Viedtālruņi un mikromobilitāte – 24 % iedzīvotāju bijuši liecinieki negadījumam 1

Uz ielām arvien vairāk ir redzami velosipēdu un elektrisko skrejriteņu vadītāji, un to vidū ir arī bērni un pusaudži. Tāpēc ir īstais brīdis atgādināt par drošību uz ceļa, sākot no ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas, ķiveres un citu drošības līdzekļu izmantošanas un beidzot ar to, ka abām rokām ir jāatrodas uz stūres.

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju (24 %) ir bijuši liecinieki tam, ka, pārvietojoties ar velosipēdu vai elektrisko skrejriteni, viedtālruņu lietošana var būt cēlonis smagiem negadījumiem, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību, liecina If Apdrošināšanas veiktā aptauja.

Ko novērojuši Baltijas iedzīvotāji?

If Apdrošināšanas veiktajā aptaujā Baltijas valstīs noskaidroti riski, kas saistīti ar viedtālruņu izmantošanu un pārvietošanos ar mikromobilitātes rīkiem. 92 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viedtālruņu izmantošana pie elektroskrejriteņu, velosipēda un citu mikromobilitātes rīku stūres nav droša, kamēr 8 % atbildējuši, ka tā ir droša. Līdzīga situācija ir arī kaimiņos – Lietuvā 94 % un Igaunijā 96 % iedzīvotāju uzskata, ka viedtālruņu izmantošana nav droša, savukārt 6 % lietuviešu un 4 % igauņu norādījuši, ka tā ir droša.

Tomēr realitāte atklāj mazliet citu ainu – 24 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir bijuši liecinieki negadījumam ar elektroskrejriteni vai velosipēdu, kur pie vainas ir bijusi viedtālruņa izmantošana, tikmēr Lietuvā šis radītājs ir visaugstākais – 29 %, bet Igaunijā vien 21 % cilvēku ir norādījuši uz šo problēmu.

“Uz visiem mikromobilitātes rīkiem ir attiecināmi tie paši noteikumi kā uz automašīnām – vadot transportlīdzekli, nedrīkst izmantot viedtālruni. Pārvietojoties ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, ir jāizvairās arī no mūzikas klausīšanās, jo tādējādi tiek zaudēta spēja koncentrēties uz apkārtējo vidi, piemēram, sadzirdēt auto signalizēšanu vai citas apkārtējas skaņas,” norāda If Nelaimes apdrošināšanas produkta vadītāja Latvijā Inga Draule.

Visizplatītākās ir transporta traumas

“Pavasarī un vasarā ir ļoti izplatītas traumas, kas gūtas, pārvietojoties ar mikromobilitātes transportlīdzekļiem. Pērn pie mums, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) uzņemšanas nodaļā, 377 pacientu gūtie savainojumi bija saistāmi ar elektroskrejriteņiem, un 59 gadījumos pacientiem bija nepieciešama stacionāra ārstēšana,” stāsta ārsts traumatologs Pēteris Jukonis.

P. Jukonis min, ka risks savainoties sadursmē ar elektroskrejriteni ir ļoti augsts, jo ātrums mēdz būt liels, ne visur ceļi ir ideāli gludi – var gadīties viegli nemanāma bedrīte vai apmalīte, aiz kuras var aizķerties, pēkšņi uz ceļa var parādīties gājējs vai auto negaidīti var izbrauc no pagalma, un tad ir iespējama ļoti bīstama situācija. Svarīgākais ir nebūt pārgalvīgam, bet gan piesardzīgam.

“Nelaimes gadījumu apdrošināšanā arīdzan tiek bieži pieteikti gadījumi, kur iesaistīti dažādi mikromobilitātes rīki – gan elektroskrejriteņi, gan velosipēdi. Piemēram, vasarai vēl īsti nesākoties, bērns, braucot ar elektroskrejriteni, neveikli ar to aizķērās un nokrita, salaužot abas rokas. Tikmēr kāds cits cilvēks no rīta, braucot uz darbu ar velosipēdu, piebrauca pie gājēju pārejas, pārliecinājās, ka ceļš ir brīvs, un sāka šķērsot ceļu, bet tad pilnīgi negaidīti pietuvojās mašīna un cilvēks, strauji bremzējot, nokrita no riteņa, rezultātā sagriežot kāju pret zobratu,” stāsta apdrošināšanas eksperte.

Lēnāk brauksi – tālāk tiksi

“Viens no svarīgākajiem noteikumiem, ko bērni un pusaudži bieži aizmirst, ir tas, ka, šķērsojot gājēju pāreju, no skrejriteņa vai velosipēda ir jānokāpj un jāvada tas blakus. Tāpat jāaizsargā arī pa blakus ietvi pārvietojošies gājēji, samazinot braukšanas ātrumu, apdzenot tos ne ātrāk par 5–7 km/h, tas ir, ar tādu pašu ātrumu, kādā pārvietojas gājēji. Svarīgi bērniem izskaidrot, ka katra brauciena laikā drošu ātrumu būtu jāizvēlas, ņemot vērā ne tikai maksimālo skrejriteņa ātrumu, bet arī ceļu segumu, laikapstākļus un braukšanas iemaņas,” uzsver I. Draule.

“Ikvienam, kas vada elektroskrejriteni, ir obligāti jābūt uzvilktai ķiverei. Lai arī kāju vai elkoņu aizsardzības līdzekļi nav obligāti, tomēr to nēsāšana var palīdzēt izvairīties no traumām – kaulu lūzumiem, nobrāzumiem vai citiem ievainojumiem.

Sezonai sākoties, aicinu gan pieaugušos būt uzmanīgiem uz ceļa, gan vecākus pārrunāt ar bērniem visus drošības aspektus, kas jāievēro uz ceļa, kā arī pašiem būt par piemēru saviem bērniem, lietojot ķiveri, kad tiek braukts ar elektroskrejriteni vai velosipēdu,” norāda I. Draule.