3. Emisiju kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi ir jāizmanto plašākas sabiedrības interesēs. To primārajam mērķim būtu jābūt plaša mēroga sabiedriskiem vai sociāliem projektiem ar lielu ietekmi. Lai gan programmā ir atbalsts daudz bērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, praksē lielākā daļa finansējuma nonāks jaunu auto iegādei privātpersonām. Būtībā tiek finansēts individuālu personu pašpatēriņš ar kapitāl ietilpīgu produktu palielinot importa negatīvo saldo, turklāt kuram ir straujš vērtības kritums.
Atbilde:
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma izmantošana notiek atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā noteiktajiem finansējuma izmantošanas virzieniem un ņemot vērā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP) noteiktos pasākumus, kur viens no pamatmērķiem ir dekarbonizācija un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana. Saskaņā ar NEKP, transports ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem Latvijā. Lai sasniegtu ES noteiktos saistošos mērķus, valstij ir kritiski svarīgi veicināt autoparka nomaiņu uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem. Atbalsts privātpersonām elektromobiļu iegādei nav uzskatāms par vienkāršu "pašpatēriņa finansēšanu", bet gan par mērķtiecīgu tirgus transformācijas stimulu, kas mazina fosilās degvielas patēriņu un enerģētisko atkarību no importa resursiem. Līdzekļu izlietojumā ir integrēts sociālā taisnīguma princips. Lai gan atbalsta programma ir pieejama plašam lokam, tajā ir iestrādāti specifiski nosacījumi (palielināts atbalsts) daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti. Šāda pieeja nodrošina, ka mazāk aizsargātās sabiedrības grupas spēj iekļauties "zaļajā" pārejā, nevis tiek no tās izslēgtas augsto sākotnējo investīciju izmaksu dēļ. Visi EKII projekti tiek atlasīti un uzraudzīti, vērtējot to efektivitāti pret katru investēto eiro attiecībā uz SEG emisiju samazinājumu. Atbalsta programma ir atzīta par efektīvu mehānismu, lai panāktu strauju un mērāmu progresu NEKP transporta sektora mērķu izpildē.
2. Nav pierādīta iepriekšējo auto atbalsta programmu izmaksu–ieguvumu efektivitāte no KEM. Nav publiski pieejama šāda analīze, cik izmaksā viena samazinātā CO₂ tonna iepriekšējo programmu ietvaros. Bez izmaksu–ieguvumu izvērtējuma nav pamata apgalvot, ka 40 miljoni eiro tiek izmantoti efektīvāk nekā citos klimata vai CO2 samazināšanas projektos.
Valsts subsīdijas komercdarbībai kropļo konkurenci un brīvo tirgu, kam būtu jābūt efektīvas Latvijas tautsaimniecības pamatam.
Atbilde:
Valsts atbalsts ir jebkāda veida finansiāls vai ekonomisks labums, ko valsts vai pašvaldība piešķir uzņēmumiem vai noteiktām nozarēm, izmantojot publiskos resursus, tādējādi uzlabojot to konkurences pozīciju tirgū. ES valsts atbalsts tiek stingri regulēts, jo tas var ietekmēt konkurenci vienotajā tirgū. Valsts atbalsts ir cieši saistīts ar valsts konkurētspēju. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir investīciju piesaiste. Ar mērķtiecīgu atbalsta instrumentu palīdzību valstis var veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un ārvalstu investoru ienākšanu tirgū. Tas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi, rada jaunas darba vietas un palielina valsts ekonomisko aktivitāti. Valsts atbalsts var arī būt nozīmīgs instruments inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšanai. Svarīga valsts atbalsta funkcija ir arī stratēģiski nozīmīgu nozaru attīstības veicināšana. Atbalsts var tikt novirzīts tādām nozarēm kā enerģētika, transports, digitālās tehnoloģijas vai citas tautsaimniecībai būtiskas jomas. Tas palīdz stiprināt ekonomisko drošību un veicina ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus valsts atbalsts tiek stingri regulēts, jo nepamatota vai pārmērīga atbalsta piešķiršana var izkropļot konkurenci, radot nepamatotas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai nozarēm. Tāpēc ES valsts atbalsts drīkst tikt piešķirts tikai noteiktos gadījumos, kad tas ir samērīgs, caurspīdīgs un vērsts uz konkrētu ekonomisko vai sabiedrisko mērķu sasniegšanu. Pareizi piemērots valsts atbalsts var būt nozīmīgs instruments valsts konkurētspējas stiprināšanā un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanā.
Kāds tad ir rezultāts šim visam? Kādu EKII programmu virza 2026.gadā un kādas ir izmaiņas?
Kāda ir plānotā 40 miljonu eiro EKII pabalstu sadale privātā transporta iegādei 2026. gadā? Kas un par ko sāņems pērkot auto 4000 eiro? 6 750 eiro, vai pat 9 000 eiro un vairāk! Diskusija iAuto FORUMĀ
Lieliskas ziņas iAuto klubu biedriem un uzticīgākajiem lasītājiem – iAuto jaunās beisbola cepures melnā krāsā ar FlexFit gumiju ir klāt.
Visiem, kuri veica iepriekšēju rezervāciju, lūdzam sazināties ar redakciju, lai vienotos par saņemšanu. Jūsu cepures jau gaida savus īpašniekus!
KĀ? Ja arī tu vēlies savā īpašumā iAuto simboliku, spēkā ir samazinātā cena biedriem: 10 EUR par cepuri (no malas 16 EUR). Beisbola cepures ir tikai melnā krāsā L/XL izmērs. Taču pieejami ir vairāki iAuto logo varianti (izvēlies sev tīkamāko)
Melns
Oranžs
Oranžs ar baltu fona līniju
Balts
Piesakies, tepat forumā ierakstot komentāru, ka vēlies iegādāties cepuri un norādi iAuto zīmola krāsu. Mēs sazināsimies ar tevi, izmantojot tavu reģistrēto e-pasta adresi.
Ik gadu pavasarī uz Latvijas ceļiem parādās ne tikai motociklisti un lielāks atļautais braukšanas ātrums uz šosejām, bet arī strādnieki, kas remontē ceļus. Kur šogad gaidāmas lielākās izmaiņas? Kā sokas ar Latvijas ceļu tikla modernizēšanu? Kur joprojām nav novērstas neizdarības?
Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski un iAuto.lv redaktoru Māri Ozoliņu.
4.pants. Ceļu satiksmes pārvalde un šā likuma izpildes nodrošināšana
(8) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk — Latvijas Valsts ceļi) uzrauga ceļu būvniecību un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības standartiem, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām.
7. pants. Ceļu projektēšana
(1) Ceļu, tostarp inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju, būvprojekti atbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstību minētajām prasībām apstiprina projektētājs. Projekti saskaņojami ar Latvijas Valsts ceļiem.
(2) Par ekspluatācijā nododamu ceļu, tostarp inženierbūvi, saņemams Latvijas Valsts ceļu saskaņojums par tā atbilstību normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības standartiem.
38.pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi
(2) Satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus uzstāda un noņem atbilstoši būvprojektam. Ja būvprojekts nav nepieciešams, ceļa pārvaldītājs atļauju satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanai un noņemšanai, izņemot minētās darbības uz valsts autoceļiem, saskaņo ar attiecīgo pašvaldību, ja tajā ir izveidota attiecīgā struktūrvienība, visos citos gadījumos atļauju saskaņo ar Latvijas Valsts ceļiem.
Cik ilgi Latvijas valsts ceļi neatjaunos vēl 110 km/h uz Rīgas-Jūrmalas šosejas — jau 19.03.2026?
Oficiālā atbilde no LV Ceļi par 110 un 90 km/h - Cik ilgi Latvijas valsts ceļi neatjaunos vēl 110 km/h uz Rīgas-Jūrmalas šosejas:
Lēmums par maksimālā braukšana ātruma palielināšanu uz vasaras sezonu saistīts ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ilggadīgie LVĢMC meteoroloģisko novērojumu dati liecina, ka:
Aprīlī diennakts vidējā temperatūra Latvijā pieaug no aptuveni +1,5 °C mēneša sākumā līdz +8 °C mēneša beigās — tas ir robežlielums vasaras riepu optimālai darbībai
Salnas Latvijā vidēji beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var turpināties līdz pat 15. maijam
Maija pirmajā pusē vēl iespējami aukstuma periodi ar salnām, ko apliecina arī nesenākie novērojumi (piemēram, 2023. gadā maija sākumā gaisa temperatūra dažviet noslīdēja līdz –6 °C)
Tikai no maija otrās dekādes vidējā diennakts temperatūra Latvijā stabili pārsniedz +10 °C — līmeni, pie kura vasaras riepas strādā optimāli
LVC seko meteoroloģiskajiem apstākļiem, lēmums par vasaras sezonas ātruma režīmu ieviešanu tiks pieņemts, izvērtējot meteorologu prognozes.
Kādi jums ir viedokļi, ka Latvijas valsts ceļi izsludinājuši jau otro PPP iepirkumu - Bauskas apvedcelš!
Publiskās privātās partnerības līgums par valsts galvenā autocela E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1.kārtas "Bauskas apvedceļš" projektēšanu, būvdarbiem, finansēšanu un uzturēšanu", ID Nr. LVC 2025/111/PPP.
Kopā aptuveni 14,25 km (pamattrase) + papildu pieslēgumi un paralēlie ceļi.
Plānotas 4 joslas (divas katrā virzienā) ar atdalītu brauktuvi, nodrošinot ātrgaitas maģistrāles standartu.
Jāatsavina 81 zemesgabals.
Projektā paredzēts jauns tilts pār Mēmeli un vairāki divlīmeņu ceļu pārvadi (mezgli), lai nodrošinātu drošus šķērsojumus un piekļuvi vietējiem ceļiem.
Tiks izbūvēti aptuveni 13 km paralēlo ceļu vietējai satiksmei
DBFM (projektē-būvē-finansē-uztur). Privātais partneris ceļu uzturēs 20 gadus pēc pabeigšanas.
Prognozējamās izmaksas: Investīcijas būvniecībā tiek lēstas ap 167 miljoniem eiro, bet kopējās saistības (ar procentiem un uzturēšanu 20 gados) tiks precizētas iepirkuma noslēgumā - aptuveni 300 miljoni eiro
Būvdarbus plānots uzsākt ap 2027./2028. gadu, noslēdzot iepirkuma procedūru, kas sākta 2025. gada nogalē.
Izlozēsim vēl 2 ielūgumus uz izstādi “Auto 2026” ar random.org lietotni starp visiem pieteikumiem iAuto FORUMĀ šajā tēmā uz izlozes brīdi, skaitot no senākā ieraksta uz jaunāko ierakstu.
Vienkārši raksti “Piedalos” un vēlāk ienāc tepat iAuto FORUMĀ apskatīties, vai esi laimīgais uzvarētājs 🎁👍🏻
