Rosina mazināt sāls lietošanu Rīgas ielās, izmantojot šķembas un vairāk notīrot sniegu
Tas norādīts vadlīniju projektā, par kuru nākamnedēļ, 2.februārī lems Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.
Vadlīniju izstrādes mērķis ir sniegt praktiskus norādījumus nekustamā īpašuma īpašniekiem vai faktiskajiem valdītājiem, būvju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekiem, lai mazinātu sāls izmantošanu nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas - gājēju ietvju kopšanā un attīrīšanā nosniega Rīgas pilsētā.
Lai samazinātu sāls izmantošanu un tā kaitīgo ietekmi, vispirms mehāniski jāveic ietvju attīrīšanu no sniega un ledus un tikai pēc sniega un ledus mehāniskas notīrīšanas, ja nepieciešams, lietot pretslīdes materiālus.
Vadlīniju projektā ieteikts izvēlēties dabai saudzīgākus pretslīdes materiālus, kā piemēram, smiltis vai granīta sīkšķembas.
Projektā norādīts, ka jāizvērtē sāls saturošo pretslīdes līdzekļu lietošanas nepieciešamība un tas jāizmanto tikai gadījumos, ja veidojas melnais ledus.
Tāpat ieteikts kā pretslīdes materiālus izmantot maisījumus, nevis tīru sāli, tādējādi samazinot sāls daudzumu.
Ieteikts arī stiprā salā, kad gaisa temperatūra noslīd zem mīnus 7 grādiem, vārāmai sālij (NaCl)pievienot kalcija hlorīdu (CaCl2) apmēram 20%, kas gan mazāk kaitēs apstādījumiem, gan nodrošinās labāku sniega un ledus kušanu zemākās temperatūrās.
Vadlīnijas paredz, ka notīrīto sniegu un ledu nedrīkst novietot koku apdobēs vai pret māju sienām.
Savukārt pēc ziemas sezonas beigām esot jāveic apstādījumu laistīšana, lai samazinātu sāls koncentrāciju augsnē, tādējādi uzlabojot augšanas apstākļus.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domē izveidota darba grupa, kas meklē risinājumus, kā samazināt sāls lietošanu Rīgas ielās ziemas sezonas laikā.
Darba grupā apvienoti gan deputāti, gan eksperti, kas pārstāv iesaistītos departamentus. To vada Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (PP).
Grupas izveidošana ir reakcija uz sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar sāls daudzumu ziemas sezonā Rīgas ielās, kas nelabvēlīgi ietekmē gan gājējus, gan mājdzīvniekus, gan vidi.
Darba grupai uzdots apzināt, kuras zonas pilsētā varētu būt tās, kur sāls netiek izmantota vispār, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī apspriest citas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz sāls negatīvās ietekmes samazināšanu.
Kā viena no lielākajām problēmsituācijām tiek minēta ietvju pārmērīga kaisīšana ar sāli. Lai mazinātu sāls izmantošanu uz ietvēm, ir plānots izstrādāt ieteikumus ietvju tīrīšanai, un veikt komunikācijas kampaņu sāls izmantošanas samazināšanai.
Pie mums Somijā sāli nekaisa, un akmentiņus izber tikai pie krustojumiem! Visi lieto ziemas riepas un brauc bez bēdu. Tāpat arī apavus izvēlas ar neslīdošu zoli! Tā jau tikai Latvijā, staigā apavos ar gludu ādas zoli un lamā sētniekus!