neko sakarīgāku, kā risinājuma meklēšana no otra gala jau šīs personas nevar izdomāt, proti :
No autotransporta cilvēki nav gatavi atteikties, tādēļ tie meklēs iespējas taupīt citur. Bet ko valdība darīs, lai atvieglotu cilvēkiem benzīna cenu kāpuma sekas?
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša viedokli pauda viņa preses sekretārs Arno Pjatkins: «Šī degvielas cenu krīze ir viens no komponentiem, kas veicina cenu pieaugumu kopumā. Tādēļ nākamgad plānots vairāk rūpēties par sociāli mazāk nodrošinātajām grupām — palielināt mazās pensijas un minimālo algu. Plānots palielināt algas virknei noteiktos sektoros strādājošo — skolotājiem, policistiem, kultūras darbiniekiem, u. c. Šobrīd nekādi ārkārtas pasākumi netiks veikti.» Valdības vadītājs uzskatot: ja pieprasījums pēc degvielas tās augstās cenas dēļ samazināsies, kritīsies tās cenas.
Labklājības ministre Dagnija Staķe: Jau 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas, ņemot vērā gan inflācijas, gan vidējās algas līmeni valstī. No nākamā gada minimālā alga valstī ir paaugstināta no 80 uz 90 latiem. 2006. gada budžeta projektā tiks prasīta nauda sociālo darbinieku un darba aizsardzības inspektoru atalgojuma paaugstināšanai, plānoti arī citi pasākumi.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš: «Cenu pieaugumu, ko veicina straujais degvielas cenu kāpums, visvairāk izjūt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.» Ministrs jau jūnijā iesniedzis valdībā priekšlikumu samazināt pārtikas produktiem PVN līdz 5%. Tieši šī iedzīvotāju grupa būtu ieguvēja, jo viņu patēriņa grozā izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir gandrīz divreiz augstāks nekā vidēji situētās ģimenēs.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ierosinājis rast iespēju no nākamā gada 1. janvāra nepalielināt akcīzes nodokli degvielai. Esot grafiks, saskaņā ar kuru notiekot nodokļa paaugstināšana, to nosaka ES iestāšanās līguma pielikums, un pašlaik tiekot strādāts, lai rastu iespēju nepaaugstināt šo nodokli.
Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks šoferiem iesaka izvērtēt braucienu lietderību, maksimāli noslogojot mašīnu, kā arī mainot braukšanas stilu un kultūru. Krīze varētu stimulēt ražotājus no, piemēram, rapša ražot degvielu.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers norāda, ka rūpīgi jāskatās, kā situācija degvielas tirgū attīstīsies tālāk, un ar pasākumiem, kas saistīti ar degvielas cenu straujo kāpumu, jānogaida.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks norāda, ka ar šo nepatīkamo tendenci jācīnās Ekonomikas ministrijai, jo konkrētais gadījums ir tās kompetencē, citas ministrijas ieteikt neko nevar.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis: «Tālāka degvielas cenu celšanās var izraisīt to, no kā mēs visi baidāmies, proti, inflāciju, tāpēc jādomā par degvielas ekonomēšanu. Iedzīvotājiem jāapzinās situācija un tādēļ jācenšas pietaupīt.»
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete: «Atbildīgajām ministrijām noteikti jāizvērtē, vai degvielas cenu kāpums ir pamatots. Diemžēl šis process iespaido izglītības procesu, jo tās izglītības iestādes, kas atrodas ministrijas padotībā, spiestas jau tā pieticīgos līdzekļus izlietot vēl taupīgāk.»
Veselības ministrs Gundars Bērziņš: «Šobrīd svarīgi uzraudzīt tirgotājus. Kad pieaug ažiotāža, iespējams veikt spekulācijas un viegli iedzīvoties. Tirgū jāievieš lielāka konkurence, pašlaik tā nav pietiekama. Jādiskutē par faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas, jāapzina rezervju cenas un cenu veidošanās mehānismi.»
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa: «Katram valdības loceklim ir sava atbildības joma. Manā kompetencē ir tieslietas. Mana ģimene kā sabiedrības daļa arī izjūt benzīna cenu kāpuma ietekmi, tomēr es uzskatu, ka valdība strādā kā komanda un komandas locekļi strādā pie optimālā risinājuma meklēšanas.»
Bet Tevis norādītajā linkā tas aparāts var izmantot jau izlietotu cepamo eļļu...hmmm, jāpērk vairumā no ēdināšanas uzņēmumiem vecā eļļa un jāražo tik augšā 
