiņas algu saņem.

Priekš kam vadāt līdzi? Ja iedomāsies par to sastādīt protokolu, lai priekšnieks pēc tam skalo smadzenes.

Ja nav ko teikt, tad būtu paklusējis. Varu pilnīgi noteikti pateikt, ka ir videokartes, kam to NEVAR, un to, ka ir videokartes, kam zem MacOS to VAR. Vai pēdējā laika ražojumiem zem Win to var, nav bijusi vajadzība mēģināt.

Kalibrēšanai ir speciālas bildes, ko liek blakus monitoram un (vēlams speciālas lampas gaismā) salīdzina krāsas. Bet par diviem moņiem - vaina jau būs tajā, ka dažādi un tieši tādēļ atšķiras bilde. Neesmu pārliecināts, ka ir iespējams vienas videokartes divām izejām piešķirt atšķirīgus profilus - vismaz darījis to neesmu.

Ceņņiks patiesībā jau sen vairs nav kosmisks. Bet dzelži patiešām ir tikai NEDAUDZ labāk atlasīti - pēdējā laikā Mac ir pat biežāk sastopamas dzelziskas problēmas, jo sāk pārcensties ar miniaturizāciju. Un viņiem pieder viena nepārspējami ģeniāla ideja - magnētisks barošanas vads laptopiem

Bet par ICC rediģēšanu - to spēj jebkurš kalibrēšanas softs. Win standartā tā elementāra versija parasti ir iekļauta videokartes draiveros. "3rd party" katrs var meklēt pēc savas gaumes. Lai "novienādotu" ar Mac, gan nekas nav jārediģē - vajag nokopēt tā sistēmas profila failu un manuāli vai ar kādu palīgrīku izmainīt attiecīgo registry ierakstu.

Ar vienādiem grafiskajiem čipiem? Un divi vienādi profesionālie monitori?

Kāds vēl uzsvars??? K nebūt nav obligāts komponents. Var drukāt arī ar CMY. Problēma jau ir krāsas daudzumā un precizitātē. Piemēram precīzam lāzerprinterim gan sanāks tikai nedaudz biezāks krāsas slānītis, bet tintinieks rezultātā izmērcēs papīru ar 3x lielāku šķīdinātāja daudzumu. Un, ja būs neliela nobīde krāsām, tad melns teksts izskatīsies kā kārtīgs 3D kino bez brillēm.

Ha ha, dažus foto... Teicu jau - ar biezu maku. Lai tests būtu objektīvs, vajag divus vienādus jaunus vienas partijas profesionālos monitorus - piemēram LaCie, lai nebūtu interešu konflikts, izmantojot Apple. Un divus jaunus datorus, ar vienāda čipa bāzes videokartēm. Citādi tukša dddddd vien sanāk.

Nu ja pieņemami ir pusobjektīvi rādītāji, tad var arī ne jaunus, bet vienādus, monitorus un lietotus datorus. Netaisos to visu meklēt, lai kādam kaut ko parādītu.

Rudenī. Ar biezu maku.

To tev jau iepriekš uzrakstīja - "ņemšanās ar ICC profiliem un nekā nezināšana par viņiem". Ja gribi tās pašas krāsas, ielādē Win sistēmai to pašu ICC profilu (jā jā, TO PAŠU, ko lieto MacOS) un viss. Vienkārši reti kurš zin, ka arī pati OS, ne tikai programmas tādu izmanto. Un jā - Windows noklusētais ICC profils ir pilnīgi savādāks no MacOS.

Nu jau nu gan iebrauci auzās. Paskaties labāk kādreiz, kas tavam dārgajam Mac ir vēderā. Nekas jau cits, kā tie paši ATI / NVidia ražojumi, kas PC. Tā "defoltā pareizā rādīšana" ir tikai tik daudz, ka visi Mac rāda vienādi. Tieši tāpat, kā visi HP vai visi Acer. Pieskaņošana sākas tad, kad grib no dažādu ražotāju produktiem iegūt vienādu bildi. Un Mac bieži vien ir bijis grūtāk piedzīt konkrētai tipogrāfijas aparatūrai, nekā PC - jo savas pašpārliecinātības dēļ kalibrējas bezmaz vai tikai tevis nosaukto 0.5% robežās - par laimi Mac nav spējuši izveidot savu operētājsistēmu un ražotāja neparedzētas lietas var panākt ar papildus draiveriem no citām FreeBSD distribūcijām.

Light / photo magenta ir standarta CMYK tintes variācija izmantošanai konkrētā printerī, lai fotodrukā spētu attēlot precīzāku toņu gradāciju gaišajiem toņiem.

Mērīšanas sistēmas jau var būt dažādas. Bet drukā reāli pastāv 2 varianti - pilnkrāsu CMYK vai n-krāsu Pantone. Ir viens veids, kā var uz papīra dabūt RGB, bet tas nav saistīts ar drukāšanu - fotogrāfija, arī lielizmēra, ko reizēm mēdz saukt par fotodruku.

Es ar par to pašu Labprāt aizietu ekskursijā uz RGB printeri paskatīties.