Sākoties vasaras ogu un sēņu sezonai, ceļmalās arvien biežāk varam sastapt tirgotājus. Tomēr strauja bremzēšana un nobraukšana ceļa malā pēc iepirkumiem var izraisīt negadījumus. Ceļmalas nevajadzētu uzskatīt par stāvvietu, jo tās izmanto arī gājēji un citi satiksmes dalībnieki.
Gar ceļiem, kuri ved caur laukiem vai mežiem, vasarā bieži varam manīt dabas velšu tirgotājus. Bieži vien autovadītāji, ieraugot šos tirgotājus, strauji bremzē, lai apstātos ceļa malā un izmantotu iespēju iepirkties. Tomēr ar šādu rīcību tiek apdraudēta citu satiksmes dalībnieku un arī ceļmalas tirgotāju drošība.
Lielāko risku rada galvenokārt pēkšņā bremzēšana. Pastāv ļoti liela iespējamība, ka aiz jums braucošā transportlīdzekļa vadītājam nebūs pietiekami daudz laika, lai reaģētu, un tādējādi var notikt sadursme. Sliktākajā gadījumā trieciena spēks var iegrūst mašīnu kokā vai ceļmalas tirgotāju stendos. Turklāt, vēloties apstāties pie tirgotāja, varam nepamanīt citus satiksmes dalībniekus uz ceļa un izraisīt nelaimes gadījumu.
“Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu pa ceļa malu var pārvietoties arī gājēji, zirgvilkmes transportlīdzekļi, riteņbraucēji, mopēdi, kājāmgājēji ar rokas ratiņiem vai personas, kas vada mehānisko transportlīdzekli u.c. Ja, nobraucot ceļa malā, savlaicīgi nepamanām kādu no šiem satiksmes dalībniekiem, var notikt traģēdija,” skaidro Renault drošas braukšanas eksperts Kristofs Pela.
Tāpat autovadītājam jāatceras, ka ceļa malā apstāties ir atļauts vienīgi tad, ja no braucamās daļas tā ir atdalīta ar pārtrauktu līniju. Nekad nevajadzētu šķērsot nepārtraukto līniju.
“Pat ja apstāties ar auto ceļa malā var atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, vadītājam jāpārliecinās, ka tas būs droši gan pašam, gan citiem satiksmes dalībniekiem. Ceļa malu nevajadzētu izmantot par autostāvvietu! Ceļmalas kā apstāšanās un stāvvietas labāk izmantot tikai ārkārtas situācijās,” norāda Kristofs Pela.
Gribēja nopirkt sēnes, bet bonusā saņēma veselu auto pakaļgalā.