RTU pētījums: pārvietojoties ar elektroskrejriteņiem, augsts traumu risks ir visiem satiksmes dalībniekiem 5

Foto: Publicitātes attēls

RTU | 20.maijs 2021 11:38

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu veiktais pētījums parāda, ka elektroskrejritenis daudzās situācijās ir bīstamāks transportlīdzeklis nekā velosipēds un citi pārvietošanās līdzekļi.

Tāpat pētījums parāda, ka traumu risks, pārvietojoties ar elektroskrejriteņiem, ir augsts gan to vadītājiem, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem, īpaši gājējiem. Lai mazinātu traumu risku, RTU eksperti secina, ka vadītājam ir jābūt ar labām elektroskrejriteņa vadīšanas iemaņām, un iesaka obligāti lietot aizsargķiveri. 

Latvijā situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai pārvietošanās visiem satiksmes dalībniekiem būtu droša, nosakot regulējumu elektroskrejriteņiem, veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos. Vienlaikus RTU ekspertu veiktais “Elektrisko skrejriteņu kustības un manevrēšanas parametru pētījums” parāda, ka, lai neapdraudētu savu un citu satiksmes dalībnieki drošību, elektroskrejriteņu vadītājiem ir jābūt arī labām braukšanas iemaņām un jāzina, kā ar elektroskrejriteni var pārvietoties droši.

“Elektroskrejritenis ir mānīgs transportlīdzeklis. Var rasties sajūta, ka iemācīties braukt ir ļoti viegli – daudz vieglāk nekā ar velosipēdu. Bez īpašām iemaņām un piepūles var sasniegt paredzēto maksimālo ātrumu 25 km/h. Vienlaikus strauji apstāties vai manevrēt ir ievērojami grūtāk. Skrejriteņu konstruktori parūpējušies, lai straujas bremzēšanas laikā vadītājs nepārlidotu pāri stūrei, kā tas daudziem gadījies ar velosipēdu. Taču tas ir uz bremzēšanas intensitātes rēķina, un šķērslim var uzbraukt vai krist ar lielāku ātrumu, tādējādi gūstot būtiskas traumas. Braukt droši ar skrejriteni var iemācīties, bet nevajadzētu uzreiz braukt ar maksimālo ātrumu. Vajag izmēģināt avārijas bremzēšanu, manevrēšanu un braukšanu pa dažādām virsmām. Personīgi viennozīmīgi dodu priekšroku braukšanai ar velosipēdu, kas gan dod iespēju izkustēties, gan ir ievērojami drošāk,” komentē RTU pētnieks Mg.sc.ing., MBA Juris Kreicbergs.

“Elektroskrejriteņu lietošana ir ieņēmusi savu vietu arī mūsu valsts pilsētvides satiksmē. Šiem transportlīdzekļiem un pārvietošanās veidam ir gan savi trūkumi, gan priekšrocības. To lietošana ir izteikti sezonāla, un tam pamatā ir gan komforta, gan drošības apsvērumi. Pētījums skaidri parādīja bīstamību un traumu riskus, tāpēc, izvēloties skrejriteni, nevajadzētu austiņās klausīties mūziku - visai uzmanībai ir jābūt uz ceļu! Un atcerēties galvā likt aizsprādzētu ķiveri!” papildina RTU pētnieks Ph.D Māris Gailis.

RTU pētījums parāda, ka traumu risks, pārvietojoties ar elektroskrejriteņiem, ir augsts gan vadītājiem, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem. Galvenie RTU pētījuma secinājumi:

  • Elektroskrejriteņa galveno bīstamību veido mazais attālums starp riteņiem, salīdzinot ar smaguma centra augstumu, mazie riteņi, vienkāršā un nestabilā stūrēšana un bremžu sistēmas izveide, lai bremzēšanas process būtu stabilāks, bet ar mazāku intensitāti. Ņemot vērā augsto traumu risku, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, RTU eksperti iesaka braucējam obligāti lietot aizsargķiveri.
  • Braukšana ar elektroskrejriteni pie vienāda braukšanas ātruma ir bīstamāka nekā ar velosipēdu vai elektrovelosipēdu, bet ir stabilāka par braukšanu ar skrituļslidām un skrituļdēli. Lai pārvietotos droši ar skrituļslidām un skrituļdēli, ir jābūt labām iemaņām. Tas pats attiecas uz elektroskrejriteņiem.
  • Elektroskrejriteņu vadītājiem ir jāzina, ka elektroskrejriteņa bremzēšanas ceļš ir garāks, un, pat laicīgi pamanot apdraudējumu, braucējs var nepagūt nobremzēt līdz drošam ātrumam vai apstāties. Būtiski ir zināt, ka jo smagāks ir braucējs, jo garāks un ilgāks var būt bremzēšanas ceļš. RTU pētījums rāda, ka braucējam ar 83 kg masu, lai apstātos no 25 km/h, bija nepieciešamas 3,5 sekundes un bremzēšanas ceļš var pārsniegt 10 m.
  • Elektroskrejriteņa bremzes ļauj plānoti apstādināt elektroskrejriteni pie aizliedzoša luksofora signāla ar līdzīgu bremzēšanas intensitāti kā automobiļiem. Vienlaikus bīstamības apstākļos ar skrejriteni bremzēšanas ceļš būs ievērojami garāks (divas reizes garāks nekā velosipēdiem, trīs reizes garāks nekā automašīnām), un avārijas bremzēšana līdzīgi kā automašīnām vai velosipēdiem nav iespējama.
  • Liela nozīme drošai braukšanai ar elektroskrejriteni ir ceļa segumam un tā kvalitātei. Salīdzinoši nelielais riteņu rādiuss rada palielinātu risku, pārvarot ceļa nelīdzenumus un bedres, kas velosipēda gadījumā būtu uzskatāmi par nebūtiskiem.
  • Elektroskrejriteņu ierobežotā iespēja stabili pārvarēt ceļa nelīdzenumus, piemēram, lietus ūdens noteces un apkalpošanas lūkas, rada lielu risku, piedaloties satiksmē pa brauktuvi. Savukārt elektroskrejriteņu braukšana pa ietvi rada pamatotu apdraudējumu un satraukumu gājējiem, ja, braucot garām gājējiem, laicīgi netiek samazināts ātrums un netiek paredzēts, ka gājējs var mainīt kustības virzienu daudz straujāk nekā elektroskrejritenis vai velosipēds. Ņemot vērā ierobežoto braukšanas ātrumu, letāli gadījumi sadursmē ar gājēju nav paredzami vairāk nekā ar velosipēdu. Vienlaikus samazinātās bremzēšanas intensitātes dēļ ir liela varbūtība, ka sadursme ar automobili būs ar smagām sekām.
  • Ar elektroskrejriteni pa slapju ceļu vajag braukt īpaši uzmanīgi, paredzot garāku nepieciešamo apstāšanos un atbilstoši laicīgāk samazinot ātrumu. Braukšana ar skrejriteni lietus laikā vai pēc lietus, kad ceļa segums ir slapjš, nav droša un apdraud gan braucēju, gan citus ceļa satiksmes dalībniekus. RTU ekspertu veiktie izmēģinājumi ar slapju ceļa segumu parādīja, ka var notikt dzenošā riteņa izslīdēšana ieskrienoties un pakaļējā riteņa izslīdēšana bremzējot.
  • Elektroskrejriteņu vadītājiem ir jāzina, ka elektroskrejriteni nevar stabili vadīt, turot stūri ar vienu roku. Pētījumā secināts, ka riska faktors ir ļoti apgrūtinātā elektroskrejriteņa vadība, vadot stūri ar vienu roku. Īslaicīgi to iespējams paveikt, taču pat neliels ceļa nelīdzenums vai nepieciešamība izmanīt braukšanas virzienu rada tūlītēju kritiena risku.

“Droša pārvietošanās visiem satiksmes dalībniekiem ir kopīgs mērķis. Pirmkārt, ikvienam ir jāzina un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi. Otrkārt, izvēloties braucamo, tai skaitā arī elektroskrejrieni, ir jāapgūst braukšanas prasmes. Un pats galvenais - satiksmes dalībniekiem vienam pret otru ir jāizturas ar cieņu, tikai tad visiem uz ceļa būs droši,” komentē Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

 
5 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
imzz 22.maijs 2021 10:09
1 0 Atbildēt

Vispārīgais likumu princips ir: viss, kas nav ar likumu nav aizliegts, ir atļauts. "nekonsultējoties ar satiksmes drošības ekspertiem? " Un, kas tieši ir "satiksmes drošības eksperts" un kādā veidā šai konsultācijai vajadzētu notikt, un kas ir notikušas konsultācijas apliecinājums ?

Salīdzinājums ar traktoru nav vietā, likums traktoru apraksta pietiekami labi un traktorus noteikti var iznomāt jau tagad, kaut vai no jebkura traktora īpašnieka, kurš ar mieru to darīt.

reku 22.maijs 2021 20:41
1 1 Atbildēt

Piegriezies jau tas viss.Liek mierā tos stāvdrāžus un pietiek reiz melot.Risks nav vienāds.Stāvdrāzis tiks nobraukts kā spainis ja sevi nesargās un viss.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Norvēģija jau no 2022.gada aprīļa bez iekšdedzes motoru mašīnām? 49

Norvēģijā jau no 2022.gada aprīļa varētu pārtraukt ar benzīna vai dīzeļa dzinēju aprīkotu automašīnu pārdošanu. Iemesls – pēc iekšdedzes motoru automobiļiem vairs nav pieprasījuma. Lasīt vairāk

 

"Ford" elektroauto ražošanā investēs 11,4 miljardus dolāru

ASV autobūves uzņēmums "Ford" pirmdien paziņoja, ka plāno investēt 11,4 miljardus dolāru (9,7 miljardus eiro) elektrisko automobiļu ražošanā. Lasīt vairāk

 

Pētījums: 47% autovadītāju mēdz braukt ar bojātu vējstiklu 5

47% autovadītāju mēdz braukt ar bojātu vējstiklu – 41% to darījuši īslaicīgi, 5% - ilgstoši, bet 1% atzina, ka ar bojātu vējstiklu brauc nepārtraukti. Lasīt vairāk

 

Mercedes pilnībā elektriskais minivens EQV tagad arī Latvijā 7

Mercedes-Benz EQV ir pirmais augstākās klases minivens ar pilnībā elektrisku piedziņu. Ar sasniedzamību līdz pat 418 kilometriem, EQV nosaka etalonu savā klasē. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti