Par burbuļauto vai ripojošo olu dēvētā “Isetta” ar savu dīvaini piemīlīgo izskatu ir iekarojusi daudzu sirdis un, kā izrādās, aiz šā mazā cinīša stāv varonīgs stāsts par to, kā šis spēkrats BMW pārdzīvoja piecdesmito gadu krīzi.
Kaut arī šo auto neražo jau kopš 1962.gada maija, BMW nav aizmirsis “Isetta” ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Tāpēc jaunajā BMW autocentrā Rīgā, Dārzciema ielā 64a, kas durvis vērs jau 11.maijā, “Isetta” vārdā ir nodēvēta kafejnīca, tādējādi godinot šo neparasto automašīnas modeli.
Turklāt citiem spēkratu ražotājiem šis modelis ir bijis iedvesmas avots. Nule 2016.gadā kāds šveiciešu uzņēmējs Ženēvas motošovā prezentēja elektrisko automašīnu “Microlino”, kuras pamatā ir oriģinālais Isetta dizains.
“BMW Isetta 250, 300 un 600 ražotas laikā, kad bija liels pieprasījums pēc lētām automašīnām, kuras būtu piemērotas īsām distancēm un spētu stāties pretim jebkādiem laikapstākļiem. Degvielas cenas piecdesmitajos bija augstas, bet mazās mašīnas bija mazliet ērtākas par motocikliem ar blakusvāģi, bet tikpat izdevīgas,” stāsta BMW tirdzniecības vadītāja Kristīne Nesaule.
Auto, ko radīja ledusskapju ražotājs
Pirmo šādu auto 1952.gadā radīja ledusskapju ražotājs Renzo Rivolta Milānā, Itālijā. Tā kā viņa ražoto ledusskapju zīmols bija “Iso”, tad šim mazauto deva vārdu “Isetta”, burtiskā tulkojumā “mazais Iso”.
1953.gada novembrī Isettu Turīnā prezentēja presei, radot sensāciju, jo nekas tāds līdz šim nebija redzēts. Auto bija 2,29 m garš un 1,37 m plats, aprīkots ar trīs riteņiem un ar 236 cm3 divcilindru dzinēju, kas novietots labā rata priekšpusē kā pretbalanss vadītāja svaram.
Pati dīvainākā šī olveidīgā auto iezīme bija iekāpšanas un izkāpšanas metode. Iespējams, Rivolta iedvesmojās no saviem ledusskapjiem, jo visa automašīnas priekša, ieskaitot vējstiklu un stūres kolonnu, bija arī vienīgās durvis. Arī pats atvēršanas kloķis līdzinājās leduskapja rokturim. No iekšpuses durvis aizvērās, pavelkot stūri uz vadītāja pusi. Frontālas sadursmes gadījumā pasažieri varēja izkļūt no automašīnas caur lūku.
BMW Isetta 250
Tā kā 1955.gadā Rivolta nolēma pārtraukt “Isetta” ražošanu, bet BMW tajā laikā piedzīvoja finansiālu krīzi luksus auto pārdošanā, “Isetta” ražošanas licence un dizains nonāca BMW īpašumā. Pirmā BMW “Isetta 250” tika laista klajā 1955.gada aprīlī un kļuva par pasaulē pirmo masu produkcijas automašīnu, kuras degvielas patēriņš bija tikai 3l/100 km.
BMW mainīja sākotnējo Rivoltas dizainu, ievietojot BMW viena cilindra, 247 cm3 dzinēju. Tika mainīti arī dizaina elementi, piemēram, galvenie lukturi tika novietoti ārpus kopējā korpusa, sānos. Pateicoties saviem parametriem, Vācijā “Isetta 250” automašīnu varēja vadīt ar motocikla vadītāja apliecību. Tās maksimālais ātrums bija vien 85 km/h.
BMW Isetta 300
1956.gadā Vācijas Federālā republika mainīja noteikumus motociklu vadīšanai, tāpēc diemžēl BMW Isetta 250 ar motocikla vadītāja apliecība vadīt vairs nevarēja. Šīs pārmaiņas iedrošināja BMW pārskatīt savu mikroautomašīnu dizainus.
1956.gada februārī tikai laista klajā BMW “Isetta 300” ar 300 cm3 dzinēju. Maksimālais ātrums gan palika tāds pats kā “Isetta 250”, taču tika uzlabota vadāmība un arī automašīnas “uzrāviens”. Kā jauninājums šim modelim bija arī atbīdāms lodziņš.
BMW Isetta 600
BMW “Isetta 600” tika ražota kā palielinātā “Isetta” versija - ar lielāku jaudu un parastu četru riteņu konfigurāciju. Ja iepriekšējos modeļos ietilpa ne vairāk kā divi cilvēki, tad šis modelis bija ar četrām sēdvietām. Palielinātā izmēra un svara dēļ, “Isetta 600” tika arī pie jaudīgāka, 582 cm3 dzinēja, kas tika aizgūts no R67 motocikla. Līdz ar to arī maksimālais ātrums pieauga līdz 103 km/h.
Kopā “Isetta” tika ražota deviņus gadus un šajā laikā no konveijera noripoja 161 728 automašīnas.
Tagad BMW ir gopņiku auto, agrāk - nabagu. Laiki mainās, bet klientūras finansialāis stāvoklis nē.