Igaunijā par aizvien nopietnāku problēmu kļūst transportlīdzekļa vadīšana tā dēvētajā telefona reibumā, par ko policija autovadītājus soda visai bieži, tomēr šie sodi ir pārāk maigi, raksta portāls "Delfi.ee"
Kā liecina aptauja, ko pērn veicis Igaunijas autoceļu departaments, 72% autovadītāju pie stūres atļāvušies runāt pa mobilo tālruni, un tā nebūt nav vienīgā blakuslieta, ar ko cilvēki nodarbojas braukšanas laikā - nereti viņi pie stūres arī ēd, dzer, smēķē, sarunājas ar pasažieriem.
Šogad satiksmes negadījumi, ko izraisījusi telefona lietošana pie automašīnas stūres, prasījuši jau divu cilvēku dzīvības - viens no viņiem tūdaļ pēc sarunas pabeigšanas iebraucis grāvī, otrs braucot lietojis telefonu bez brīvroku režīma. Grāvī nonākusi vēl viena automašīna, kuras vadītājs neapstājoties centies atbildēt uz tālruņa zvanu, bet šim cilvēkam paveicies un viņš palicis dzīvs, lai gan guvis traumas.
Runāšana pa telefonu pie stūres izraisījusi arī mazāk nopietnus satiksmes negadījumus. Kā atzīst apdrošināšanas firmas, tā kļuvusi par reālu problēmu, taču konkrētu statistiku apdrošinātāji nav apkopojuši.
Tie autovadītāji, kas iekļuvuši satiksmes negadījumos, paši nelabprāt atzīst, ka tobrīd runājuši pa telefonu, - daudz biežāk viņi skaidro, ka acis viņiem pēkšņi apžilbinājusi saule vai arī priekšā braucošais automobilis pārāk strauji nobremzējis. Par to, ka viņi sarunājušies pa tālruni, biežāk pastāsta citi šoferi, kas kļuvuši par avārijas aculieciniekiem.
Ja noskaidrojas, ka cilvēks avārijas brīdī uzkavējies sociālajā tīklā "Facebook", tas jau klasificējams kā rupja nevērība, par ko apdrošinātājs var samazināt kompensāciju vai vispār atteikties to izmaksāt.
Šā gada sākumā Igaunijā stājās spēkā likuma grozījumi, kas policistiem ļauj vieglāk sodīt autovadītāju par tālruņa lietošanu pie stūres, ja pārkāpums iemūžināts fotogrāfijā vai videoierakstā, bet sods gan nav īpaši bargs - tikai 80 eiro.
Šogad pusgada laikā par to sodīts jau 2031 šoferis, kamēr pērn visa gada laikā - 2556 cilvēki.
Igaunijas policija aicina autovadītājus apzināties, ka pusstunda bez viedtālruņa viņu dzīvē neko būtisku nemainīs, bet gadījumā, ja nepieciešamība sazināties tiešām ir nopietna, uz brīdi piestāt ceļmalā, lai nepakļautu briesmām savu vai kāda cita cilvēka dzīvību.
pie mums ir savādāk?