Rīgas pašvaldības policija (RPP) šobrīd "pārvērtusies par ceļu policiju", tāpēc jāmeklē risinājums, lai pašvaldības policija varētu atteikties no transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroles, šodien RPP gada pārskata sanāksmē norādīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.
2017.gadā kopumā RPP saņēma 92 706 izsaukumus. 41% jeb 35 616 no visiem apkalpotiem izsaukumiem bija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsvarā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šo izsaukumu skaita pieaugumu būtiski ietekmējusi RPP mobilās aplikācijas aktīvāka izmantošana.
Ņemot vērā iepriekšminēto RPP kļuvusi "par vienu lielu ceļu policiju", taču apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole nav pašvaldības policijas pamatuzdevums, norādīja Lūkass.
Lūkass vērsa uzmanību, ka viena notikuma ceļu satiksmes jomā apkalpošanai tiek tērētas 27 minūtes un 46 sekundes. "Iedomājieties, kas par policijas resursu aiziet," uzsvēra Lūkass. Tāpat liels slogs šīs funkcijas realizācijai ir RPP lietvedības struktūrām, kuras nodarbojas ar atbildēšanu uz iesniegumiem par policijas piemērotajiem sodiem.
Gada pārskata sanāksmē klātesošais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) arī piekrita, ka RPP nevajadzētu nodarboties ar apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroli, bet tā vietā vairāk pievērsties sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
"Nav pareizi, ka RPP lēmumi pārvēršas par Ceļu policiju. Tam nav jābūt RPP darbam. Šīs funkcijas pamazām ir jānodod citām struktūrām, kas nav policijas darbinieki un kas nav policijas formās, un kuriem primāri nav jānodrošina sabiedriskā kārtība un drošība," uzsvēra Rīgas mērs.
Ušakovs gan savā īsajā uzrunā neminēja, kura struktūra varētu pārņemt transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanas kontroli.
Vairumā gadījumu gan tas ir tāpēc, ka vienkārši nav izvēles. Ļoti liels piemērs ir Republikas laukums, pie Stargorod. Ir daudz cilvēku kuriem vajag tur nolikt auto, bet vietas nav. Tādēļ liek zem zīmes, kur principā arī tas auto nevienam netraucē, bet redz, kāds izdomājis, ka tur nevar stāvēt.