Jelgavas dome akceptē ziemeļu apvedceļa tilta būvniecību 10

Jelgavas domes deputāti lēmuši akceptēt ziemeļu apvedceļa tilta izbūvi pār Lielupi un Driksu, aģentūra LETA uzzināja domē.

Pašvaldībā skaidroja, ka pagājušajā gadā pilsētā tika rekonstruēta Loka maģistrāle, to vērtējot kā būtisku soli pilsētas tālākajai attīstībai, izbūvējot iecerēto ziemeļu apvedceļu, ko veidos Loka maģistrāle, perspektīvais tilts pāri Lielupei un Driksai un Atmodas iela. Tagad sperts nākamais solis, jo pašvaldība ir saņēmusi visus nepieciešamos saskaņojumus, lai varētu pieņemt lēmumu par jaunā tilta būvniecību. Pašvaldības iecerei pozitīvu atzinumu jau devis Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) un Ministru kabinets (MK).

Ziemeļu apvedceļā paredzēta tilta izbūve pār Lielupi un Driksu, izveidojot pieslēgumus esošajām ielām. Tilts būs paredzēts autotransporta satiksmei, ļaujot arī gājēju un velosipēdistu pārvietošanos. Trases sākums būs Lapskalna un Atmodas ielas krustojumā, bet trases beigas - Kalnciema ceļa un Loka maģistrāles krustojumā.

Tilta izbūves mērķis ir atrisināt būtiskas Jelgavas satiksmes organizācijas problēmas, kā arī radīt priekšnosacījumus, lai apkārtējā teritorijā varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Tilta izbūve ir nozīmīga, domājot gan par bijušā lidlauka, gan citu industriālo teritoriju atdzīvināšanu, pilsētas centra atslogošanu no tranzīta transporta un arī veloceliņu tīkla attīstību, uzsvēra domē.

Pašreizējā Lielupes tilta kapacitāte ir 26 000 transportlīdzekļu diennaktī, bet jau pašlaik to diennaktī šķērso ap 40 000 transporta vienību. Tāpat, modelējot nākotnes perspektīvas, eksperti secinājuši, ka ik gadu transporta plūsma pilsētā pieaug vidēji par 2%.

MK 2019.gada 22.oktobrī izdeva rīkojumu "Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības - transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā - īstenošanu", ar kuru atzīts, ka "Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētā darbība ir vienīgais risinājums pilsētas satiksmes organizācijas, kā arī pilsētas ziemeļu daļas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un tilta izbūve Jelgavā nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai".

Savukārt VPVB šogad 15.janvārī izdeva atzinumu par sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu paredzētajai darbībai. Atzinumā secināts, ka pašvaldība ir izsvērusi risinājumus un sagaidāmo ietekmi uz gaisa kvalitāti, trokšņu līmeni, ietekmi uz "Natura 2000" teritorijas dabas liegumu "Lielupes palienes pļavas", kā arī uz bioloģisko daudzveidību un ainavu. VPVB ir akceptējis tilta būvniecību, nosakot, ka to iespējams īstenot risinājumā, kas rada apjoma ziņā mazāko ietekmi uz dabas vērtībām.

Nākamais solis pēc domes lēmuma būs tilta tehniskā projekta izstrāde.

Jau ziņots, ka jaunais pārvads plānots, šķērsojot vai skarot 12 nekustamo īpašumu teritorijas. Tilta pār Lielupi un Driksas upi un pieeju izbūves kopgarums ir apmēram 1376 metri. Daļu no tilta posma - aptuveni 730 metrus - plānots realizēt, šķērsojot dabas liegumu "Lielupes palienes pļavas", kas ietverts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".

Plānotais pārvads, kā arī neizbūvētais Atmodas ielas posms, ir nozīmīgi Jelgavas maģistrālā ielu tīkla fragmenti, kuru būvniecības nepieciešamība tika identificēta jau 1959.gadā, iekļaujot šāda transporta koridora izbūves plānu Jelgavas ģenerālplānā.

Pēc 1959.gada izstrādātajos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, tajā skaitā, aktuālajā Jelgavas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, attīstības programmā, kā arī teritorijas plānojumā, paredzētās darbības teritorija konsekventi tiek identificēta kā teritorija transporta infrastruktūras attīstībai, saglabājot trases koridoru brīvu no cita veida apbūves, tādēļ šajā vietā plānotais transporta koridors ir izbūvējams, neveicot pārkārtojumus esošās dzīvojamās, publiskās vai rūpnieciskās apbūves struktūrā.