Porsche 924 (1976-198

Porsche 944 (1982-1992)

Porsche 968 (1992-1995)

Porsche 928 (1977-1995)

Domāju, ka cilvēkam, kuram ir labi ienākumi un amats stabilā uzņēmumā, nenomaksāts igauņu sods reputācijai nekaitēs Un tāpat šodrīd nevienam krītus nedod

Nu ja, ka Igaunijā nodot pēc igauņu likumiem, bet tālākā ķēdīta tad kāda - LV darbojas Civilprocesa likums un ir Falks kas dabūjis tiesības piedzīt, bet nav izpildokumenta uz kura pamata piedzīt....

TM rakstīt negribu, lai raksta topika autors

+ neuzrakstīju, ka Civilprocesa likums nemaz neparedz izpildīt ārvalstu iestāžu izdotos AA (manuprāt tam jābūt īpaši norādītam, bet kā jau teicu neesmu specs šajā jautājumā).

šeit būs attiecīgās Civilprocesa likuma normas:

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu.

(3) Šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā izpildāmi atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.805/2004);

ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

9) atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

366.pants. Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz izpildrīkojuma pamata, piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu.

Tādēļ jau ir interesanti, ko tajos brīdinājumos falks/kredītreforma raksta.

Kā reiz APL satur atsauci uz Civilprocesa likumu par soda naudu piedziņām. Tūlīt pārliecināšos.

ok, atnāk, bet mani interesē, kas notiek tālāk, ja izmet šo kvīti miskastē? Vai kāds ir saskāries ar tiesu izpildītāju pēc šādas kvīts ignorēšanas?

ā un ko viņi raksta par sekām, ja papīru noigorēsi?

Neesmu šajā jautājumā specs, bet vienīgie ārvalstu spriedumi, kurus pieņem izpildei tiesu izpildītāji ir ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos. Savukārt tie pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulas (EK) Nr.805/2004, attiecas tikai uz civillietām un komerclietām, bet ne administratīvajām lietām. Līdz ar to ne falks ne kredītreforma bez tiesas naudu caur izpildītājiem piedzīt nevar. Palabojiet mani, ja kļūdos....

Paga - vai nu kaut ko nesaprotu, vai arī...

pastāsti to ķēdīti kā no falk vēstules var tikt līdz tiesu izpildītājiem? tipa bez tiesas sprieduma vai kā?

Pasākuma rentabilitāte, manuprāt ir atkarīga no zemes platības. Jo vairāk zemes, jo pasākums vairāk atmaksājas. Cits jautājums ir tas, ka Latvijā lielākai daļa zemnieku zemes platības ir niecīgas.

Ja tas būtu tik vienkārši, tad tici man, tas būtu jau darīts. Ja ir interese, vari palasīties par nesenas vēstures notikumiem saistībā pensiju reformu, (par pensijām sākot no 20 lpp):

www.politika.lv/...

arī tad problēmas sākās ar populistiskiem solījumiem pirms Saeimas vēlēšanām.

Kā viens zināms cilvēks teica, lai pēc mums kaut vai ūdensplūdi..... Bet, ja budžets sabruks, ko tad? Sponsorēsi mātei pensiju 100% apmērā?

Gribi teikt, ka ES ir noteikusi dažadas prasības atkarībā no tā, kur preci tirgo - Vācijā vai Latvijā? t.i. LV alu nevar tirgot DE jo prasības par augstu, bet DE var tirgot savam iekšējam tirgum neatbilstošu alu iekš LV?

Un cik zinu, ļoti daudzas Latvijas alus darītavas atbilst visiem nepieciešamajiem standartiem un līdz ar to ir atbilstošas visām prasībām.

Es jau tieši par to runāju. Tik pat absurdi būtu apgalvot, tas, ka mazā lauku veikalā nav pat Rīgā pieejamo apavu un ja ir, tad 5 gadus veci modeļi, ir Latvijas vai ES politikas rezulāts....

ok, bet vai tas ir valsts politikas rezultāts, vai arī tam ir citi iemesli, piemēram, mazs tirgus utt?

Ok, pārformulēšu jautājumu. Vai ES politikas rezultāts ir tas, ka vācieši var savu štruntīgo alu pārdot Latvijā?

Vai ES politika liedz Latvijas alus ražotājiem tirgot labu alu pie mums, bet slikto vest uz Vāciju? Kāda velna pēc mēs pērkam štruntīgo vācu alu(ja ieved, pieņemu, ka pērk), bet nepērkam piemēram štruntīgo latviešu (aldara pilzenes, trako rubeni, ... (vajadzīgo ierakstīt))? Kādēļ vācieši nepērk ne mūsu labo, ne arī štruntīgo alu? Vai gadījumā, ja Latvija nebūtu ES, būtu citādi? Ja, tā, tad kāpēc?

Vai Tavs apgalvojums ir pamatots ar kaut kādiem faktiem vai piemēriem no dzīves?

Nē, jo katrs savu izvēli var izdarīt četros gados. Ja, kads ir lēttticīgs un savēl muļķus, tad tā ir viņa paša problēma.

Jau rakstīju, ka regresu par rupju neuzmanību vairs nevar celt par negadījumiem, kas notikuši pēc likuma grozījumiem. Likums tādu iespēju vars neparedz. Likumu varat apsaktīt NAISā vai likumi.lv, kur tadgad publicē arī likumu konsolidētās versijas.

Attiecībā par "vecajām lietām" šāda iespēja pastāv, taču ir vismaz divi AT senāta spriedumi, kur norādīts, ka sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

Tātad apdrošinātāju sūtīti paziņojumi par zaudējumu atlīdzināšanu, jo viņuprāt aiz vadītāja rupjas neuzmanības izraisītiem negadījumiem, ir muļķa ķeršana. Ja vadītājs šādu prasību saņem, tad nebūtu jābaidās no tiesāšanās (prasība tiesā būs jāceļ apdrošinātājam).

A kas, ja pateikšu, ka esmu jurists manis sacītajam būs lielāka nozīme? (tas kā padomju multenē par ēzelīti, kurš mācēja skaitīt līdz desmit: kuģītis grima, bet tiklīdz noskaidrojās, ka ēzelītis māk skaitīt līdz desmit, kuģītis vars negrima).

Lūdzu!

Loģiski, ka vēl apdrošinātājs varētu celt regresu par to, ka pirms likuma grozījumu spēkā stāšanās kāds apdrošinātais varētu būt rīkojies aiz rupjas neuzmanības, jo tiek piemērota tā likuma redakcija, kas bija spēkā saistību rašanās brīdī. t.i. , ja pacels kādu veco lietu, to skatīs pēc vecā likuma.

Nē, nav slinkums palasīt. Vnk gribēju vērst Tavu uzmanību uz to, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 40.pantā 2007.gada 27.septembrī ir izdarīti grozījumi un tāda jēdziena "rupja neuzmanība" tur vairs nav

Vismaz NAIS man tā rāda. Sekojoši, par tagad noslēgtajiem līgumiem regresu, ja vainīgais rīkojies aiz rupjas neuzmanības, vērst nemaz vairs nevar.

Savukārt par "5 gadus vecajām lietām" derētu palasīt manis morādīto AT senāta spriedumu, kur apdrošinātājs ir "nolikts" pie vietas.

Vai vari Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā pārādīt normu, kas apdrošinātājam dotu pamatu tiesā celt regresa prasību pret personu, kas zaudējumis izrasījusi aiz rupjas neuzmanības?

Par regresa prasībām var palasīt 28.03.07.Senāta Civillietu departamenta spriedumu \"Par apdrošinātāja regresa prasību\". (pieejams www.at.gov.lv/... )

Sprieduma tēze ir, ka sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

-> sleepnis

Lukašenko variants pie mums nebija iespējams, jo tas automātiski nozīmētu draudzību ar Krieviju. Turklāt, manuprāt, Baltkrievijai viss vēl ir priekšā, jo kādā brīdī arī tur būs jātaisa rūpnīcu pāreja no valsts sektora uz privāto. Ja krievi turpinās celt enerģijas tarifus, tad Baltkrievijas ekonomikai būs beigas. Uzreiz būs klāt investori no Krievijas

Nē, es ar reliģiskā fanātiķa ticību ticu, ka visa valdība ir zagļi