Jau sen mani mocīja jautājums - kāpēc Anglijā un citās valstīs braukšana notiek pa ceļa 'nepareizo' - kreiso pusi.
Nesen gadījās būt Nacionālajā Motoru muzejā Anglijā, Beaulieu pilsētiņā. Tur, starp citiem, uzdevu šo jautājumu muzeja darbiniekam, kurš ne tikai sniedza izsmeļošu atbildi, bet arī iedeva īsu konspektu ar svarīgākajiem datiem, kas atspoguļo šo fenomenu.Un tātad: jau kopš senseniem laikiem ļaudis satiekoties, vai, vēlāk, jājot ar zirgiem, centās izmainīties ar pretimnācējiem jājējiem, tos palaižot pa labo pusi, un līdz ar to paši palikdami kreisajā. Tas tāpēc, ka labajā rokā visbiežāk ceļinieki tolaik turēja zobenu, un tā bija ērtāk vai nu sasveicināties, vai cīnīties. Šāda - neorganizēta kustība pa ceļiem un takām bija praktiski visā pasaulē. Turklāt tieši Anglijā, Londonā, drīz pēc slavenā Londonas tilta uzbūvēšanas 18. gadsimtā šādu kārtību apstiprināja ar likuma spēku, jo jau tajos laikos uz šī tilta veidojās sastrēgumi. Drīz pēc tam līdzīgs ieradums ieguva likuma spēku visā Anglijā.
Atšķirīgi paradumi veidojās Francijā. Šeit jau Saules karaļa Luija XIV laikā aristokrāti bija tik tālu distancējušies no vienkāršās tautas, ka aizliedza parastajiem pilsoņiem izmanot ceļa kreiso pusi - neies taču braukt aiz kāda, kas ved dārzeņus, vai, nedod dievs - mēslus! Varat iedomāties, kāds satiksmes haoss valdīja tajā laikā Parīzē!
Bet nekas nav mūžīgs, arī Francijas karaļnams, un ap to pašu laiku, kad Londonā pieņēma likumu, kā braukt, Francijā notika revolūcija.
Lielajās pārmaiņās, kas sekoja pēc tam aristokrātiem, ja viņi gribēja palikt ar galvu uz pleciem, vajadzēja rīkoties neuzkrītoši. Un arī viņi sāka braukt pa ceļa pusi, kas paredzēta plebejiem... Drīz pēc tam, jau Napoleona laikos, ceļa lietošana tādā veidā, kā pazīstam to mēs, ieguva likuma spēku. Iemesls - lielā armiju pārvietošana pa Eiropu brēktin brēca pēc lielākas kārtības. Un tā Napoleons izplatīja šo kārtību visur tur, kur atradās Francijas armija - visur, izņemot Austroungāriju, Skandināviju, Portugāli, un daļu Itālijas, kā arī Krievijas impēriju.
Un tā līdz pat 1939. gadam pa kreiso pusi brauca Čehoslovākijā un Ungārijā, 1920. gados uz labo pusi Spānijas ietekmē pārgāja Portugāle, Austrijas Tiroles daļā līdz 1930. gadiem brauca pa kreiso, bet pārējā teritorijā pa labo, Zviedrija, ko ar savām idejām neapmeklēja ne Napoleons, ne Hitlers, pārgāja pie labās puses tikai 1967. gadā.
Arī aiz okeāna bija līdzīga vēsture - valstīs un teritorijās ar stingru britu ietekmi brauca pa kreiso pusi, bet tajās valstīs, kur ietekme bija francūžiem vai vāciešiem, brauca pa labo pusi.
Mūsdienās pa kreiso pusi brauc praktiski tikai uz salām - Britu salās, Japānā, Austrālijā.
Krievijas impērijā, saskaņā ar šiem datiem, pa kreiso pusi brauca līdz 1916. gada beigām. Vai tas nozīmē, ka arī Rīgā, un citur Latvijā, pirmie automobiļi brauca pa kreiso pusi?
smaidiigais, iAuto lasītājs
Labs raksts, paldies autoram.