Baltijas līzinga nozarē atgriezusies mērena izaugsme un šā gada vidū Baltijas līzinga nozares portfelis sasniedzis 4,45 miljardus eiro (3,127 miljardus latu), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Nordea" bankā.
Baltijas līzinga nozarē atgriezusies mērena izaugsme un šā gada vidū Baltijas līzinga nozares portfelis sasniedzis 4,45 miljardus eiro (3,127 miljardus latu), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Nordea" bankā.
Šogad Baltijā tiek prognozēta ļoti mērena līzinga jauno darījumu apjomu izaugsme - ap 1% līdz 2%.
Baltijas valstu līzinga nozare pēdējos divos gados atguvusies no krīzes sāpīgajām sekām, lielākā daļa problemātisko darījumu ir atrisināta, un līzinga nozarē Baltijā ir atgriezusies mērena izaugsme, ko sekmē augošā Baltijas ekonomika. Pēc četru gadu krituma pērn Baltijas līzinga nozares portfelis pārstāja samazināties un gada beigās bija 4,45 miljardi eiro. Pagājušajā gadā līzinga jauno darījumu apjomi Baltijā pieauga par 20%, kas ir straujākais pieaugums Eiropā, sasniedzot 2,19 miljardu eiro (1,54 miljardu latu) gada apjomu.
Foto: iAuto.
"Nordea Finance" valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits norāda, ka līzinga jauno darījumu izaugsme katrā valstī ir atšķirīga. Igaunija ir vadošā, sasniedzot 948 miljonu eiro (666,25 miljonu latu) gada līzinga jauno darījumu apjomu, tai seko Lietuva ar 632 miljoniem eiro (444,17 miljoniem latu) un Latvija ar 606 miljoniem eiro (425,9 miljoniem latu).
Baltijas līzinga nozarē spēcīgākie segmenti ir auto līzings, lauksaimniecības tehnikas līzings, kā arī smagā komerctransporta līzings. Pēdējos divos gados auguši arī dzelzceļa sastāvu līzinga apjomi. Vājākais segments Baltijā ir informācijas un saziņas iekārtu un tehnoloģiju līzings. Šī ir neattīstīta niša, kas ir nākamās dekādes Baltijas līzinga nozares izaugsmes potenciāls, vērtē Šmits.
Viņš atzīmē, ka auto līzinga pieprasījumu Baltijā virza uzņēmumi ar piecu automašīnu un lielākiem auto parkiem.
Lauksaimniecība Baltijā ir viena no pamatnozarēm, kuru ar subsīdijām atbalsta gan nacionālās valdības, gan Eiropas Savienība, kas savukārt veicina pieprasījumu pēc traktoriem, kombainiem un lauksaimniecības uzkabes tehnikas. Visu trīs Baltijas valstu, bet jo īpaši Lietuvas, tendence iepriekšējos divos gados bija smagā komerctransporta parka atjaunošana un palielināšana. Pašlaik smagā komerctransporta parks Baltijā ir sasniedzis savu optimālo apjomu, līdz ar to tuvākajos divos trīs gados paredzama galvenokārt esošā parka atjaunošana. Jaunākā iezīme Igaunijas un Latvijas līzinga nozarē, kas piešķir papildu dinamiku, ir dzelzceļa sastāvu finansēšana uzņēmumiem, kas apkalpo Baltijas un Krievijas reģionu, norāda Šmits.
Baltijas līzinga nozarē dominē bankām piederoši līzinga uzņēmumi. Ir daži neatkarīgi tehnikas ražotāju finanšu uzņēmumi, taču ierobežotā Baltijas ekonomikas apjoma dēļ vairums auto un smagās tehnikas ražotāju un izplatītāju izvēlas sadarboties ar Baltijā esošajiem līzinga uzņēmumiem, nodrošinot līzinga finansējumu ar auto vai tehnikas ražotāja preču zīmi. "Nordea Finance" nodrošina šādus finansējuma risinājumus lielākajiem pasaules auto un tehnikas ražotājiem Baltijā. Vairums Baltijas līzinga uzņēmumu, ap 70% no visiem nozares apjomiem, ir Ziemeļvalstu kapitāla uzņēmumi. Pārējais līzinga portfelis ir Centrāleiropas un Rietumeiropas kapitāls.
"Nordea Finance" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Baltijas valstu likumi ir labvēlīgi līzinga pakalpojumu sniegšanai. Līzings Baltijā tiek uzskatīts par ērtu un atbilstošu instrumentu transporta un ražošanas iekārtu finansēšanai. Triju valstu valdības un pašvaldības izmanto līzingu valsts un pašvaldību transporta un iekārtu iepirkumos. Profesionālajām līzinga asociācijām katrā no Baltijas valstīm ir augsta nozares ekspertu reputācija, tās ir aktīvi iesaistītas valstu likumdošanas un nodokļu regulējuma pilnveidošanā.
Patlaban Baltijas līzinga nozares galvenais izaicinājums, līdzīgi kā visā Eiropā, ir gaidāmo "Basel III" regulu ietekme uz finanšu sektoru ar to pieaugošo ietekmi uz finanšu resursu izmaksām un riskiem. Otrs pārvarams izaicinājums ir patērētāju uzticības kritums visai finanšu nozarei pēckrīzes periodā. Patērētāju uzticības atgūšanai jārēķinās ar pakāpenisku procesu vairāku gadu garumā.
Šmits prognozē, ka šogad Baltijā gaidāma ļoti mērena līzinga jauno darījumu apjomu izaugsme ap 1% līdz 2% apjomā. Iemesli izaugsmes palēninājumam rodami līzinga nozares pamata segmentos. Smagā komerctransporta nozarē lielākās autoparku palielināšanas investīcijas tika veiktas jau 2011. un 2012.gadā. Paredzams mazāk dzelzceļa sastāvu iegādes darījumu, jo 2012.gadā Baltijā tie veidoja neierasti lielu apjomu. Savukārt būvniecības nozare Baltijā atgūstas ļoti pakāpeniski, līdz ar to šogad nav paredzami būtiski būvniecības tehnikas bāzes palielinājumi.
Informācija par līzinga tirgus attīstību apkopota, izmantojot "Leaseurope" gadskārtējā pētījuma "Leaseurope Annual Survey 2012" datus.