Viena no pēdējā laika aktualitātēm autobraucējiem ir fotoradari, to uzstādīšana, vietu izvēle, sodi un citi ar to saistītie jautājumi. Diskusiju un viedokļu netrūkst, tomēr dažkārt jājautā — vai tiešām viss jau izrunāts? Nē.
Par spīti tam, ka fotoradaru ieviešanas process sākās jau sen, joprojām nav notikusi iedziļināšanās ārvalstu pieredzē šādu iekārtu izmantošanā. Latvijas auto klubu apvienība vēlas norādīt uz nepelnīti noklusētiem risinājumiem.
Viss liecina, ka Latvijā fotoradari tiek izvietoti tikai ātruma kontroles nolūkos un dominē drīzāk korektīvi, nevis preventīvi uzstādīšanas nolūki. Tomēr šoreiz nerunāsim par tik daudz aprunātajām ātruma kontroles vietām, principiem un iekasētajiem sodiem. Veiksmīgai un pareizai fotoradaru uzstādīšanai vajadzēja sākties ar sabiedrības sagatavošanu un pierādīšanu, ka konkrētie radari konkrētajās vietās sabiedrības dzīvi padarīs labāku un drošāku. Tas netika izdarīts, radari tiek izvietoti tikai ātruma kontrolei, bet cietušajiem ir vienalga, ar kādu ātrumu tie tiek notriekti.
Kā sabiedrības dzīvi padara labāku un drošāku ar automātiskajām satiksmes kontroles ierīcēm citur, kā tiek izmantots to potenciāls un kā tas tiek izmantots tieši preventīvu pasākumu īstenošanai, nevis nejaušu ātruma pārkāpēju sodīšanai? Neceļas roka saukt iesākto fotoradaru uzstādīšanu par preventīvu pasākumu, drīzāk tas ir mēģinājums koriģēt neuzmanīgāka braucēja uzvedību nākotnē. Par to Latvijā nerunā. Piemēram, nav atrodama informācija ne par vienu ierīci, kas tiktu uzstādīta, lai fotografētu šoferus, kas krustojumus šķērso degot aizliedzošam gaismas signālam. Šāds pārkāpums Latvijā ir ļoti populārs, dažās vietās pat kā ikdienas parādība. Cita Latvijas specifika ir dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana, kad tām tuvojas vilciens. Jā, fotografējot pārkāpējus, droši vien šādās vietās pēkšņi vairs netiktu izdarīti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi - vai tas arī nav šo ierīču lietošanas mērķis? Vai sabiedrībai būtu iebildumi pret to, ka brīdī, kad zaļais gaismas signāls ļauj gājējiem šķērsot ielu, tiktu fotografētas tās automašīnas, kas tomēr mēģina paspēt šķērsot gājēju pārejas arī nepārsniedzot atļauto ātrumu? Kāpēc Latvijā pie gājēju pārejām būtu jāmēra automašīnu kustības ātrums, nevis jākontrolē ceļu satiksmes noteikumu ievērošana principā, jo, atkārtošos, cietušajiem ir vienalga, ar kādu ātrumu brauca automašīna, kas tos notrieca.
Tas ir mazs piemērs, par to būtu jārunā, un ierīču izmantošanas iespējas un principi jāpārzina pašiem ceļu satiksmes drošības ekspertiem. Sabiedrības atbalsts ir jāpanāk, ievērojot tās intereses, nevis pārliecinot, ka uzspiesta sistēma un plānoto fotoradaru izvietošanas shēma ir sabiedrības interesēs. Izlietu ūdeni nesasmelt, kas sabojāts, tas sabojāts, bet viss vēl nav zaudēts.
Latvijas Auto klubu apvienības
valdes priekšsēdētājs
Mikus Zelmenis
viss fotoradaru potenciāls tiks izmantots vienīgi alkatīgu biznesmeņu perverso sodīšanas tieksmju apmierināšanai, lai tie nelietīgi iedzīvotos uz sīko ātrumpārkāpēju rēķina jeb fotoradarus izmantos sīko blēžu reketēšanai no lielo blēžu puses tā, lai, nedod dievs, tikai nesamazinātos pārkāpumi un to nestā peļņa, bet vēl labāk, lai pārkāpumi un no tiem gūstamā peļņa pieaugtu ģeometriskā progresijā, jo nav nekā jauna šai pasaulē (Zālamans)