Līdz ar citām Eiropas valstīm Latvija ir izvirzījusi ambiciozus mērķus klimata pārmaiņu seku mazināšanai, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Tos neizpildot, valstij var nākties maksāt arī prāvu soda naudu.
Viena no nozarēm, kurā ievērojami būtu jāsamazina kaitīgie izmeši, ir autotransports. Tomēr nav īsti skaidrs, kā šos mērķus piepildīt, un tas var maksāt skarbus un straujus ierobežojumus vecajiem transportlīdzekļiem.
Ierobežojums ar dīzeļiem zem EURO 5 iebraukt lielo pilsētu centros būtu visreālistiskāk un nesāpīgāk realizējams kā sākotnējais pārejas posma elements.
Kurš auto ir kaitīgāks?
Liels, moderns, smags dižips ar 4+ litru benzīna motoru (ar kuru braukā Lielpicāniju 99% gadījumos) vai maza konservu bundža ar 1,5 litru turbodīzeli kaut vai Euro-1 (no CO2 izmešu viedokļa)!!
Tur ir divas gandrīz nesaistītas lietas. Rakstā minēts CO2, ko dīzeļi saražo caurmērā mazāk. Bet pilsētas centrā lielākā sāpe ir no mikrodaļiņām un NOx, jeb prasti sakot, smakas. Smaku dīzeļi ražo daudz, bet globālajiem mērķiem ar dīzeļa ierobežošanu pilsētā nepalīdzēsi.
NOx visvairāk saražo dabasgāzenieki!!!
Info tikai zināšanai. NOx veidošanās ir atkarīga tikai no max temperatūras dzinēja cilindros, kura dīzeļdzinējam un tiešās iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes dzinējiem sanāk visvairāk. Pat ar "stiepto" degvielas padevi. NOx līdz pat 50 % no visiem kaitīgiem izmešiem. Moderniem dzinējiem izplūdes gāzu recirkulācija samazina NOx pat līdz 35%. Gāze nedod lielus NOx izmešus.
Dīzelis sadeg ievērojami lēnāk kā benzīns, nemaz nerunājot par DABAS gāzi! Lielāka momentānā temperatūra ir tieši tur kur sadegšanas ātrums ir liels.
Jāiet te vienam nedaudz pamācīties. Riktīgi pasmējos.
Gluži manas domas!!! Tad ej un pamācies!
Degšanas temperatūras (maksimāli iespējamās):
Metāns (dabasgāze) - 2040-2200
Propān-butāna maisījums (jeb autogāze) - 2400-2700
Ūdeņradis - 2000-2240
Benzīns (tvaiki) - 2500-2600
Petroleja (dīzeļdegviela) - 2400-2450
Turpini mācīties! Varbūt kādreiz kaut ko sapratīsi!