B. Sadauska: arī biznesu uz Lietuvu? 3

 
Domenikss | 17.jūlijs 2013 9:39

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm?

Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - ”krīzes” laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār.

Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājošies “luksusa” automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Foto: iAuto

Kāda ir kārtībā Igaunijā un Lietuvā?

- Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis - Latvijā 19 - 40 latu mēnesī, Lietuvā un Igaunijā - nav, bet apliek ar nodokli darbinieku labumu, ja nav nodrošināta stingra uzskaite.
- Automobiļu nodoklis, reģistrējot auto Latvijā, ir līdz diviem tūkstošiem latu, ņemot vērā CO2 izmešu daudzumu, auto vecumu un motora tilpumu. Lietuvā un Igaunijā nav.
- Vieglo automobiļu ekspluatācijas nodoklis - Latvijā no Ls 22 - 462 latu, Igaunijā un Lietuvā - nav.
- Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) - Latvijā atskaita auto iegādei, nomai un uzturēšanai samaksāto UIN par automašīnu līdz 25 tūkst. latu, Lietuvā - atskaita par visiem automobiļiem, Igaunijā - atskaita par visiem automobiļiem un ienākuma nodoklis jāmaksā dividenžu izmaksas brīdī nevis katru gadu.

Tādējādi par vidējas klases vieglo automašīnu Latvijā nodokļos uzņēmēji maksā aptuveni 2 reizes vairāk nekā Lietuvā vai 13 vairāk nekā Igaunijā.
Nodokļu politika skaidri saka - reģistrējiet savas automašīnas kaimiņvalstīs! Apbrīnojama ir mērķtiecība, ar kādu lēmumu pieņēmēji kārtējo reizi virza jaunas, nepārdomātas un steigā sagatavotas izmaiņas nodokļu sistēmā, neraugoties uz pilnīgu izgāšanos, ko piedzīvojuši līdzīgi lēmumi, piemēram, aplikt ar papildu nodokli uzņēmuma autoparkus.

Jautājums šīs idejas autoriem, kas visticamāk to radījuši lūkojoties excel tabulās, nevis konsultējoties ar nozares ekspertiem. Jo kā gan citādāk, ja ne no zila gaisa var radīt dalījumu luksuss un neluksuss auto, par robežšķirtni nosakot tieši 25 tūkst. latu un vēlāk to plānojot samazināt vēl uz pusi un vēl vairāk, neskatoties uz inflāciju, tehnoloģiju attīstību, jaunām ES direktīvām un citiem faktoriem, kas auto tikai sadārdzina? Eiropas valstīs ierasti nodokļi automašīnām tiek diversificēt pēc pilnīgi citiem kritērijiem - ietekmes uz vidi un infrastruktūru – auto svars, motora litrāža, CO2 izmešu daudzums utt.

Kā uzņēmēja, kas biznesā darbojas jau divas desmitgades un šai valstij samaksājusi miljoniem nodokļu, jūtos tiesīga izteikt savas prognozes par sekām, ko radīs šis lēmums.
Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas nodokļu administrēšanas iestādēm ir problēmas kontrolēt auto industriju, kurā kopumā ir milzīgs pelēkais sektors. Daudz vienkāršāk valsts iestādēm šķiet viegli iekasējamu nodokļu veidā vērsties pret godīgajiem un lielajiem uzņēmējiem. Rezultātā auto nozare kļūs vēl necaurspīdīgāka, un daudziem godīgiem uzņēmējiem būs radīti apstākļi pāriet pelēkajā zonā.

Uzņēmēji ir ļoti radoši cilvēki, tāpēc viņi atradīs veidus un iespēju, kā to apiet, tādējādi piespiedu kārtā veicinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un biznesa ētikas devalvēšanu, - jau pašlaik Latvijas uzņēmēji labprātāk savus uzņēmumus reģistrē Igaunijā un Lietuvā. Mūsu kaimiņi priekā berzē rokas par katru šādu Latvijas politiķu lēmumu, kas ļauj viņiem papildināt savas valsts kasi. Vēl vairāk – viņi mūsu uzņēmējiem nodrošina tādu nodokļu administrēšanas servisu un apkalpošanu, kas viņiem liek justies kā gaidītam klientam, nevis noziedzniekam (šo sajūtu uz savas ādas noteikti sajutis ikviens Latvijas uzņēmējs, kuram ir bijusi darīšana ar mūsu nodokļu iekasēšanas un pārraudzības iestādēm). Uzņēmēji radīs radošus risinājumus izdzīvošanai tā vietā, lai izmantotu savus resursus, domājot, kā uzlabot klientu servisu un kā attīstīt uzņēmējdarbību, sniedzot lielāku labumu valstij kopumā. Nodokļu iekasēšanas politika paliks zaudētāja.

Cilvēki balso ar kājām, bizness ar naudu. To apliecina arī nesenie notikumi sociāldemokrātu pārvaldītajā Francijā, no kuras pašlaik burtiski bēg turīgā nācijas daļa, kas gadu desmitiem ar saviem nodokļiem uzturējusi tos pašus politiķus un valsts sociālo sistēmu. Izskatās, ka Latvija nolēmusi iet līdzīgu ceļu – darīt visu, lai kaitētu godīgiem uzņēmējiem, kas nodrošina darbavietas un atļaušos atgādināt, caur nodokļiem maksā algas arī tiem pašiem deputātiem, ministriem un ierēdņiem.

Šādas valsts politikas rezultātā tiks panākts, ka visas industrijas, arī auto nozare paliks ārvalstu īpašnieku pārvaldīšanā, kuriem ir lielākas iespējas starpvalstu līmenī koriģēt cenas un nodokļu samaksas un kuri neatstāj peļņu Latvijā. Savukārt Latvijas uzņēmēji, par kuru nomaksātajiem nodokļu miljoniem politiķi īsteno populāras politikas, indeksējot pensijas un veicot citus sociālās sistēmas atbalsta pasākumus, nav skaitliski daudz un to balsis neietekmē Saeimas darba kārtību.

Jau līdzšinējās ekonomikas un tajā skaitā arī nodokļu politikas dēļ valsti pametuši tūkstošiem iedzīvotāju, kas pašlaik naudu pelna un nodokļus maksā citās Eiropas valstīs. Tagad šim piemēram seko bizness un uzņēmēji. Tāpēc vēlos jautāt, vai šīs ieceres autoriem pietiktu prāta un drosmes veikt un darīt sabiedrībai zināmus aprēķinus, kādu ekonomisko efektu šis lēmums atstās ilgtermiņā?

 
Visi komentāri
 
nesrāķkedis 17.jūlijs 2013 10:05
0 0 Atbildēt

tā višš i , viedi vārdi .

visi ''nopietnie'' auto jau ir ar ee reģistrāciju , uzņēmumiem arī ir ''filiāles'' ee un lt .

a ''veiksmes stāstiniekiem'' pouxj .

rādās ka tiek gatavots SC vairākums valsts līmenī

Oskars 17.jūlijs 2013 12:24
0 1 Atbildēt

Viss ir labi, Valdība māna un iznīcina valsti. Valsts iedzīvotājiem atliek izdzīvot

Vasilijspetrovichs 18.jūlijs 2013 10:19
0 0 Atbildēt

...man jau 3 gadus ir auto ar Igaunijas numuriem... un attiecīgi uzņēmums tur, ar katru dienu es saprotu milzīgo atšķirību starp Latviju un Igauniju, vakar vēl sūtīju par sviestainu lietu paskaidrojumu VID...ir apnicis būt noziedzniekam Latvijā,un taisnoties par to ka kādam kautkas ir salicies... bet ierēdņi dzemdē kārtējo sviestu... Strādājot Igaunijā saprotu milzīo atšķirību starp muūsu ierēdniecību un igauņu, un es zinu kāpēc Igaunijā ir citādāk - kas ir Igaunijas valsts panākumu atslēga! Un vēl viens piliens un es palikšu darboties tikai tur!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Iesaka eksperts: no kā jāuzmanās autovadītājiem pavasarī? 1

Varētu šķist, ka pavasarī, kad nokusis sniegs un kļuvis gaišāks, par ceļu satiksmes drošību var raizēties mazāk. Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā, tāpēc Swedbank kopā ar Drošas Braukšanas Skolas direktoru Jāni Vanku sagatavojis padomus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, pārvietojoties ar auto pavasarī. Lasīt vairāk

 

Frānsisa Skota Kī tilts pēc avārijas - postījumu apmērs (+ VIDEO) 16

Vakar pēc kravas kuģa DALI ietriekšanās sagruva Frānsisa Skota Kī tilts ASV ostas pilsētā Baltimorā. Drona lidojums ļauj novērtēt katastrofas apmērus, sagrauto tiltu un cietušo kuģi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti