Eiropas Savienības (ES) militārās mobilitātes pārvaldība ir sarežģīta un sadrumstalota, secināts Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā, ko otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē prezentēja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Mihails Kozlovs.
Revīzijā analizēts ES rīcības plāns par militāro mobilitāti. Tās laikā apmeklētas dažādas ES dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis, analizēts Eiropas institūciju darbs. Revīzija notikusi no 2021. gada aprīļa līdz 2024. gada septembrim.
Kozlovs norādīja, ka militārajai mobilitātei piešķirti ievērojami līdzekļi un Latvija šajā programmā esot viena no valstīm, kas saņem visvairāk, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu.
Kā atzīmēja Kozlovs, revīzijā konstatēts, ka miera laikā, lai pārvietotu militāro tehniku, tostarp mācībām, ir jāpieprasa atļauja, un dažreiz tās izsniegšana prasot pat 45 dienas.
Līdztekus viņš norādīja, ka, runājot par smagās tehnikas pārvietošanu, reizēm tas vispār nav iespējams, jo ceļa pārvadi nav piemēroti šim svaram. Tas pats attiecoties uz atļaujām pārvietot tehniku starp dalībvalstīm. "Protams, tas viss attiecas uz miera laiku, mācībām, un var paredzēt, ka reāla apdraudējuma gadījumā viss notiks ātrāk un raitāk, bet par to nav nekādas garantijas," teica Kozlovs.
Kozlovs norādīja, ka ES militārās mobilitātes pārvaldība esot sarežģīta un sadrumstalota - finansējums nākot no Eiropas budžeta, bet lēmumi par to, ko, kā, cik ātri finansēt, ir dalībvalstu ziņā. Viņš pauda, ka, no vienas puses, tas esot saprotams, bet, no otras, tas dažreiz rezultējoties ar to, ka tehnikas transporta koridori netiek veidoti pēc iespējas efektīvi.
Tāpat esot secināts, ka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, Eiropas Komisiju (EK) un finansējuma saņēmējiem esot ļoti ierobežota un sadrumstalota. Reizēm projekti neesot balstīti labā ietekmes un vajadzību analīzē. Proti, tas noved pie tā, ka tiek finansēti ne tie projekti, kas ir reāli un akūti nepieciešami. Svarīgi esot, lai ES dalībvalstis runātu savā starpā, EK šo sadarbību starp dalībvalstīm nodrošina un uzrauga, vadoties pēc Eiropas interesēm.
Kozlovs arī pauda, ka finansējums šajā programmā bijis ātri pieejams, bet bijis ļoti ierobežots un neesot bijis stabils un paredzams. Viņš norādīja, ka finansējums militārajai mobilitātei tika izsmelts jau 2023. gadā. Labā ziņa esot tā, ka jaunajā finanšu perspektīvā, kas stāsies spēkā no 2028. gada, EK piedāvā ievērojami palielināt finansējumu, bet jautājums, esot, kas notiks starplaikā - jo resursi esot vajadzīgi jau šobrīd.
Eiropas Revīzijas palāta iesaka EK un Eiropas Ārējās darbības dienestam uzlabot militārās mobilitātes pārvaldības kārtību ES, uzraudzīt un ziņot par katras rīcības plānā iekļautās darbības progresu, kā arī izvērtēt iespēju izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzaicinājumus transporta jomā, lai finansētu divējāda lietojuma infrastruktūras projektus saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.-2027. gadam.
Līdztekus tā iesaka veikt pasākumus, lai uzlabotu iespējamā militārās mobilitātes finansējuma prognozējamību saskaņā ar DFS pēc 2027. gada, uzlabot divējāda lietojuma infrastruktūras projektu atlases procesu saskaņā ar DFS laikposmam pēc 2027. gada, kā arī padarīt mērķtiecīgāku ES militārās mobilitātes darbību izstrādi.
(un izvērtēt) cik tad (kad?) ir Militārās Mobilitātes mobīlo ieviesēju un/vai mobīlās (militārās) Pārvaldes Pārvaldnieku (stabīlā) Alga (Taisnīgais Atalgojums) Latvijas Republikā.