Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.
Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.
Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.
LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.
Savukārt pašreizējais valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) - šos darbus atbilstoši deleģēšanas līgumam veiks līdz nākamā gada 30.septembrim, kā arī pēc tam gadījumos, ja objektīvu iemeslu dēļ attiecīgajā reģionā (teritorijā) nevar tikt nodrošināta valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu LAU deleģēs uz laiku, kas nav īsāks par deviņiem mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadu periodu, lai nodrošinātu LAU ar iespēju plānot resursus un mobilizāciju, kā arī kvalitatīvu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu.
SM paredzēja, ka tirgus dalībnieki konkurences apstākļos var nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu izmaksu efektīvākā veidā, kas radītu izmaksu samazinājumu no 0,43375 miljoniem eiro pirmajā gadā līdz 2,035 miljoniem eiro otrajā un trešajā gadā. Potenciālos valsts autoceļu uzturēšanā ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt papildu autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai vai autoceļu remontdarbiem.
Kā ziņots, MK augusta beigās atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu.
Sākotnēji bija paredzēts, ka publiskajā iepirkumā, kuru organizēs LVC, valsts pēc teritoriālā principa tiks iedalīta 19 iepirkuma daļās jeb lotēs. Tostarp Rīgas lote ietvers 1023 kilometrus autoceļu, Daugavpils lote - 844 kilometrus, Liepājas lote - 920 kilometrus, Ogres lote - 741 kilometru, Cēsu lote - 1060 kilometrus, Madonas, Gulbenes lote - 1582 kilometrus, Smiltenes, Alūksnes lote - 1390 kilometrus, Limbažu lote - 808 kilometrus, Valmieras lote - 790 kilometrus, Aizkraukles lote - 772 kilometrus, Jēkabpils lote - 835 kilometrus, Balvu, Ludzas lote - 1452 kilometrus, Preiļu, Dagdas lote - 1462 kilometrus, Rēzeknes lote - 852 kilometrus, Talsu, Ventspils lote - 1615 kilometrus, Kuldīgas, Saldus lote - 1322 kilometrus, Tukuma, Dobeles lote - 1427 kilometrus, Bauskas lote - 697 kilometrus un Jelgavas lote - 571 kilometru.
Ja valsts uzņēmuma "izslēgšana" no valsts autoceļu uzturēšanas radīs naudas ekonomiju, tad tas nozīmē, ka Valsts uzņēmums strādā neefektīvi. Kāpēc? Pateicoties likumdošanai. Pateicoties visu likumu un darba likumdošanas, iepirkumu procedūru ievērošanai. Neelastīgi un dārgi. Vai arī naudas plūsma ir neadekvāta . Komersants bez peļņas nestrādās. Ja izmaksas atstāj esošās, un funkciju veic uzņēmēji, gūstot peļņu, tas pierāda valsts uzņēmuma neefektivitāti. Cits variants- gaidāms izmaksu kāpums.