Satiksmes drošības uzlabošanā uzsvars jāliek uz šoferu izglītošanu un autovadītāju slēpto uzraudzību. Tāpat nepieciešams piemērot liegumu jauniem šoferiem braukt ar jaudīgiem auto, uzskata bijušais Ceļu policijas priekšnieks un pašreizējais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes loceklis Edmunds Zivtiņš.
Lai satiksmes drošības situāciju uzlabotu, ir jāiegulda līdzekļi, jo pašas no sevis problēmas neatrisināsies - ir jāstrādā pie policistu un autovadītāju izglītības līmeņa celšanas, stingrākas šoferu kontroles un tehnisko līdzekļu ieviešanas, kas atvieglotu policijas darbu, uzskata Zivtiņš.
"Cerams, ka valsts institūcijām ir plāns, kas tiek pildīts. Izliekot tikai ceļazīmes par stacionāro fotoradaru atrašanos, visi piebremzē un brauc atkal tālāk. Neapšaubāmi uzsvars jāliek uz slēpto uzraudzību - netrafarētajiem policijas auto un pārvietojamiem fotoradariem," norādīja Zivtiņš.
Šobrīd ar stacionāro fotoradaru ieviešanu nodarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcija. Pavasarī Iekšlietu ministrija paziņoja, ka, lai uzlabotu satiksmes drošību, ministrija lūgs valdībai piešķirt naudu 15 pārvietojamo fotoradaru un 40 netrafarēto ceļu policijas auto iegādei. Zivtiņš uzskata, ka ar fotoradaru un tamlīdzīgu tehnisko ierīču ieviešanu jānodarbojas pašvaldībām. Soda nauda tiktu ieskaitīta pašvaldību budžetā un paralēli tiktu novirzīta arī satiksmes drošības uzlabošanai.
"Jāatzīst, ka fotoradari ir naudas pelnīšanas līdzeklis, kuram blakusefekts ir satiksmes drošība. Tā tas diemžēl ir," piebilda Zivtiņš.
Bijušais Ceļu policijas priekšnieks arī uzskata, ka būtu nepieciešams jaunajiem autovadītājiem ierobežot automašīnas jaudu, proti, autovadītājs uzreiz pēc tiesību iegūšanas nevarētu pārvietoties ar jaudīgu spēkratu. Tāpat Zivtiņš uzskata, ka līdzekļi no soda naudām jānovirza jauno autovadītāju drošas braukšanas kursiem, kur tiktu apgūtas prasmes, kas netiek mācītas parastās autoskolās.
Runājot par ceļu stāvokli, Zivtiņš norādīja, ka ceļu infrastruktūru vienmēr var gribēt labāku, taču attīstība notiek un ceļi tiek remontēti. "Neuzskatu, ka galvenais iemesls ir ceļu stāvoklis, jo satiksmes noteikumos ir skaidri pateikts, ka šoferiem jāizvēlas tāds ātrums, kas ir drošs satiksmei un atbilstošs ceļa segumam.
Zivtiņš uzskata, ka sodi par satiksmes drošības pārkāpumiem ir adekvāti, taču to palielināšana diez vai situāciju uzlabotu, jo šoferim, piemēram, ārpus Rīgas neredzot uz ceļiem policiju, rodas visatļautības sajūta. "Tehniskie līdzekļi un stingrāka kontrole liktu padomāt - ja pārkāp noteikumus, tad maksā sodu," uzsvēra bijusī policijas amatpersona.
Jau ziņots, ka šī nedēļa uz Latvijas ceļiem izvērtusies traģiska. 26.augustā uz ceļa Gulbene-Smiltene notika kravas un vieglās automašīnas sadursme, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, tostarp divi bērni. Kravas automašīnu saimnieks bija noņēmis no uzskaites, savukārt automašīnas vadītājam bija liegts piedalīties satiksmē līdz 2017.gadam. Tajā pašā dienā Ķekavas novadā uz Bauskas šosejas mikroautobuss iebrauca pretējā joslā, kā rezultātā notika sadursme ar vieglo automašīnu un sekojoši ar vēl vienu mikroautobusu. Negadījumā cieta seši cilvēki, bet viens gāja bojā.
1. Nesaprotu, kāpēc kaut kāda SIA valdes locekļa viedoklis vispār tiek tik ļoti tiražēts.
2. Ar mazjaudīgu auto ir daudz lielākas iespējas negribot iekļūt avārijas situācijā, nekā ar jaudīgu. Jūs vēl ierosiniet stūres pagriešanas leņķi samazināt nepieredzējušiem šoferiem!
3. Lielākā problēma ir ar autovadīšanas kultūru - apzināta pagriezienu nerādīšana, līšana priekšā, steigšanās, kad var nesteigties un tamlīdzīgi. Par braukšanu dzērumā vai bez tiesībām vispār nerunāsim.
Dodiet iespējas autovadītājiem iztrakoties kontrolētās trasēs, un agresīva braukšana uz ceļiem samazināsies ļoti stipri - spriežu pēc sevis. Biežāk sakiet "paldies" tiem, kas jūs palaiž, un cilvēki būs motivētāki palaist citus, uzkrājot labās karmas punktiņus, tā vietā, lai mēģinātu visus apsteigt.