Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par kombinētu atstarojošo ceļu marķējumu nodrošināšanu uz Latvijas ceļiem.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Ēriks Gustavs Tipāns. Parakstus plānots iesniegtSatiksmes ministrijā.
Tipāns skaidroja, ka brauciens pa ceļu aizlijušā tumsā, miglā vai slapjdraņķī, kad ceļa aprises dažkārt ir vien aptuveni minējumi, ir īpaši aktuāla tēma gada tumšajā sezonā. Tāpēc autoceļu drošības aprīkojuma infrastruktūra ir jo īpaši svarīga.
Iniciatīvas mērķis ir panākt kombinētu atstarojošo ceļa marķējumu (baltās-pārtrauktās līnijas jeb ceļa horizontālā marķējuma nr.924 un nr.920.) uzklāšanu, kā arī signālstabiņu ierīkošanu uz visiem Latvijas valsts asfaltētajiem autoceļu posmiem ar satiksmes intensitāti vairāk kā 300 tranportlīdzekļiem diennaktī, kā arī ribjoslu iestrādi uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem.
Idejas autors skaidroja, ka patlaban paredzēts ceļu malu krāsojumu uzklāt valsts reģionālo autoceļu posmos arsatiksmes intensitāti virs 1500 transportlīdzekļiem diennaktī. Ir salīdzināti autoceļi virs šādas satiksmes intensitātes ar ceļu marķējuma situāciju dabā.
"Realitātē vairāk nekā puse šādu autoceļu posmu neatbilst šai vadlīnijai. Bet to taču varam mainīt! Papildus izmaksas uz kopējām ceļu atjaunošanas izmaksām būs nelielas. Pārtrauktās līnijas ieklāšana abām malām izmaksātu 2860 eiro uz kilometru. Ceļa atjaunošanas gadījumā šā krāsojuma izmaksas ir tikai ap 2,7%; pārbūves gadījumā tās nesasniedz pat pusprocentu. Bet šīs izmaksas varētu samazināt vēl uz pusi, ja izvēlētos līniju garumu, kā dažviet Igaunijā - divas atstarpes un viena līnija," skaidroja Tipāns, piebilstot, ka šis marķējuma veids būtu jāiekļauj normatīvos, jo tamlīdzīgu vēl Latvijā nav.
Idejas aprakstā skaidrots, ka Latvijā ir 4626 kilometri reģionālo autoceļu ar melno segumu. Tipāns uzskata, ka tas nav tik daudz, lai arī šo krāsojumu nevarētu uzturēt un pēc vairākiem gadiem to pārkrāsot.
"Var argumentēt par krāsojuma redzamību sniegā. Taču ziemas sezona ar sniegu pēdējos gados ir īsāka nekā tumšā sezona bez tā, kad malu krāsojums būtu vēl izteiktāk nepieciešams. Lapzemē krāso ceļa malas, tāpat arī Igaunijā, stāstīja iniciatīvas autors.
Viņš uzskata, ka, lai šīs papildu izmaksas varētu plānot, šo prasību vajadzētu attiecināt uz turpmākajiem ceļu atjaunošanas un pārbūves posmiem.
Saistībā ar signālstabiņu ierīkošanu Tipāns skaidroja, ka to izmaksas ir ap 417 eiro kilometrā. Iniciatīva paredz pakāpeniski ierīkot signālstabiņus autoceļos ar intensitāti virs 300 transportlīdzekļiem diennaktī, šo stabiņu aprīkošanu integrējot nākamajos reģionālo autoceļu atjaunošanas un pārbūves projektos.
Tāpat Tipāns uzskata, ka papildu drošība nodrošināma ar ribjoslām. Iniciatīva paredz uzdevumu turpmākajos valsts galveno autoceļu rekonstrukcijas projektos iestrādāt ribjoslas gan starp pretējiem braukšanas virzieniem, gan statistiski bīstamākajos ceļu posmos arī ceļa malās.
Sabiedrība no tā iegūtu drošākus autoceļus, tai skaitā riteņbraucējiem, kuriem būs uzskatāmāk nodalīta ceļa brauktuves mala, uzskata idejas autors, piebilstot, ka daļa mūsdienu automašīnu ir aprīkotas ar līnijsekotājiem.
Parakstīt iniciatīvu var manabalss.lv/par-autocelu-parredzamibas-uzlabosanu/show
Pagaidām par to parakstījušies 55, vēl jāsavāc 945 paraksti.
Arī ezis un lapsa ir jāredz, bet tiem nav stabiņu un atstarotāju.
Apbrīnojami līdzsvarots, izrēķināts un saprātīgs ierosinājums. Es ar abām rokām par.