Valsts ceļu tīklā plānots ierīkot vēl 17 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus, aģentūrai LETA pavēstīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.
Posmu izvēli esot noteikuši statistikas dati par visu veidu ceļu satiksmes negadījumu skaitu pēdējo trīs gadu laikā.
Uz Tallinas šoseja (A1) jauns vidējā braukšanas ātruma kontroles posms būs no Vitrupes līdz Svētciemam, uz Vidzemes šosejas (A2) - no Krasta ielas Ieriķos līdz pagriezienam uz Cēsīm jeb autoceļam P20 un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, uz Valmieras šoseja (A3) - no Stalbes līdz Rubenei.
Uz Rīgas apvedceļa Daugavas labajā krastā (A4) ātruma kontroles posmi tiks ierīkoti no krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu un no krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju, bet uz Rīgas apvedceļa Daugavas kreisajā krastā (A5) - aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai "Virši".
Uz Liepājas šosejas (A9) jauni posmi būs no 10. kilometra līdz Tīreļiem, no Apšupes līdz Tiltiņiem un no Blīdenes līdz Brocēniem, bet uz autoceļa Jūrmala-Talsi (P128) - no Ragaciema līdz Klapkalnciemam.
Uz Daugavpils šosejas (A6) ātruma kontroles posms būs no Dzelmēm līdz Uplejām, uz Kokneses šosejas (P80) - no Tīnūžiem līdz Ziediņiem un no pārvada pār autoceļu P80 līdz rotācijas aplim, bet uz Rēzeknes šosejas (A12) - no Varakļāniem līdz Kristceļiem un no Greiškāniem līdz autoceļa 108.kilometram.
LVC pārstāvji piebilst, ka projektēšanas gaitā var tikt precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas.
Lai ierīkotu jaunos posmus, jau sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, ko veic SIA "EnerGrid" par līgumcenu 129 734 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Jauno vidējā ātruma kontroles posmu projektēšanai un aprīkojuma uzstādīšanai no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām ir piešķirti 300 000 eiro.
Jau ziņots, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Tāpat vidējā ātruma kontroles posmos notiek ne tikai ātruma kontrole, bet arī transporta reģistrācijas, tehniskās apskates, vinješu un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) iegādes kontrole.
LETA jau rakstīja, ka šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%.
LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu. LVC apgrozījums 2022.gadā bija 19,241 miljons eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa saruka par 40,1% - līdz 182 934 eiro.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "EnerGrid" reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2888 eiro, kas uz pusēm pieder Kristapam Krūmiņam un Jānim Brikmanim. Kompānijas apgrozījums pagājušajā gadā palielinājās līdz 4,796 miljoniem eiro, savukārt kompānijas peļņa bija 452 572 eiro.
Mīlais cilvēk, prieks, ka esi veiksmīgi nozombēts ar baiso ātrumu.
Patiesība ir tā, ka ĀTRUMS reti kad ir patiesais avārijas iemesls. Mūsu CP un pārejās instances vienkārši nevēlas iedziļināties notikumu kopuma saknē, bet paķer vienkāršāko, un to, kas vēlāk statistikas veidā nes lielāko ieguvumu, radot iemeslus uzstādīt visādas nejēdzīgas kastes uz ceļiem, kurām ir viens mērķis - sodīt un gūt peļņu.
Izcils piemēras - bēdīgi slavenās Ventspils šosejas avārijas pēdejā laikā ir principā tikai frontālas. Kāpēc? Jo kāds velkas nevajadzīgi lēni, cits meklē pirmo iespēju apdzīt, un tad, kad esi padsmit kilometrus nočunčinājis aiz kādas sēnes uz 70 pie 90, nervi neiztur un tik veikta apdzīšana nejēdzīgā vietā un finitto. Pie vainas ir apdzīšanas. Un kas tās visvairāk rada? Pareizi! Neadekvāti lēni braucoši, plūsmā neiekļaujošies transportlīdzekļi.
Nevienai atbildīgajai institūcijai NAV datu par to, kādā ātrumā notiek visvairāk avāriju, nerunājot par to, ka faktiskais avārijas situācijas izraisītājs lielākoties sen jau ir gabalā, ja vien nav piefiksēts kādā videoreģistratorā.