Trīs miljonāri lūdz pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošas zemes pie Biķernieku trases 10

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA "Skonto būve", Skoks un SIA "Resursi" vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA "Resursi" 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder "Elko grupas" līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Zemes īpašnieki uzskata, ka nav pieļaujams, ka CSDD zemi tālāk nodod komercdarbībai - specializētajiem auto servisiem, bet nekustamā īpašuma nodoklis nacionālās sporta bāzes statusa dēļ valsts budžetā netiek maksāts.

Lūgta precizēt, kādi ir pašu zemes īpašnieku plāni par minētās zemes tālāku izmantošanu, piemēram, vai īpašnieki minēto zemi plāno izmantot komercdarbībai vai vēlas par to saņemt lielāku nomas maksu, Dobulāne pēc būtības skaidrību neviesa. Viņa vien vēlreiz paziņoja, ka zemes īpašnieki jautājumu esot aktualizējuši divu apsvērumu dēļ - pirmkārt, jo uzskata, ka daļa teritorijas nav atbilstošā tehniskā stāvoklī, kas radot apdraudējumu trases apmeklētājiem. Lai šo jautājumu sāktu risināt, esot jābūt skaidrai vidēja termiņa attīstības stratēģijai no atbildīgajām valsts institūcijām, tostarp CSDD, par to, kā plānots šo sporta objektu attīstīts un izmantot nākotnē un kāda būs valsts loma tajā.

Otrkārt, zemes īpašnieku apkopotie dokumenti apliecinot normatīvo aktu pārkāpumus no īrnieka puses, "kas nav pieļaujams un ir nekavējoties jānovērš". Pārkāpumi izpaužoties gan kā nelikumīga apbūve, gan kā tālāka zemes izīrēšana bez īpašnieku saskaņojuma, gan kā pieļaujamā trokšņu līmeņa pārsniegšana.

Vēlākā paziņojumā zemes īpašnieku pārstāve aģentūrai LETA apgalvoja, ka zemes īpašniekiem šobrīd neesot konkrētu celtniecības vai nekustamā īpašuma attīstīšanas plānu. Vienlaikus viņi norādījuši, ka arī CSDD nav redzējums par šīs teritorijas attīstību, jo daļa zemes ir izīrēta tālāk uzņēmumiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, nevis sporta attīstību valstī.

Vēstulē zemes īpašnieki ir aicinājuši atbildīgās valsts institūcijas izstrādāt un plašāku sabiedrību iepazīstināt ar vīziju par trases attīstību.

Vēstulē arī pārmests, ka joprojām nav sakārtots jautājums par Biķernieku kompleksās sporta bāzes teritorijā rīkoto pasākumu maksimālo trokšņu līmeni. Nerodot risinājumu šai problēmai, tiekot pārkāpts Satversmes tiesas (ST) lēmums, kurā īpaši uzsvērts, ka trokšņu līmeņa pārsniegšana nav pieļaujama autosporta un motosporta trasēs, kas atrodas apdzīvotās vietās. ST lēmumā norādīts, ka šādi radīts trokšņu līmeņa pārsniegums aizskar Satversmē noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī to, ka valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku veselību.

IZM aģentūrai LETA apliecināja, ka vēstule ir saņemta un Nacionālā sporta padome šo lūgumu izskatīs nākamajā sēdē, bet vēl nav zināms, kad tā notiks.