Atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem: par elektroauto piemērotību ģimenei, ziemai un braukšanai uz laukiem.
Elektroauto ielās redzam arvien biežāk un jautājumu par tiem arī ir daudz, piemēram, vai elektroauto tiešām ir finansiāli izdevīgs, videi draudzīgs un piemērots ģimenēm? Uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem atbild elektroauto īpašnieks Ansis Bogustovs, e-mobilitātes eksperts no Volkswagen un Audi Matīss Zemītis un finanšu eksperts - Citadeles līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs Pēteris Plaudis.
Visbiežāk dzirdētos mītus komentē Ansis Bogustovs, elektroauto entuziasts un īpašnieks, četru bērnu tēvs ar elektroauto pirmo reizi brauca pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad strādāja Briselē.
Mīts: tas ir dārgi
Arī pirmie telefoni kādreiz bija dārgi. Jebkas, kas ir jauns un inovatīvs, sākotnēji izmaksā vairāk, savukārt pēc tam līdz ar plašāku lietošanu un, pilnveidojoties tehnoloģijām, izmaksas sarūk.
Ieteiktu sākt ar sava ikdienas transporta patēriņa aprēķināšanu. Es sarēķināju reālās izmaksas un vajadzības - cik bieži, kādus attālumus veicu, kad braucam visa ģimene, kad divatā ar sievu vai pa vienam. Savu elektroauto sākotnēji nopirku kā otro auto, bet laika gaitā tas kļuva par vienīgo.
Mīts: tas nav ģimenei piemēroti
Mēs dzīvojam Rīgā, esam pilsētnieki. Galvenais neieciklēties uz aplamu pieņēmumu – ar elektroauto taču neaizbraukšu līdz Briselei. Nav arī jābrauc! Cik bieži galu galā brauksiet līdz Briselei? Es neapceļoju pasauli ar elektroautomobili. Ja nepieciešams braukt tālākas gabalus, īrējam koplietošanas auto. Ar mūsu elektroauto nav nekādu problēmu nedz ģimenei ar visiem bērniem aizbraukt pie vecmāmiņas, nedz pašiem aizbraukt, piemēram, uz Daugavpili.
Mīts: ziema ir elektroauto lielākā problēma
Jaunajos elektroauto tas ir atrisināts un apsilde nepatērē lielu daļu no akumulatora rezerves, turklāt tā ir pārspīlēta problēma. Kā es to risināju? Sildīju tikai savu beņķi nevis visu salonu. Ir virkne knifu, kurus apgūsti, lietojot elektroautomobili, piemēram, kā nobraucienos uz Siguldas šosejas ripināt nevis gāzēt, lai taupītu bateriju.
Mīts: dzīvoklis un elektroauto nav savienojami
Sākotnēji uzlāde varētu šķist apgrūtinošāka, taču tas nerada nekādas grūtības, jo uzlādēt auto varu, piemēram, kamēr strādāju. Turklāt, elektroauto noteikti nav jālādē katru dienu. Ja dienā nobrauc, piemēram, 50 kilometrus – uz darbu – no darba, tad pietiek ar vienu uzlādi nedēļā.
Ikdienas plānošanu un uzlādes tīklu pārzināšanu izdodas ātri apgūt. Protams, mums ar sievu vakarā ir tradicionālais jautājums – cik palika? Ar to domājam, cik kilometrus ar esošo bateriju var nobraukt un jārēķinās, ka nav forši otram atstāt neuzlādētu auto.
Par elektroauto tehniskajām īpašībām un elektroauto izmantošanas paradumiem atbild Matīss Zemītis, Volkswagen un Audi e-mobilitātes eksperts.
Cik kilometrus var nobraukt ar elektroauto?
Maksimālo iespējamo nobraukumu pēdējo gadu laikā ražotāji ir divkāršojuši - ja pirmās paaudzes auto varēja nobraukt 100-140 kilometrus, tad patlaban tie jau līdz pat 400 kilometriem ar pilnu uzlādi. Katrā ziņā ar elektroauto var ērti ceļot Latvijā un Baltijā, jo infrastruktūra ir sakārtota, un jau ir labs uzlādes tīkls.
Cik ilgi kalpo elektroauto baterija?
Eiropas Savienībā elektroauto akumulatora garantija ir vismaz astoņi gadi vai 160 000 kilometri. Pēc garantijas akumulatoram ir jābūt vismaz 70 % veselām šūnām. Tas nozīmē, ka, piemēram, ar jaunu akumulatoru un pilnu uzlādi varēja nobraukt 240 kilometrus, tad pēc garantijas laika beigām joprojām iespējams nobraukt 200 kilometrus.
Akumulatora stāvokli ietekmē ekspluatācija. Auto nav ieteicams lādēt tikai ātrās uzlādes tīklos, jo ātra uzlāde auto ir liels “stress”. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas degradē elektroautomobili. Pareizākā auto uzlāde ir, veicot to privātmājā, darbavietā vai citur, bet no lēnās uzlādes punkta. Akumulatoru bojā arī lādēšana līdz maksimumam – 100%, jo pilnībā uzlādēta akumulatora sieniņas ir ļoti cieši viena pie otras un tiek degradētas.
Kas šobrīd brauc ar elektroauto?
Elektroauto pircēji ir jauna pircēju grupa. Tie lielākoties ir cilvēki, kas apzināti mēģina ietaupīt enerģiju - piemēram, ieviesuši saules baterijas, piekopj dabai draudzīgu dzīvesveidu, ir tehnoloģiju un inovāciju kaislīgi atbalstītāji. Lielākoties tie ir gados jauni cilvēki. Tie ir cilvēki, kas ir sarēķinājuši elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto izmaksas un redz ieguvumu. Latvijā elektroauto lietotāji ir arī uzņēmumi un pašvaldības, kuras auto iegādājās pirms gadiem subsidētās programmas ietvaros.
Par elektroauto izmaksām un finansiālajiem ieguvumiem stāsta Pēteris Plaudis, Citadeles līzings un faktorings valdes priekšsēdētājs.
Izvērtē ilgtermiņa ieguvumus!
Automašīnas ir pirkums, kas jāveic pārdomāti, rēķinoties ne tikai ar transportlīdzekļa pirkšanas izmaksām, bet arī tā uzturēšanu. Draudzīga pārvietošanās pieprasa zināmus finanšu ieguldījumus, taču, lai arī auto iegādāties ir dārgāk, kopējas elektroauto uzturēšanas izmaksas ir mazākas. Arī Citadele ir iegādājusies elektroauto un ar to ikdienā brauc bankas drošības dienests. Redzam, ka izmaksu ziņā elektroauto sastāda tikai trešdaļu no analogas iekšdedzes dzinēja automašīnas patēriņa, un auto apkope arī ir uz pusi lētāka.
Biežākais šķērslis auto iegādei – pirmā iemaksa
Emocionāli iedzīvotāji ir gatavi elektroauto ienākšanai viņu ikdienā, tieši finansējums ir būtiskākais šķērslis, kāpēc šis lēmums tiek atlikts. Ja Lietuvā un Igaunijā šo risina ar valsts atbalstu jeb subsīdijām, tad Latvijā faktiski banku piedāvātie finanšu instrumenti ir vienīgais veids, kā samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Tāpēc elektroauto izplatība notiek lielākoties caur uzņēmumu autoparkiem. To arī redzam pēc līzinga pieprasījumiem Citadelē - lielākā interese par elektroauto iegādi ir uzņēmējiem. Viņi novērtē, ka ar operatīvo līzingu un bez pirmās iemaksas ir iespējams samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Savukārt mājsaimniecībām elektroauto visbiežāk ir kā otrs auto ģimenē.
Papildu bonusi, iegādājoties elektroauto
Lielākie ietaupījumi, pārvietojoties ar elektroautomobili, saistās ar degvielas un servisa izmaksām.
Tāpat elektroauto īpašniekiem Latvijā ir pieejami vairāki citi labumi, piemēram, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, Rīgā bez maksas var novietot transportlīdzekli “Rīgas satiksmes” stāvvietās, kā arī ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
1) tas ir dārgi
Jā, dārgi. Vairums Latvijā pirkto auto ir lietoti cenā ap 5000-7000€. Šādus auto pērk ne jau dēļ labas dzīves. Jauns elektriskais auto ar līdzīgu salona un bagāžas ietilpību un nobraucamo attālumu no vienas uzlādes maksā 35 k€ un uz augšu. Komentārus vēl vajag?
2) tas nav ģimenei piemēroti
Atkarīgs no ģimenes un vēlmēm. Šobrīd reālā situācija - ja gribas kopā ar ģimeni braukt tālāk par Latviju vai apceļot Latviju ne tikai pa galvenajiem ceļiem, būs ļoti jādomā, kad un kur lādēties. Prieku par ceļojumu tas nepalielinās. Ja konkrētā auto attālums no 1 uzlādes ir zem 250 km, arī ceļojums pa Latviju var izrādīties "jautrs".
3) ziema ir elektroauto lielākā problēma
Ne gluži problēma, bet neērtība gan. Aukstumā baterijas ietilpība samazinās un ar vienu uzlādi nobrauksi par trešdaļu. Tikai fizika un ķīmija, nekāda mārketinga.
4) dzīvoklis un elektroauto nav savienojami
Nav tā ka nav savietojami, taču problēmas var būt. Īpaši tiem, kam nav iespējams pieslēgties lādēt pie mājas vai kaut vai izvilkt kabeli pa logu (kas starp citu nav oficiāli atļauts). Tiem, kuri dzīvo PSRS laika daudzstāvenēs, šobrīd par elektriskajiem auto labāk nedomāt. Vnk fakts. Ja neticiet, aizbrauciet kaut vai uz Purvciemu vai Ziepniekkalnu un pastaigājiet starp mājām.
5) Cik kilometrus var nobraukt ar elektroauto?
Skatoties uz to, kādus elekrtiskos auto var atļauties vidējais Latvijas auto pircējs šodien - līdz 200 km un ar lēno uzlādi. Vai tas jums der, domājiet paši.
6) Cik ilgi kalpo elektroauto baterija?
Ja auto nav Nissan Leaf, pietiks.
7) Kas šobrīd brauc ar elektroauto?
Pamatā turīgi braucēji, kuri dzīvo privātmājās. Un iestāžu darbinieki, kur elektroauto izmanto kā darba mašīnas. Un kā nomas auto.
8) Izvērtē ilgtermiņa ieguvumus!
Viens vienīgs mārketings. Šodienas realitātē lietots degvielas auto + degviela un nepieciešamie remonti 8 gados var sanākt pat lētāk.
9) Biežākais šķērslis auto iegādei – pirmā iemaksa
Ar šo vajadzēja sākt. Auto 35 k€ cenā parastais Latvijas braucējs nevar atļauties. Arī līzingā tik dārgu auto viņam nedos un tad vēl apdrošināšana. Varbūt nākotnē baterijas kļūs lētākas un golfa izmēra vāģi varēs nopirkt pa 20 k€. Līdz tam tam visam nav jēgas.
10) Papildu bonusi, iegādājoties elektroauto
Ekspluatācijas nodoklis un maksa par stāvvietām parādīsies tikko elekrtrisko auto skaits sasniegs 20-25% no auto skaita valstī. Iemesls - ceļi tāpat būs jāremontē un ja degvielas auto īpašnieku ganāmpulks samazināsies, jāņem nauda tur, kur tā ir. Tāpat pazudīs atļauja braukt pa sabiedriskā transporta joslām. Un nav izslēgts papildus nodoklis elektrībai