Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).
SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).
Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.
SM piedāvā īstenot pilotprojektu pasažieru sabiedrisko autobusu un kravas transportlīdzekļu autovadītāju nogurumu novērtēšanai, veikt izvērtējumu mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanai, nosakot pienākumu mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs.
Plānā kā prioritāra tiek piedāvāta ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošana, īstenojot par pārkāpumiem ceļu satiksmē piešķirto pārkāpumu sodu politikas maiņu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku apmācības pilnveidošana, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības.
SM skatījumā, normatīvajiem aktiem ir izšķiroša nozīme ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā. Tāpat arī standarti, kas attiecas uz ceļu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un norādēm, rada konsekventu pamatu ceļu satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes drošības eksperti diskusijās izvērtējot nepieciešamību pēc jauniem uzlabojumiem un pilnveidojumiem ceļu infrastruktūrā, piemēram pretējo joslu atdalīšanu ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūvi 90 grādu leņķī, "turboapļu" ieviešanu, distances apzīmējuma ieviešanu u.c.
Aktuāls jautājums ir arī ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšana - kreiso pagriezienu likvidēšana un papildus finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām u.c. pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūve kravas transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku satiksmes drošībai, jo šobrīd autovadītāji atpūtas brīžos kravas transportlīdzekļus novieto ceļa nomalēs un sabiedriskā transporta pieturvietās, atzīmēts SM ziņojumā.
SM klāsta, ka ceļu satiksmes drošības eksperti diskutē par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi ceļu satiksmē, piemēram, ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā tiek vērtēts priekšlikums par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem līdzekļiem.
"Nenoliedzami arī visaptveroša reakcija pēc avārijām ietver politiku un normatīvos aktus, kuru mērķis ir aizsargāt ievainoto, viņu ģimeņu un apkārtējo cilvēku, kuri sniedz sākotnējo palīdzību, labklājību. Tas ietver pasākumus, kas izveido juridisku un finansiālu atbalstu, nodrošinātu kompensāciju un atbalstītu indivīdu atveseļošanos un veiksmīgu reintegrāciju darba un mājas vidē pēc traumas. Šādas iniciatīvas var ietvert tiesību aktu ieviešanu, lai garantētu savlaicīgu piekļuvi veselības aprūpei, nodrošinātu rūpīgu avāriju izmeklēšanu, pilnvarotu pietiekamus atbildības apdrošināšanu transportlīdzekļu vadītājiem, īstenotu tiesiskās garantijas, lai atvieglotu gan civilprocesa, gan kriminālprocesa virzību, tostarp kompensācijas iespējas, un tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu personām, kurām traumu dēļ ir invaliditāte," rakstīts ziņojumā.
Ministrijas skatījumā, droša ātruma izglītojošais aspekts ir būtisks, lai sasniegtu mērķi samazināt avārijās bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu, jo īpaši neaizsargāto satiksmes dalībnieku vidū. Ātruma ierobežojumu efektivitāte ir atkarīga no satiksmes dalībnieku uzmanīgas un likumpaklausīgas uzvedības, satiksmes uzraudzības funkcionalitātes un ceļa parametru uztveres, kas iegūta tieši no ceļu satiksmes vides. Ceļu satiksmes drošības eksperti diskutē, tai skaitā arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem jauno autovadītāju apmācībā, vērtējot ierobežojumu noteikšanu mācību braukšanai ar mācību atļauju jeb "baltajām tiesībām".
SM uzsver, ka drošs ātrums ceļu satiksmē atbilstoši ceļa zīmēm un norādījumiem ir būtisks pasākums, lai aizsargātu, piemēram, gājējus un velosipēdistus. Pētījumi liecinot, ka aptuveni vienu trešdaļu avāriju ar letālu iznākumu izraisa pārmērīgs vai neatbilstošs ātrums. Liels ātrums samazina reakcijas laiku gan autovadītājiem, gan mazaisargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ievērojami palielinot smagu traumu vai nāves gadījumu risku sadursmes gadījumā.
Ministrija pauž, ka tās piedāvātie pasākumi risināmi kopsakarībā ar iedzīvotāju uzvedības un uztveres maiņu, piemēram, izvēloties ceļu satiksmei atbilstoši drošu braukšanu, samazinot alkohola patēriņu un braukšanu dzērumā, kā arī nodrošinot transportlīdzekļa atbilstošu tehnisko kārtību.
Ceļu satiksmes drošības eksperti šobrīd diskutē par auto ar būtiskiem auto tehniskā stāvokļa defektiem konfiskāciju, kā arī auto konfiskāciju gadījumos, kad ir liels apjoms lēmumu par soda piemērošanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, un ilgstošā laika periodā noteiktie sodi netiek apmaksāti, piebilsts ziņojumā.
Latvijas apstākļiem atbilstoša ir ne tikai fotoradaru uzstādīšana, bet arī vidējā ātruma kontroles posmu ieviešana, kas mazina kopējo braukšanas ātrumu vismaz atsevišķos ceļu posmos, uzsver SM.
Ministrijas skatījumā, jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu, kā arī jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām, piemēram, nepārsniedzot 80 km/h atļauto ātruma ierobežojumu.
Lai ieguvums no Ceļu satiksmes drošības plāna īstenošanas būtu lielāks, ceļu satiksmes drošības jautājumi risināmi arī autoceļu pārbūves un atjaunošanas projektos u.c. rīcībās, kas ietver autoceļu infrastruktūras darbus, uzsver SM, vēlams ceļu satiksmes drošības un autoceļu infrastruktūras jautājumus risināt vienotas rīcības virziena ietvaros ar vienotu mērķi.
Papildināts ar iAuto redaktora Māra Ozoliņa viedokli:
"Nav neviena loģiska pamata runāt par naudas sodu no pirmā pluss kilometra, kamēr Latvijā šādi tiek regulēta satiksme, kā redzam video piemērā no Rīgas - Jūrmalas šosejas."
Te video piemērs no līdzīgiem darbiem Čehijā
Atgādinu, ka Latvijā ir paredzēta atbildība par ātruma pārsniegšanu no pirmā kilometra; tas ir mutisks brīdinājums, ko mūsu pašreizējais Satiksmes ministrs Briškens, laikam, nespēj saprast un sākt pielietot arī praksē.
Ja tagad atļautais ir 90 km/h, tad pēc “0” tolerances ieviešanas lielākā daļa “pīļu gājienā” bakstīsies viens otram pēcpusē ielīduši ar 80 vai pat 70 km/h, lai tik nedod Dievs nepārsniegtu atļauto ātrumu par 1 km/h
Ierosinu Satiksmes Ministrijā atļaut darboties tikai tādiem personāžiem, kuriem ir:
# izpratne par ceļu satiksmi,
# pieredze piedalīties ceļu satiksmē,
# spēja saprotami izskaidrot savu pieņemto lēmumu būtību,
# spēja uzņemties atbildību par savu lēmumu sekām.
Un jāatceras, sodu palielināšana nepalīdz.