Tu ceri, ka šādā sadursmē XC90 braucošie būtu palikuši dzīvi? Mašīna nebūtu tik sagumzīta, bet līķim jau vienalga vai to izvelk no pavisam plakanas bundžas ar saspiestu motoru vai pusplakanas bundžas ar nesaspiestu motoru un nenodrupušu ātrumkārbu.

Ja nav kur likt, turpini turēt rokās!

Tā jau ir, par citiem atbildēt nevar. Taču man šķiet, ka saskaņā ar statistiku vairāk cilvēku iet bojā avārijās, kur kāds ir ielicies kokā vai grāvī, jo nav izvēlējies pareizu, ceļa apstākļiem un braukšanas prasmēm atbilstošu, braukšanas ātrumu.

Ja sanāk konfrontācija ar kardan kamaza, tad ir pilnīgi vienalga vai sēdi pustonnīgā, vai divtonnīgā autosā. Nozīme sāks izpausties, ja uz masu būs jāpaķer kāds lielāks suns, gājējs, riteņbraucējs, motociklists vai cits vieglais automobilis. Taču man šķiet, ka mūsdienās drošumu vai nedrošumu nosaka ne tik daudz bleķu biezība un centneru skaits, cik vadītāja atsaldētības pakāpe.

Kad tad bērnudārzos logopēdi ir bijuši???

Pievienojos vispārējiem pendelistiem SZ virzienā.

Tāpēc jau plastmasa ir plastmasa, ka nepūst. Sanāk, ka Renis forever.

Ar gāzes degli (aizdedzinātu) nevar atkausēt???

Vedīs Lūdolfiem.

Labākā dāvana Ziemassvētkos - lelle Valdiņš. Izskatās kā īsts, raud īstas asaras, runā īstas muļķības.

Smēķētāji mirst jauni. Piena dzērāji dzīvo ilgi, paliek veci, saņem mazu pensiju un tramvajos nebon apsēsties.

Pirms ielas pāriešanas paskatos pa kreisi - tur Andris Ērglis, tad paskatos pa labi - arī tur neviena nav.

- Runā, ka koru karos kori dziedājuši zem fonogrammas.

- Vot lūzeri! Slakteris gan laiž dzīvajā!!!

Labrīt!

Joprojām normāls.

Vispār MB ir autoss uz goda. Aizvakar Lūdolfi vienu tādu aizdedzināja un pēc tam provēja apdzēst. Sākumā dzēsa ar kilogramīgo baloniņu, bet MB nepadevās, turpināja degt. Tad dzēsa ar 4kilogramīgo baloniņu, bet vai tas biedēja MB? Nē! Šis turpināja degt. Tad nu pie darba ķērās vietējie Dornbahas brandmajori, kuru rīcībā bija nodots neierobežots daudzums diūdeņraža monoksīda. Tas nu priekš MB bija par daudz. Šis nočūkstēja un apdzisa.

Morāle: apdzēst var visu, pat MB!

Pežārs hrenis

Izejot no visiem aspektiem, respektīvi ir jānonāk pie mazliet vulgāra secinājuma, ka uz pasaules ir tikai divas feinas auto markas: hrenoooooo, pežoooooooo, hrenooooooo, pežoooooooooo, hrenoooo, pežooooooo...

Un citas alternatīvas nemaz nav vērts aplūkot.

Laimīgu Jauno gadu!

Atļaušos nepiekrist. Vēsture rāda, ka politiskais radikālisms beidzas tikpat bēdīgi, cik optimistiski ir sācies.

Ja būs izdevīgi, Andris vienā mierā pametīs TP un ļaus tai noiet pa burbuli. Šī cilvēka vienīgā ideoloģija ir nauda paša kabatā. Partija (arī mūsu valsts) ir tikai instruments, ar kuru šo naudu vairot. Kolīdz TP būs sasmērējusies līdz galam, mēs par šo veidojumu daudz neko vairs nedzirdēsim, bet Andris nenotrausīs nevienu aizkustinājuma asariņu, jo vecais, nolietotais instruments tobrīd būs aizstāts jau ar citu, kvalitatīvāku.

Visa problēma ir iekš tā, ka mūsu tautai ir visai maza sajēga par politoloģijas pamatjautājumiem. Ar terminu "kreisa partija" daudzu iztēlē uzburas krievu un komunisma bubulis. Savukārt labējie ir patriotiskie latviešu bāleliņi. Jāatceras, ka kreisums, labējums vai centriskums nenozīmē konkrētu tautību, bet gan uzsvaru likšanu uz konkrētiem ekonomiskiem un sociāliem punktiem.

Es pats esmu tipisks proletārietis - darba ņēmējs, kura interesēs ir, lai pie varas būtu kreisi orientēti politiskie spēki, piemēram, sociāldemokrātiskas partijas, jo pēc definīciajs sociāldemokrātiem ir panākt, lai kapitāla turētājs nedaudz vairāk dalītos savā peļņā ar padotajiem, nekā šim turētājam varbūt labpatiktos. Šī iemesla dēļ es divās no trim Saeimas vēlēšanām, kurās man ir bijušas tiesības piedalīties, esmu balsojis par LSDSP (pašā pirmajā reizē oranžās apmātības iespaidā atdevu savu balsi Andrim). Un tad man pavisam interesanti paliek, kad klausos, par ko nobalsojuši mani darba kolēģi, tādi paši proletariāta pārstāvji. Liela daļa balsojuši par TP un LC/LPP. Lielai daļai pamatojums vienkāršs - šie ir latvieši, bet kreisie ir krievi, tāpēc mēs par kreisajiem nevaram balsot. Kad sāku prasīt, ko viņi domā par kreisās un labējās politikas skatījumu uz valsts ekonomiskajiem procesiem, tad lielākai daļai tas vispār ir vienalga, bet atsevišķiem indivīdiem ir salds sapnis, ka labi dzīvojošs uzņēmējs sadzirdējis grūtdienīšu raudas, bāzīs roku kabatā un izvilks savu... naudasmaku (nevis nēzdodziņu). Un vēlāk tie, kuriem bija vienalga, ir sašutuši, ka mūsu varoņi par prioritāti ir noteikuši pasaules dārgākā tilta, glāžu šķūņa, stilizētas ogļu čupas un kaut kāda tur muzeja uzsliešanu, lai tur šķīst vai plīst, bet sociālie aspekti tiek nolikti dziļā dibenplānā.

Finmistrs esot aizdevies uz Eiropas finmistru grupiņas salidojumu. Bet principā jau nav starpības - finmistrs vai finmistrijas valsts sekretārs, jo Slakteris publiski māk ar saviem vārdiem pārstāstīt, ko Bičevskis šim klusu austiņā... Drīzāk būtu jāsatraukājas, kas Slakterim zuflēs tajā Eiropas salidojumā, savādāk atkal būs jāstāsta par savu meitu, kas dzīvo Londonā.

Labrīt! Vēljoprojām normāls.

Tas ir tā - pirmo autobusu ignorējam, otro autobusu ignorējam, trešo autobusu ignorējam, ceturto autobusu neignorējam, braucam ar ceturto autobusu, kamēr dabraucam. Nu aptuveni tā.

Aizbrauksi uz Jelgavu, iesēdīsies 4. autobusā, dabrauksi līdz galam. Tad arī radīsies apskaidrība.

Ir! Vakar Ģintermuižā dabūju!

Labrīt! Esmu normāls.