Nopelnīts, nevis nopirkts rallijs(+ foto)

11.februāris 2013 17:13

Aizvadīts viens no lielākajiem notikumiem Latvijas autosporta vēsturē – Kurzemē finišējis Eiropas rallija čempionāta otrais posms. Kādi secinājumi un nākotnes prognozes?

Par to raksta Viesturs Saukāns, LAF preses sekretārs.

Lai arī Latvijas organizators šādā līmenī piedzīvoja debiju, pasākuma laikā un pirmajās dienās pēc tā atsauksmes ir pat aizdomīgi lieliskas. Rallijs „Liepāja-Ventspils” izdevies līmenī.
Sportiskā sadaļa
Galvenais, kas vilina skatītājus šāda līmeņa sacensībās, ir dalībnieku sastāvs, tā kvalitāte. Skeptiķi līdz ar sacīkstes izziņošanu rudenī smīkņāja - atbrauks pārdesmit ekipāžas, no kurām divas būs lēni čehi, trīs – nevienam nezināmi ungāri, divi no Krievijas un pārējie latvieši un lietuvieši.. Tomēr realitātē nebija tik traki – Latvijas ceļus izvagoja daudzu tautību rallisti, tajā skaitā pasaules čempionāta medaļnieks Fransuā Delakūrs, jaunā britu cerība Kreigs Brīns, kuru WRC pasaule pazīst ļoti labi. Arī „Liepāja-Ventspils” uzvarētājs Jari Ketomā ir labi zināms pasaules rallija ekspertiem. Ja pilnīgi atklāti, citus startējušos par pasaules zvaigznēm arī nenosauksi, tomēr trīs šādi uzvārdi nezināmas Latvijas nezināmā rallijā ir ļoti labs sasniegums.
Interesanti, ka cītīgi sekojot līdz rallija nedēļas nogales rezultātiem, jau pirmajā pilnajā sacensību dienā radās sajūta, ka Latvijas čempionāta cīņas vēl pēc aizbraukušajiem Eiropas čempionāta dalībniekiem bija daudz aizraujošākas. Atceroties sacīkstes scenārijus, Eiropas sakarā nāk prātā pavisam nedaudz punktu: Ketomā atņem līderpozīciju Brīnam, krievs Aleksejs Lukjaņuks izmanto tehniskās iespējas ātrajos posmos un aizlido garām Delakūram cīņā par trešo vietu, pēc kā seko Lukjaņuka izstāšanās. Tāpat Raimonda Kisiela, Aivja Egles un Ralfa Sirmača rezultāti savās klasēs. Viss, lielāku intrigu spēja atrast tikai rallija profilkursā priekšmetu apgūstošie speciālisti.
Toties nacionālā čempionāta cīņas bija mainīgas un neprognozējamas! Rezultāti mainījās regulāri, dāzbrīd pat neprognozējamos virzienos. Īpaši labu iespaidu atstāja vienas ass piedziņas R2 klase ar visiem mūsu junioriem. Emīls Blūms debijā pie OKartes Autosporta Akadēmijas Ford Fiesta stūres jau no sākuma uzņēma komandas biedra un pērnā čempiona Ralfa Sirmača cienīgu tempu, bet sevi pierādīt ar mežonīgu ātrumu centās OAA sastāvā vietu zaudējušais Mārcis Ķenavs, kas gan nebeidzās līdz galam veiksmīgi. Lieliska cīņa! Turklāt papildu sajukumu un intrigu ieviesa apstāklis, ka Latvijas čempionāta ieskaitē braucošajiem šis rallijs dalījās divās daļās – piektdien un sestdien pirmais čempionāta posms, svētdien – otrais. Tas nozīmēja, ka pirmajos ātrumposmos ziepes savārijušie rallija pēdējo dienu sāka ar piedotiem grēkiem, un rezultātu burzma turpinājās līdz pat finišam.
Organizatoriskā daļa
Organizatori bija parūpējušies par skatītāju labsajūtu un rallija skatāmību. Tiesa, kopējais novērojums – skatītāju trases malā nebija daudz, uz šādiem rallija svētkiem tika gaidīti daudz lielāki pūļi. Daudzi to skaidro ar pietiekami augstajām biļešu cenām (kurš gan ies pirkt lētās biļetes mēnesi pirms rallija?), kas, kopā ar ceļu līdz Kurzemei, pārbraucieniem starp ātrumposmiem, nakšņošanu starp rallija dienām, ēšanu un citām baudām kopumā sastādīja visai prāvu summu. Dzirdēts, ka rīkotāji netieši atzīst, ka skatītāju skaits varēja būt kuplāks. Nedaudz nesolīds secinājums, tomēr rallijā būtisks elements – ja skatītāju būtu daudz reižu vairāk, tas palielinātu sacensību norises riskus. Pat spēcīgi starptautiskie ralliji regulāri cietuši no skatītāju drūzmēšanās, nobloķētiem piebraucamajiem un evakuācijas ceļiem, pārāk lielu skatītāju skaitu kādās bīstamās ātrumposmu vietās, ar ko netiek galā apsardze, un tā tālāk. Šoreiz no tā bija iespējams izvairīties. Ar piebildi, ka Latvijas un Baltijas rallija līdzjutēji kopumā uzskatāmi par disciplinētiem un sporta veida bīstamību izprotošiem ļaudīm.
Skatītāji ralliju vērtē atzinīgi, kas ir panākums. Taču vēl viens kolektīvs, kā priekšā bija jāizskatās maksimāli labi, bija Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) un Eiropas čempionāta rīkotājkompānijas Eurosport Events pārstāvji.
Labas ziņas – sacīkste novērtēta ļoti atzinīgi, pat pārsteidzoši labi! Kuluāros vēl sacīkstes laikā ieskanējās aizdomas par gaidāmo Latvijas rīkotāju izgāšanos, jo, ko gan kaut kur ārpus klasiskās Eiropas rallija vides esoša maza valstiņa no šī sporta veida varētu saprast? Tie nav mazā latvieša kompleksi – šādu sajūtu manījuši vairāki piesaistīti ļaudis, kuriem bijusi iespēja kontaktēties ar FIA pārstāvjiem. Taču, no otras puses, lielie vīri nebija ieradušies kā barga kontrole, kura fiksētu katru nepareizi veikto kustību, vai katru kļūdu organizācijā, lai pēc tam varētu spriest bargu tiesu. Atbraukušie speciālisti, tieši tikpat cik latvieši, bija ieinteresēti, lai sacīkste neizgāztos. Tomēr, jebkurā gadījumā, kopējais atzinums ir - brīnumaini izdevies, lieliski organizēts rallijs! Protams, sapulcē pēc sacensībām bija nianses, par kurām ticis aizrādīts, taču nav tāda pasākuma, kurā šādu nianšu nav. Tāpēc kopumā galvenā organizatora Raimonda Strokša un viņa komandas paveiktais vērtējams vairāk nekā atzinīgi.
Starptautiskie eksperti atzīmē pārsteigumu, ka Latvijas rallija sabiedrība pratusi no nacionālā līmeņa sacīkstēm ielēkt Eiropas čempionāta līmenī, turklāt izdarīt to meistarīgi. Tiek gan norādīts, ka pirms desmit gadiem Latvijā jau bija Eiropas rallija čempionāta posms. Lai arī ar vāju koeficientu tā laika sistēmā, tomēr FIA dzirnavām bija nācies iet cauri.
Savukārt starptautiskie mediji atzīmē Latvijas rallija publikas degsmi, sevišķi izcelta mūsu autosporta mediju un līdzjutēju plosīšanās sociālajos medijos – Twitter, Facebook, Instagram un citi līdzīgi mediji esot pārblīvēti ar aktuālu un interesantu informāciju.
Kas mums no tā?
Protams, šāda rallija sarīkošanai bija sava cena. Ja par naudu – līdzekļi arī gan no valsts, gan no abām nosaukumā minētajām pašvaldībām. Grūti, ja ne neiespējami, izvērtēt, cik, ieguldot katru latu, pašvaldība vai valsts iegūst atpakaļ. Reklāmā iztērētais un nākotnē investētais, tā atdeve, vienmēr bijis teorētiski dažādi spriežams moments. Tomēr ir skaidrs, ka šajā sacensību nedēļā Liepāju un Ventspils - tātad Latviju – apmeklēja daudzi ļaudis, kuriem dažam, varam saderēt, vispirms bija Google jāmeklē, kurā pasaules malā tas viss atrodas. Abas pilsētas ir skaistas, uz tūrismu tendētas, jūras tuvums – perfekts ierocis cīņā par tūristiem nākotnē. Izēsti ceļmalu krodziņi un restorāni, izgulētas visas viesnīcu gultas, izpirkti veikali... Sen nav jāpierāda, ko lieli pasākumi atnes attiecīgajam reģionam, pat, ja tas sākotnēji uzrāda finanšu zaudējumus.
Eiropas rallija čempionāta rīkotājs ir Eurosport Events. Lieliski parādīti sižeti! Bez pārspīlējumiem un patosa, bez negācijām un kritkas – vairākās pārraidēs tika parādīts, cik skaistas pilsētas ir Liepāja un Ventspils, cik skaista ir mūsu daba pat visai pretīgos laika apstākļos, cik skaista ir mūsu jūra un pludmales. Un, galu galā, cik lieliska bija cīņa ātrumposmos. Perfekti!
Ja par sportu. Kāds no ļoti respektējamiem Latvijas rallija ekspertiem atzīmēja: „Jāatzīst, bija nedaudz neērti par Latvijas sportistu sniegumu, zinot, kāda tehnika ir dažu mūsu braucēju rīcībā. Brīžiem skats uz meistarības līmeni bija bāls.”
Nepatīkama patiesība, bet, iespējams, jāizdara secinājumi. Latvijas autosporta viena no izteiktākajām problēmām ir ļoti minimāls treniņu darbs, minimāla gatavošanās. Sportistu, kuri pirms sacensībām pavadītu neskaitāmus kilometrus treniņos, ir ļoti maz. Nav runa tikai par ralliju – tā ir vispārēja tendence, ka nākamās sacīkstes treniņš ir iepriekšējā sacīkste. Protams, ir objektīvi iemesli – tas prasa ne tikai naudu, bet arī laiku. Cilvēku, kuriem ir gan viens, gan otrs vienlaicīgi, valstī it ļoti maz. Pats rallijs paņēma gandrīz nedēļu no sportistu dzīves – ģimenes, darba. Atrast laiku vēl dažas dienas ziedot, lai brauktu pa mežu trenēties? Atrast līdzekļus, lai no ikdienas darbiem izceltu kādu, kurš varētu uzņemties trenera lomu? To nevar izdarīt visas Latvijas ekipāžas. Jāsamierinās – Latvijā nav profesionāla autosporta, kas attiecas uz sportistu izaugsmi. Komandas un tehniķi – jā, bet ne profesionāli sportisti.
Protams, pieredze, dažādā ziņā. Kā atzīmē speciālisti, uz šī ralija rīkošanu tika sapulcināti praktiski visi, kuri kaut kādā mērā varēja līdzēt: gan tiesneši, gan visi pārējie. Vairāk resursu, ko varētu izmantot, valstī nav. Tieši tāpēc ir gandarījums, ka sacīkste izdevās.
Pieredze arī tehniskajā komisijā. Pēc finiša līderu auto esot izjaukti pa detaļām, lai visu pārbaudītu un varētu apstiprināt rezultātus. Ja Latvijas čempionāta braucēji nekavējoties paceļ toni, kad viņu mašīnām tehniskie komisāri cenšas kaut ko atskrūvēt, tad Eiropas čempionāta līdervienības varēja vērot piekares daļu demontāžu un izpēti, ātrumkārbu atjaukšanu un citas šķietami mežonīgas darbības.
Pašapliecināšanās
Latvijā ir labs autosports un kvalitatīva sacensību organizācija, kas arī bija jāpierāda. Eiropas motoru sporta industrijā ļoti uzskatāmi kārtējo reizi tika parādīts, ka Latvijas rallijs ir konkurētspējīgs produkts.
LAF Rallija komisijas vadītājs Jānis Krastiņš atzīmē, ka Eiropas čempionāta rīkotāji un FIA riskēja, uzticot mums šo posmu. Taču tā sarīkošana bija nopelnīta, nevis nopirkta par dārgu naudu. Latvijas rallijs bija radījis kvalitātes sajūtu un vēlreiz to apstiprināja.
Interesanti, ka nedēļu pēc „Liepājas-Ventspils” seko pasaules rallija čempionāta posms tepat Zviedrijā, Varbūt tēmēts par augstu, bet... pamērīsimies spēkiem!


 

 
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs.
Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

50 km/h vietā gandrīz 140 km/h - jaunietis "testē" mašīnu pēc remonta; policija iejaucas 20

Piektdien tika apturēts, kāds jaunietis, kurš, "testējot auto", apdzīvotā vietā vairāk nekā divas reizes pārsniedzis atļauto ātrumu. Tajā pašā dienā policijas darbinieki fiksēja vēl divus ātrumpārkāpējus. Lasīt vairāk

 

87 % iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskata par draudu satiksmes drošībai 5

Lielākā daļa jeb 87 % iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskata par draudu satiksmes drošībai, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO (ERGO) pētījums*, kas veikts kopā ar Latvijas Automoto biedrību (LAMB) kopīgi īstenotās kampaņas “Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi!” ietvaros. Lasīt vairāk

 

No 60 450 - Audi papildina Q5 saimi ar Q5 55 TFSI e quattro Plug-in hibrīdu (+ FOTO) 8

Vācijas autobūves kompānija pievienojusi krosovera Q5 saimei jaunu modeli - Q5 55 TFSI e quattro, kas maksās 60 450 eiro (Vācijā) un uz 100 km patērēs vidēji 2,1-2,4 litru degvielas. Lasīt vairāk

 

70 gadu vecumā miris austriešu uzņēmējs un "Formula 1" pasaules čempions Nikijs Lauda 4

Austriešu uzņēmējs un trīskārtējs autosacīkšu "Formula 1" pasaules čempions Nikijs Lauda pirmdien miris 70 gadu vecumā, paziņoja viņa ārsts. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti