Lai gan ceļu satiksmes noteikumi ir konkrēti un skaidri, daudziem autovadītājiem agresīva braukšana joprojām šķiet kā izņēmums, kas reizēm ir pieļaujams. Arī šī gada “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 64% autovadītāju mēdz braukt agresīvi – 7% to dara bieži, bet 57% – reti.
Salīdzinot ar pērno gadu, situācija būtiski nav mainījusies un tas liecina par stabilu un satraucoši augstu toleranci pret agresīvu braukšanu mūsu sabiedrībā.
Agresīva braukšana var būt ļoti dažāda
Minētā pētījuma dati arī liecina, ka paši autovadītāji par agresīvu braukšanu uzskata ļoti dažādas izpausmes uz ceļa, piemēram, teju katrs domā, ka bieža joslu maiņa var tikt klasificēta kā agresīva braukšana, savukārt 4% min ātruma pārsniegšanu, 2% – distances neievērošanu, 6% – neadekvāti lēnu braukšanu, bet lielākā daļa – 68% – uzskata, ka agresīva braukšana ir visu minēto apvienojums. Salīdzinot ar pērnā gada rezultātiem, vērojamas nelielas izmaiņas, piemēram, pieaugusi to šoferu daļa, kuri izceļ joslu maiņu kā agresijas izpausmi, bet krities to autovadītāju īpatsvars, kuri agresiju saista tikai ar ātruma pārsniegšanu. Tas liecina, ka autovadītāji sāk apzināties, ka agresīva braukšana nozīmē ļoti plašu spektru.
Emocijas, spriedze un iekšējais līdzsvars
Lai arī vasara visbiežāk asociējas ar vieglumu, atvaļinājumiem un brīvību, realitātē vasaras satiksme ir viena no intensīvākajām un emocionāli saspringtākajām. Ceļi ir pārpildīti, daudz kur notiek ceļu remonti un pieaug mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – velobraucēju, motociklistu, skrejriteņu lietotāju – skaits, bieži šādi pārvietojas arī bērni. Šādos apstākļos jebkura agresīva rīcība kļūst īpaši bīstama.
Nereti agresīva braukšana ir rezultāts nevis konkrētiem satiksmes vai ceļu apstākļiem, bet gan autovadītāja iekšējām sajūtām. Steiga, stress, vēlme “pierādīt sevi” vai nepacietība var būt iemesli, kāpēc cilvēks kļūst impulsīvs un riskē. Emocionāls līdzsvars ir galvenais faktors, kas nosaka braukšanas stilu – ja cilvēks jūtas labi un komfortabli, viņam nav vajadzības provocēt, neiecietīgi reaģēt vai demonstrēt pārākumu uz ceļa.
Sabiedrības tolerances ietekme
Arī sabiedrības tolerance pret agresīvu braukšanu joprojām ir problēma. Mēs bieži izvēlamies ignorēt agresīvu braukšanu, retāk ziņojam policijai, un, vēl ļaunāk, dažkārt pat attaisnojam to. Tikai sociālais nosodījums un kopīga izpratne par satiksmes kultūru var mazināt agresijas klātbūtni uz ceļiem. Rietumeiropā šādas uzvedības normas nav akceptējamas, un tas atspoguļojas arī drošības statistikā.
Skaidri noteikumi – skaidra satiksme
Vēl viena būtiska problēma ir t.s. pieļaujamā atkāpe ātruma ziņā – daudzi joprojām domā, ka ātruma pārsniegšana par 10km/h ir pilnīgi normāla. Tas rada nevienlīdzīgu izpratni par to, kā drīkst braukt, un bieži veicina sastrēgumus, pārgalvīgus manevrus un savstarpēju neiecietību. Noteikumiem jābūt skaidriem – 50 km/h nozīmē 50, nevis 60. Interpretācijas satiksmē izraisa konfliktus, nevis elastību.
Agresīva braukšana nav tikai pārkāpums – tas ir signāls par iekšējām problēmām un sabiedrības attieksmes atspoguļojums. Vasaras intensīvā satiksme pieprasa maksimālu uzmanību, cieņu un toleranci no ikviena autovadītāja. Miers un koncentrēšanās pie stūres liecina, ka autovadītājs ne tikai pārvalda savu auto, bet arī pats sevi.
Atkal tas csdd nolobētais leprakons.