VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā aģentūrai LETA teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmesdrošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.
LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.
Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.
"Tie ir lieli projekti, kuri katrs atsevišķi būs lielāki par Ķekavas apvedceļa projektu," teica Lazdovskis.
Viņš uzsvēra, ka galvenais mērķis ir uzlabot satiksmes drošību. Kā skaidroja Lazdovskis, klasiski divu joslu ceļi tiek plānoti satiksmes intensitātei 8000-10 000 automašīnu dienā, taču šobrīd abos šajos posmos ir satiksmesintensitāte, kas pārsniedz 20 000 automašīnu dienā.
"Tas ir novedis pie tā, ka satiksme uz Rīgas apvedceļa ir lēna, mūsu sensori liecina, ka vidējais braukšanas ātrums ir nepilni 70 kilometri stundā," stāstīja Lazdovskis, norādot, ka tas savukārt izraisa to, ka cilvēki mēģina veikt apdzīšanas manevrus, un lielas satiksmes intensitātes apstākļos tas var beigties ar frontālām sadursmēm, kas ir visbīstamākais satiksmes negadījuma veids. Tādēļ četru joslu brauktuve ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai varētu pārvietoties ātrāk un uzlabotos mobilitāte, bet primāri tādēļ, lai uzlabotos satiksmes drošība. Lazdovskis arī piebilda, ka Eiropas prakse rāda, ka visdrošākie ir tieši ātrgaitas ceļi, jo tajos ir nodalītas brauktuves, nav pieslēgumu un tamlīdzīgi.
Pēc šo divu projektu realizācijas ar četrām joslām nebūs vēl viss Rīgas apvedceļš, jo pietrūks posma starp Ķekavas apvedceļu un Daugmali, kopā ar ambiciozo "Rail Baltica" projekta daļu, kas ir duālais tilts pār Daugavu. "Tad, kad tiks īstenoti arī šie divi projekti, mēs varēsim runāt par jaunu Rīgas apvedceļu, kurš nodrošinās, ka, braucot no Ventspils uz Valmieru, ātrāk būs braukt pa Rīgas apvedceļu, nevis cauri Rīgai," teica Lazdovskis.
Skaidrs- ātrums 90 un radārs ik pēc kilometra.
Esi redzejis kadi ir rietumeiropas apvedceli , tur vini skaitas gredzeni un lielpilsetam tie var but no 3 lidz 6 gredzeni un max atrums ir 80km/h un pirmie divi vispar ir ierobezoti ar 50km/h un reali atrak tu pa vinu nepabrauksi , jo satiksmes blivums to neatlauj un divjoslu automagistrale praktiski visas ritumeiropas valstis ir ierobezota ar 100km/h , bet ta , kas iet uz Jurmalu vai Siguldu namaz nav automagistrale , bet gan parodija un atrak pa 90km/h zimei tur vispar nevajadzetu but
Tu pats kaut ko esi vispār dzīvē redzējis, pamuļķi?
Pilns aplis Rīgai diemžēl nesanāk - Jūra traucē ;)
Pirmajam lokam Rīgā butu jāiet ap centru, kas praktiski jau ir pa Krasta, Valmieras, Pērnavas, Skanstes ielām, tikai sūdīgi noorganizēts.
Otrais loks top - No Dienvidu tilta līdz Zemgala pārvadam, ieskaitot Ganību dambi. Te gan baigi prasītos vēl viens Daugavas šķērsojums.
Trešais (daļējs) loks ir Juglas / Lubānas iela
Tā ka šis ir normāls apvedceļš, lai nebrauktu iekšā pilsētā. Sliktākais te ir posms caur Baltezeru, bet