DĪZEĻA UN BENZĪNA DZINĒJU LABĀKO ĪPAŠĪBU APVIENOJUMS
Skyactiv-X ir jaudīgs benzīna dzinējs ar lielu apgriezienu skaitu, taču ar dīzeļdzinējam raksturīgu degvielas patēriņu. Tas ir atsaucīgs, efektīvs un videi draudzīgāks.
SKYACTIV-X DZINĒJA PRIEKŠROCĪBAS :
LIELISKA DEGVIELAS EKONOMIJA
LIELS GRIEZES MOMENTS
ĀTRA ATSAUCĪBA
LIELA ATDODAMĀ JAUDA
IZDALA MAZĀK SILTUMA
LABA IZPLŪDES GĀZU FILTRĀCIJA
Pilsētplānotājs Celmiņš, visas tās sagramstītās idejas kā uzlabot situāciju, ir nepareizās proporcijās un apgrieztā kārtībā paņemtas 
, ar putām uz lūpām aizstāvēšu Celmiņa tiesības izteikt savu viedokli, bet viņa domu gājienam nepiekrītu kategoriski , tā kā esmu ar līdzīgu izglītību un praksē nodarbojos un pelnu maizīti sfērā, kas ir tieši blakus, atļaušos izteikt savu viedokli: konkrēti Latvijā nav nepieciešamības būvēt kaut kādus jaunus super duper haivejus, prioritāte ir uzlabot un uzturēt kārtībā jau esošo ceļu tīklu, un nevis pa kluso norakt, nolikvidēt un apmežot, viena būtiska piebilde, tie sastrēgumi dižajā lielpilsētā Rīgā – akūti nepieciešami vismaz divi tilti pāri Daugavai – vienu Vecmīlgrāvī-Bolderājā, otru- kaut kur Gertrūdes ielas galā uz Mūkusalu caur Zaķusalu, vēl ideāli vienu tiltu pa vidu kaut kur Ķengaragā starp Dienvidu un Rīgas Hes tiltiem. Sabiedriskais transports ir plus mīnus optimāls, protams, var šur tur papētīt un uzlabot braukšanas laikus, pieturas utt, ar piebildi, ka vilcieniem gan vajag veltīt lielāku uzmanību, it sevišķi piepilsētas vilcieniem, tos vajag obligāti električkas un ar biežākiem , ķipa, metrovilcienu, intervāliem. Tālāk, attīstīt veloceliņu tīklu, nu ļoti diskutabls, man uzreiz nāk prātā Vjetnama, Indija, un vēl tur visādas līdzīgas vietas ar iespaidīgām riteņbraucēju armādām uz ielām, manuprāt masveida velosipedizācija,vai skūterizācija vai mopēdizācija, sauciet kā gribat, arī ir nereāla un galvenā doma, uz ko vajag tiekties un jātiecas, lai cilvēki pārsvarā paliek un strādā savās dzīvesvietās! Lai Miķelis, Pēteris, Jānis, Liene, Anna un Zane nebrauc no Ādažiem, Mārupes, Jūrmalas, Jelgavas, Tukuma utt uz un no Rīgas! Absolūta prioritāte ir attīstīt strādāšanu mājās vai tuvu tām, lai nav jābraukalē bez vajadzības ar savu auto! Mācamies vai pārkvalificējamies uz darbiem un profesijām, kurus var veikt mājās! Programmētāji, grāmatveži, skolotāji, utt, utt, utt, milzums daudz profesijas, kuras var nebraukt vai neizmantot tik bieži auto, bet strādāt attālināti. Satiksme nokritīsies uz pusi vismaz! Un tieši konkrēti tās rīta un vakara stundas, kad visi kā tāds aunu bars, sāk un beidz braukt reizē un vēl papildus tā iekšējā braukalēšana Rīgas pilsētas robežās. Priekš kam tāds stulbums vajadzīgs, kā braukt no guļamrajoniem kā ķengarags jugla, imanta, ziepniekkalns, zolitūde ar savu vieglo automašīnu uz no darba uz no centru, vai uz citiem guļamrajoniem? Pilnīgi pietiek ar cilvēkiem, kam auto ir darba sastāvdaļa – kurjeri, preču pārvadātāji, taksometri utml. Zīmīgas situācijas redzamas uz ielām un pagalmos, it sevišķi tagad, aukstā laikā, iedarbina savu auto, 5-10 min to darbina uz vietas lai uzsildītu motoru un salonu un tad brauc tikai 5-10 min vai 2-5km, lai to atstātu kaut kur citā vietā uz visu darba dienu līdz vakaram, vakarā tas pats process, tikai virzienā uz dzīves vietu, (pa ceļam veikali, skolas, bērni, pulciņi utt utt)
Es jau esmu pārkvalificējies, strādāju no mājām, agrāk braucu divas stundas dienā ar savu auto, lai nokļūtu darbā – apnika! Turēju maku vaļā, tagad turu maku ciet!
Ne visi var un ne visi grib pārkvalificēties. Personīgi no mājām strādāt negribētu. Mājas ir mājas un darbs ir darbs. Šo robežu nojaukt neredzu jēgu. Tevis pieminētais aunu bars nebrauks, bet paklausīgi sēdēs aplokā - mājās. Īsāk sakot mans personīgais viedoklis - mājas ir vieta, kur nedomāt par darbu.
Par pārējo varu piekrist.
Ja nav noslēpums ko dari, ja strādā no mājām?
Strādāšana no mājām labi skan teorijā, bet nezin kāpēc daudzi kantori to nemaz tik ļoti nesteidzas ieviest. Esmu speciāli ar ļaužiem runājis un pamatā ir 2 iemesli:
1) grūti sevi piespiest strādāt no mājām, ja ir daudz visādu kārdinājumu darīt ko citu.
2) komandas darbs no mājām nav īsti efektīvs. Nekādi skaipi tomēr nespēj būt gana noderīgi. Domāju, te var piebilst, ka liela daļa cilvēku tomēr alkst tikties ar citiem cilvēkiem, nevis sēdēt vienatnē.
Ja cilvēkam darbs tāds, ka pamatā viss notiek vienatnē, tad, iespējams, var strādāt arī no mājām, bet visi manis aptaujātie (IT sfēra, nekādi kaktu kantori) atteica, ka neskatoties uz visādiem novatoriskiem jaunievedumiem, vadība uz "darbs no mājām ikdienā" skatās skeptiski. Jā, kādreiz var, ja tāda vajadzība, bet ne katru dienu.
Darbs no mājām nav tas uz ko tiekties - tam ir virkne mīnusu darba organizācijā. Un centralizācijas stūmēji tieši šo kārti visu laik velk ārā, lai noslēptu to ceļu kuru būtu jāiet - reģionālos, t.sk. koplietošanas birojus. Iešana uz darbu ir nepieciešama lielākajai daļai cilvēku, lai palīdzētu strukturēt un organizēt dzīvi - tādēļ ir svarīgi nodrošināt darba vietas netālu no dzīvesvietas, nevis runāt par strādāšanu no mājām. Un valsts pārvalde ir pirmais, kam rādīt priekšzīmi - nodrošināt koplietošanas valsts pārvaldes birojus sākumam vismaz lielākajos satelītcentros (Sigulda, Ogre, Jelgava u.tml.) no kuriem ierēdņi brauc uz Rīgas vēsturisko centru, lai atsēdētu dienu pie datora.
Zini piekrītu - man ļoti patīk tas brīdis ka kamēr tu esi ticis līdz mājām ( ejot, minot, braucot) - ofisa muļķības beidzot ir atlaistas un var domāt par ko citu. Man šī "pārslēgšanās kā process" - ļoti noder un ir vajadzīga.
Ja visi mēs tagad strādāsim par projvadiem, arhitektiem utt no mājām, kurš strādās noliktavā uz reachtruck vai stūrēs tos pašus autobusus? Ukraiņi?
Mana dzīvesbiedre strādā par grāmatvedi. Darbojas ar pavadzīmēm, pamatlīdzekļiem. Nu tur galīgi nesanāk darbs no mājām. Ļoti ātri zūd motivācija, Latvijā nav izplatītas elektroniskās pavadzīmes un cmr. Vēl pa vidam traucē divi kaķi.
Kopumā, jau citur minēju, ka ir izveidojusies aplama situācija, kad viss bizness ir sadzīts Pierīgā un Rīgā, veidojās tās lielās transporta plūsmas.
Nav bijusi politiskā vēlme attīstīt reģionus, paredzot kādas atsevišķas nodokļu zonas. Tā vietā izveidota pornogrāfija ar nosaukumu MUN.
paredzot kādas atsevišķas nodokļu zonas.--
Kā tad nav. Visas ostas- brīvostas.
Liepājas SEZ – liepaja-sez.lv/
Rēzeknes SEZ – www.rsez.lv/
Rīgas brīvosta – www.rop.lv/lv/
Ventspils brīvosta – www.portofventspils.lv/lv/
Latgales SEZ - lpr.gov.lv/lv/lsez/
Bradypus rakstīja: Darbs no mājām nav tas uz ko tiekties - tam ir virkne mīnusu darba organizācijā. Un centralizācijas stūmēji tieši šo kārti visu laik velk ārā, lai noslēptu to ceļu kuru būtu jāiet - reģionālos, t.sk. koplietošanas birojus. Iešana uz darbu ir nepieciešama lielākajai daļai cilvēku, lai palīdzētu strukturēt un organizēt dzīvi - tādēļ ir svarīgi nodrošināt darba vietas netālu no dzīvesvietas, nevis runāt par strādāšanu no mājām. Un valsts pārvalde ir pirmais, kam rādīt priekšzīmi - nodrošināt koplietošanas valsts pārvaldes birojus sākumam vismaz lielākajos satelītcentros (Sigulda, Ogre, Jelgava u.tml.) no kuriem ierēdņi brauc uz Rīgas vēsturisko centru, lai atsēdētu dienu pie datora.
Neatceros vai jau rakstīju . Tad vēlreiz slikts piemērs . VID ievietoja vienā ēkā . Un man VIDa vidēja līmeņa vadītāja : Vismaz viens labums , var dabūt visus parakstus vienā ēkā . Nu nesaprotu , e paraksts jau kopš aizvēsturiskiem laikiem .
Un cik sapratu tās atbrīvotās ēkas stāv tukšas , vismaz daļa . Vai tā taisnība ?
Kamēr mūsu idioti un eko fašisti skrien visiem pa priekšu, tikmēr ES īstie saimnieki parāda vidējo pirkstu visai ekoloģiskai. Dzenāsim tukšas fūres cauri visai Eiropai reizi 2 mēnešos.
Lai pārveidotu motoru, samazinot tā kompresijas pakāpi un nodrošinātu to ar dzirksteļaizdedzi. Dzirksteļaizdedzi var nodrošināt vairākos veidos.
Visefektīvākais ir ievietot mašīnas aizdedzes sveces tur, kurs, kur tika izvietoti dīzeļdegvielas iesmidzinātāji. Tas ir iespējams tikai tad, ja šajā vietā ir pietiekami biezs metāls. Ja tā nav, aizdedzes sveces caurumus var nākties novietot citur degšanas kamerā. Esošos oriģinālo dīzeļdegvielas iesmidzinātāju caurumus var aizskrūvēt ar aizbāzni, vai arī tos var izmantot tiešai gāzes iesmidzināšanai.
Kompresijas pakāpes samazināšana.
Tas ir jādara, lai motors varētu pareizi darboties ar sašķidrinātu naftas gāzi vai benzīnu. Dīzeļdegviela bieži darbojas ar kompresijas pakāpi aptuveni 16-1 (viens no iemesliem, kāpēc tie ir ekonomiskāki), turpretim benzīna un sašķidrinātās naftas gāzu motoriem ir nepieciešama attiecība aptuveni 10-1. Viens veids, kā samazināt saspiešanas pakāpi, ir kaut kāda veida starplikas ievietošana starp cilindra galvas un cilindra bloka virsmām, lai samazinātu motora kompresijas pakāpi. Tas var radīt blīvējuma problēmas, jo būtu jāizmanto divas galvas blīves. Cits risinājums ir nomainīt oriģinālos virzuļus pret pārveidotiem virzuļiem, risinot kompresijas pakāpes problēmu, taču tagad izmaksas jau ir lielākas.
Projektēšanas ierobežojumi, spriegumi un RPM
Lai arī dīzeļdzinējs darbojas samērā lēni un rada maksimālo griezes momentu ar zemāku apgriezienu skaitu nekā līdzīgā benzīna versijā, tas neattiecas uz gadījumiem, kad tas tiek pārveidots darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi. Pārstrādātajam motoram ir jādarbojas ar lielākiem apgriezieniem***. Tas var radīt jaunas uzticamības un ilgmūžības problēmas. Ja dīzeļmotora degvielas sistēma, dzinēja galva vai virzuļi ir pārveidoti, kloķvārpsta, gultņi un pārējais tik noslogoti virāk, palielinot apgriezienus, kas nepieciešami, darbojoties ar sašķidrinātu naftas gāzi. Mehāniska sabrukšana var izraisīt daudz mazāku laiku, savukārt noteikti ir palielināts nodilums un samazināts detaļu kalpošanas laiks.
Secinājums. Iepriekš minētie faktori nosaka (tāpat kā daudzus citus, par kuriem šeit nav runāts), lai vairuma dīzeļdzinēju faktiskā pārveidošana nebūtu ekonomiska. Būtu vienkāršāk un ātrāk uzstādīt benzīna motoru.
*** ar kādiem apgriezieniem darbosies pārveidots 2.5 un vairāk litru dīzeļdzinējs ar jaudas rezervi
-------------
Sajaukt sašķidrinātu naftas gāzi ar esošo dīzeļdegvielu.
Lai to sasniegtu ar atšķirīgiem panākumiem, ir veikti dažādi mēģinājumi. Kopumā ietaupījumi nav lieli.
Neviena no pārbaudītajām sašķidrinātās naftas gāzes / dīzeļdegvielas maisījumu sistēmām nav panākusi dīzeļdegvielas patēriņa samazinājumu par vairāk nekā 25%. Par šiem ietaupījumiem ir jāatskaita arī sašķidrinātās naftas gāzes izmaksas (sašķidrinātai naftas gāzei, kas aizstāj daļu patērētās dīzeļdegvielas), no šīs ietaupījuma tos 25% atņemot. Rezultātā galīgie ietaupījumi ir mazi.
Ir arī citas problēmas, kas jāņem vērā - nemodificēts dīzeļdzinējs darbojās salīdzinoši lēni, radot maksimālo griezes momentu ar zemāku apgriezienu skaitu nekā līdzīga benzīna versija. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad to pārveido darbam ar dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes maisījumu. Pārveidotajam motoram ir jādarbojas ar augstākiem apgriezieniem, braucot ar dīzeļdegvielas / sašķidrinātās naftas gāzes maisījumu. Tas var radīt jaunas problēmas. Kloķvārpsta, gultņi un savienojošie stieņi (jāpiemin tikai daži komponenti) visi bija paredzēti apgriezieniem. ar zemāku likmi. Šie komponenti cietīs daudz lielākus spriegumus (sprieguma palielināšanās apgriezienu minūtē) pie palielināta apgriezienu skaita, kas nepieciešami, lai iegūtu pietiekamu griezes momentu, darbojoties ar sašķidrinātu naftas gāzi. Noteikti ir palielināts nodilums un samazināts detaļu kalpošanas laiks. Ņemot vērā mazos sasniegtos ietaupījumus liekas, ka šī nav ekonomiski izdevīga alternatīva. 2008. gada vasara - mēs esam gatavi uzklausīt ieteikumus.
2019.gada ziema - dīzeļdzinēju ierbežojumi dēļ dīzeļdzinēju izdalītajām daļiņām
Hmm šitos speciālos "lēnākos dīzeļdzinēju gultņus" es gribētu dzīvē aplūkot ..., es saprastu ja tas par atsevišķām ātrumkārbas daļām, kam ir būtiska atšķirība vai tās ir lielam griezes momentam, vai augstiem agriezieniem, kaut arī kārba kas netiek sportam izmantota diez vai sasniedz tos režīmus kur var rasties problēmas.
Pie tam kā viena no šādas dzinēju pārveides priekšrocībām tieši tiek minēta dīzeļdzinēja mehāniskā izturība, jo tie tiek projektēti lielākām slodzēm, ko rada lielāki spēki, kas rodas dēļ lielākas kompresijas pakāpes.
Tas ir tāds skolas diskusiju klubu līmeņa paņēmiens, kad izmanto visu, ko var izmantot, lai kaut ko pierādītu.
Grēta varētu piketēt par vispārēju dīzeļdzinēju izpētes programmu, cik no tiem ir salīdzinoši efektīvi pārvēršami par LPG un CNG dzinējiem.
Rūpnieciski organizēta konversijas dzinēju galvu un virzuļu ražošana atrisinātu daudzus jautājumus.
Smirdinājās tas dīzeļdzinēja piegādes buss pa pilsētu, tagad darbojas ar LPG vai CNG.
Nu ko, ja litrs degvielas ar 1. Janvāri būs +6 eirocenti, nu tad tā būs īstā ekoloģija, bariņš ikdienas satrēgumu mīļotāju metīs pie malas savus auto un sāks pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Bija jau piemērs ka viens autobuss atslogo no ielām 80 vieglos, viens vilciens ir labāks par 240 vieglajiem auto, kas paliek pie sētas
Conqueror rakstīja: Nu ko, ja litrs degvielas ar 1. Janvāri būs +6 eirocenti, nu tad tā būs īstā ekoloģija, bariņš ikdienas satrēgumu mīļotāju metīs pie malas savus auto un sāks pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Bija jau piemērs ka viens autobuss atslogo no ielām 80 vieglos, viens vilciens ir labāks par 240 vieglajiem auto, kas paliek pie sētas
Palasīju , bioetanolu pievienos divreiz vairāk .
6 centi. Es slikts rēķinātājs , bet man sānāca kādi 9 % izmaksās vairāk , tas ja rēķina tik gāzi .
Te citāts “Līdz ar 2020. gada 1. janvāri nodokļu politikas dēļ degvielas cenu starpība ar Lietuvu vien pieaugs līdz 10 centiem litrā. Jau pašlaik Latvijas degvielas tirdzniecības nozare zaudē konkurētspējā ar Lietuvu. Lietuvā vēsturiski un pašlaik akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, no 2020. gada 1. janvāra starpība ievērojami pieaugs,” pauž (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.
raimondsm rakstīja: Pie tam kā viena no šādas dzinēju pārveides priekšrocībām tieši tiek minēta dīzeļdzinēja mehāniskā izturība, jo tie tiek projektēti lielākām slodzēm, ko rada lielāki spēki, kas rodas dēļ lielākas kompresijas pakāpes.
Tas ir tāds skolas diskusiju klubu līmeņa paņēmiens, kad izmanto visu, ko var izmantot, lai kaut ko pierādītu.
Grēta varētu piketēt par vispārēju dīzeļdzinēju izpētes programmu, cik no tiem ir salīdzinoši efektīvi pārvēršami par LPG un CNG dzinējiem.
Rūpnieciski organizēta konversijas dzinēju galvu un virzuļu ražošana atrisinātu daudzus jautājumus.
Smirdinājās tas dīzeļdzinēja piegādes buss pa pilsētu, tagad darbojas ar LPG vai CNG.
Tu pārspīlē - dīzeli var mierīgi darbināt ar gāzi, tik jāizdomā vai gāzi izsmidzināt tieši vai netieši, varbūt ir nedaudz jāsamazina kompresijas pakāpe, un, protams, galvā ir jāsaskrūvē sveces, un tas arī viss. Citus virzuļus - un citu sadaleni - vajag ja gribas to motoru darbināt ar garantiju ka problēmas nebūs, citos apgriezienu diapazonos - kaut gan ir cilvēki, kuri liek standarta 2.5 TDI apakšas 2.2 20v turbiķiem - bet nu divreiz smagāki virzuļi motora darbību augstos apgriezienos neuzlabo...
Jautājums ir par ekoloģiju, jo gāzes dzinējs piesārņo mazāk.
Tad par izmaksām - esošam, funkcionējošam dīzeļauto mainīt visu motoru vai to tikai pārbūvēt.
Kurš tev to frankenšteinu pēc tam regulēs. Tur no oriģinālā motora un vadības vairs nekas nepaliks. Poļu fiats sanāks.
Paldies par kārtējo atgādinājumu, ka tehniski zinošs cilvēks, kas neko nejēdz ārpus tehnikas, ir ārkārtīgi bīstams noderīgais idiots. Grēta vismaz tikai kliedz, bet šāds propagandas upuris nerimtīgi domā arvien slimākus "risinājumus" neeksistējošai problēmai.
Tie dīzeļi pilsētā reāli brauc, izdala daļiņas un smird. Šis ir tikai viens no variantiem.
interestingengineering.com/these-9-countries-want-to-ban-diesel-cars-very-soon
Pretī var likt - transporta elektroauto. Cena jaunam kādi 40 000 būs. Rūpnieciski ražotu LPG vai CNG transporta auto. Cena būs nedaudz zemāka, būs kādi 25-30 000.
Tam pašam dīzeļauto ielikt jaunu LPG vai CNG motoru. Cena būs jau drusku zemāka - gan jau kādi 8-10-12 000.
Pie tam es jau rakstīju, ka šo vajag izpētīt, kuriem dzinējiem to var maksimāli izdevīgi izdarīt. Nevis uzreiz, neko konkrēti nezinot, ieviest. Izpētīt.
Vēl var likvidēt iemeslu kādēļ Eiropa ir kļuvusi par dīzeļu karalisti... Un dīzeļi paši iznīks. Bet to jau tehniski šaurpierainam cilvēkam nesaprast, jo tas prasa plašāku redzesloku.
Iemesli ir dažādi, nevis tikai viens iemesls. Bet tev jau viss ir vai nu melns, vai balts.
Uzraksti labāk sarakstu ar tiem, kas tavā skatījumā ir iemesli un tad skaties uz to un domā, kur tiem kājas aug un kas ir īstais, vienojošais, iemesls. Tas būs produktīvāk, nekā izdomāt savas melnbaltās pasakas.
Padalies pats ar savu sarakstu!
Cik noprotu, tu uzskati, ka jānovērš vispār iemesls pārvietoties. Vismaz tiem, kas brauc kaut kur strādāt.
Doma pareiza, bet manuprāt, tas gan izmešu, gan cilvēku pārvietošanos nemazinās - vismaz ne cik daudz jūtami.
Kāpēc, jautāsi? Jo daba nemīl tukšumu - tikko, piemēram, ministriju klerki nrbrauks vairs uz Rīgu, viņu vietu ieņems kāds cits - radīsies uzņēmumi, kas izmantos brīvāko satiksmi savā labā.
Līdzīgi kā ar vairāk joslu izveidi satiksmi var uzlabot tikai īslai'cīgi - kad publika pierod, izveidojas atkal sava veida līdzsvars.
Secinājums - ja grib samazināt izmešus - tie ir jāsamazina. Gan sabiedriskajam, gan privātajam, gan preču piegādes transportam.
Neko tu nenoproti. Kāds sakars iemeslam pārvietoties ar degvielas veida izvēli?
Bet savu vēlmi pierādīt, ka nekas nav jādara, jo nekas nav risināms, tev sanāca izpaust. Malacis, tādi noderīgie idioti sistēmai ir nepieciešami.
Raimond, tas, ka kaut ko tehnski var izdarīt, nenozīmē, ka tas ir izdarāms lielā apjomā. Lai masveidā samainītu motorus būtu jāpārveido konveijere, lai tie ņemtu pretī lietotas mašīnas un ārā spļautu tādas ar gāzmotoriem - tas nebūs izdevīgi nevienam. Ja ne lētāk, tad labāk noteikti pakāpeniski dīzeļus samainīt pret gāzmašīnām. Tikai izskatās, ka tas nenotiks, pakāpeniski samainīs uz elektroauto.
raimondsm rakstīja: Pie tam kā viena no šādas dzinēju pārveides priekšrocībām tieši tiek minēta dīzeļdzinēja mehāniskā izturība, jo tie tiek projektēti lielākām slodzēm, ko rada lielāki spēki, kas rodas dēļ lielākas kompresijas pakāpes.
Tas ir tāds skolas diskusiju klubu līmeņa paņēmiens, kad izmanto visu, ko var izmantot, lai kaut ko pierādītu.
Grēta varētu piketēt par vispārēju dīzeļdzinēju izpētes programmu, cik no tiem ir salīdzinoši efektīvi pārvēršami par LPG un CNG dzinējiem.
Rūpnieciski organizēta konversijas dzinēju galvu un virzuļu ražošana atrisinātu daudzus jautājumus.
Smirdinājās tas dīzeļdzinēja piegādes buss pa pilsētu, tagad darbojas ar LPG vai CNG.
"Viens veids, kā samazināt saspiešanas pakāpi, ir kaut kāda veida starplikas ievietošana starp cilindra galvas un cilindra bloka virsmām, lai samazinātu motora kompresijas pakāpi."
Šis nav reāli. Pilnīgi nereāli. Paskaidrošu, kāpēc tā domāju - paceļot galvu virs bloka, izmainās piedziņas siksnu (vai ķēžu) garums, zūd sākotnēji projektētā attiecība - attiecīgi kloķvārpsta vairs negriežās salāgoti ar sadales vārpstu. Un es nemaz nerunāju par tiem motoriem, kuriem ir alumīnija vāks pāri siksnām, kas saskrūvējās kopā gan ar galvu, gan bloku. Atmetot pasākuma enonomiskās lietderības jautājumu, domāju ka lielākajai daļai motoru šis nebūtu tehniski izpildāms.
Var mēģināt samazināt kompresijas pakāpi ieskrūvējot sprauslas vietā tādu kā priekškameru, bet kā tas ietekmētu sadegšanas procesus, nav ne jausmas - un paliek vēl problēma, kā to motoru pabarot, un kā piešķilt.
Long story short - nelabo to, kas nav salūzis.
Izcili. Varu, protams, piekrist, ka tas nav reāli. Bet izdomāt iemeslu, ka mainot ķēdes/siksnas garumu zūd sākotnēji projektētā attiecība var tikai cilvēks, kam, pretēji Raimondam, nav nekādas izpratnes par tehniskām lietām.
Pilnai laimei - tā bija ierasta prakse padomju laikos - lika papildus galvas blīvi, lai varētu braukt ar 76 benzīnu ražotāja paredzētā 93 vietā.
Jā, es domāju, ka mainot ķēdes vai siksnas GARUMU (jo jāiesprauž paplāksne un papildus vēl viena galvas blīve) mainās ķēdes vai siksnas zobu skaits un sadalene un kloķene vairs negriežās sākotnējā attiecībā. Ja var tur iebāzt divpadsmit papildus galvas blīves ar oriģinālajām siksnām, tad jā - uz priekšu gazifikācijai! IZcili.
Jā, vakar glupības tiku sarakstījis. Netaisnošos, kāpēc tā biju domājis, kļūda ir kļūda. Siksnas garumam NAV nozīmes, kā arī nav nekādas atšķirības, kāda siksna (vai ķēde) ir, ar zobiem vai bez. Neņemiet vērā manus komentārus šajā lappusē.
Švakas tev tehniskās zināšanas... Jā, sadales fāzes nobīdās, un tam ir ļoti elementārs risinājums - regulējams sadalenes zobrats. Nerunājot jau nemaz par to, ka dīzeļiem, vismaz fofāgena grupas dīzeļiem, sadalenes vispār mēdz nebūt uz sprostu, bet gan tikai uz konusi, lasīt - sadaleni var uzlikt kā grib.
Nu jūs abi te ar bradypus domājat, ka kompresiju nomest par kādiem 40% (minu uz dullo) var ar tādu nieka 0,6mm blīvīti? Protams, manas zināšanas nav nekādas izcilās, neesmu es motorists, bet ir gadījies remontēt motorus, kam visa dzensiksnas/ruļļu puse ir tik kompakta ka ir acīmredzams - divi trīs milimetri uz augšu, un ķēdei jau paliks par īsu.
Un par motoriem, kam ir alumīnija vertikālais bloks-vāks pāri visām siksnām, un ar ļoti precīziem skrūvju caurumiem, lai jau rastos problēmas motoru salikt ar citas firmas ražojuma galvas blīvi nekā oriģinālā - protams ka izlēmāt noklusēt. Tur arī pofig? Paurbsim ovālus caurumus, nomainam spriegotājrulli uz mazāku, lai iegūtu trūkstošo siksnas garumu un cēli ceļam galvu augšā?
Es varbūt esmu dumš mehānikas lietās, bet no mana skata punkta būvēt dīzeli par gāzi - totāls idiotisms. Palabojiet, ja kļūdos.
Ir variants dīzelis AR gāzi. Dīzelis iziet daudz mazāk, jauda lielāka. Smagajiem pilnīgi reāls variants, zinu vairākus kas tā brauc. Tiesa - reisi pa LV nevis pāri pus Eiropai. Par kopējo zaļumu nezinu, likts tas tika citu iemeslu dēļ.
Es neko nevēlos noklusēt - es vienkārši tādus motorus neesmu redzējis Situācijās, kur ir šāda šausmīga problēma, pastāv iespēja 1) sameklēt bik īsākus klaņus 2) sameklēt zemākas kompresijas virzuļus 3) ja pirmie divi varianti nestrādā, vai par dārgu, bik novirpot virzuļiem nost.
Attiecībā par 40 procentiem - nebūs tik daudz - atceries - te ir runa par LPG, nevis benzīnu. Man gadījās palasīt aprakstu, kur bija krievu tanka V12 dīzelis pārtaisīts lai darbotos uz biogāzi - tur bija kompresijas pakāpe 1:18 un viss, ko vajadzēja izdarīt, bija saskrūvēt sveces - labi, nebrīnītos ja tai gāzei būtu vēl augstāks oktānskaitlis nekā LPG.
Bet to taču var apspriest mierīgi, tehniski. Labi, starplika ir problēma, varbūt ir kaut kāda konstruktīva doma, kā to kompresijas pakāpi citādi atrisināt.
Un vēlreiz atgādināšu - tās ir tikai teorētiskas sarunas. Nekāda likumu veidošana te nenotiek. Te skatās iespējas, piemērus, tas tur jūtūbā to izdarīja, tiem tur ir firma, kas to dara, vai to var atkārtot, cik tas maksā.
www.youtube.com/watch?v=uuCdlY3e0Ko
www.youtube.com/results?search_query=rebuilt+diesel+to+lpg
www.youtube.com/results?search_query=convert+diesel+to+lpg
www.youtube.com/results?search_query=convert+diesel+engine+to+natural+gas+
Gan jau kāds, kam ir pieejami dati par degkameru tilpumiem, varētu izrēķināt, cik biezu to starpliku vajag. Varbūt tiešām pietiek vienkārši ar mazāka diametra spriegotājrulli, lai iegūtu nepieciešamās pielaides un varētu iebāzt to starpliku un atstāt oriģinālās siksnas.
core.ac.uk/download/pdf/11034520.pdf
nedaudz zinātnes
pdfs.semanticscholar.org/cc3b/db1487a143a70ea34c20059e9a3869c6b57b.pdf
Zinātne... Izlasot pirmos vārdus, pat pakaļu nevar nosalucīt, jo "papīrs" ir elektronisks.
Dokuments sākas ar vārdiem:
"With emerging stringent pollution legislations and limited
availability of liquid fossil fuels"
Politika + meli = zinātne?!
Tādi jau ir visi modernās zinātnes pētījumi - paņem kaut kādu melīgu politisku savārstījumu un garā, nodokļu maksātāju subsidētā "pētījumā" to "pierāda" ar zinātniskiem faktiem, kas paši par sevi nav nepareizi, tikai tiem nav nekādas nozīmes sākotnējā pieņēmuma pamatošanā.
Bradypus rakstīja: Neko tu nenoproti. Kāds sakars iemeslam pārvietoties ar degvielas veida izvēli?
Bet savu vēlmi pierādīt, ka nekas nav jādara, jo nekas nav risināms, tev sanāca izpaust. Malacis, tādi noderīgie idioti sistēmai ir nepieciešami.
Pārvietošanās attālumiem ir tiešs sakars ar degvielas veida izvēli.
Tajā maināmas kompresijas variantā, kad kompresija benzīna dzinējam mainās no 8/1 līdz 14/1 ņem vērā to, ka faktiski jau tā detonācija būs tikai pie lieliem apgriezieniem, lielām slodzēm un daudz degvielas cilindrā.
Tāpēc, ja ierobežo maksimālo jaudu, to kompresiju varētu atstāt, teiksim, 1/10.
Tādējādi pie mazām slodzēm tas LPG vai CNG dzinējs darbotos ar augstāku kompresiju un tas griezes momenta zudums būtu mazāks.
------------------
No 100 dīzeļauto, pieņemsim 30 ir par vecu, lai tur ko mainītu, 50 tās izmaiņas ir par sarežģītu, bet 20 kā reiz par pāris tūkstošiem euro turpmāk vismaz 5 gadus darbojas ar LPG un sanāk gan ekonomija, gan ekoloģija.
Esi piemirsis tikai vienu - pat rūpnieciski mazliet modificējot dzinēja tipu mēdz sanākt brāķis (kā piemēram jauni VAG motori, kas ēd eļļu). Un šie dzinēji ir rūpīgi inženieru izstrādāti vairāku gadu garumā.
Ieslēdz mazliet saprātu un padomā, vai tavas iecerētās konversijas ir praktiski darbotiesspējīgas. Vai tas ir izgājis pilnībā un spēj domāt tikai par atsevišķiem no konteksta izrautiem elementiem?
Ir ļoti daudz dīzeļu. Variants 1 - aizstāt visu ar jauniem auto. Elektro, gāzes, benzīna.
Variants 2 - nomainīt tiem dīzeļiem motorus. Variants 3 - modificēt dzinējus.
Nopirkt 100 000 jaunu auto par 30 000 maksā 3 miljardus.
Ielikt tiem jaunus gāzes motorus par 10 000 maksā 1 miljardu.
Pārveidot 100 000 lietotu auto par 3 000 maksā 0.3 miljardus.
Praksē droši vien 70 000 pārveidot nav jēgas, tomēr kādus 30 000 varbūt ir vērts un kādus 5 -10 gadus tie funkcionēs gana labi.
--------------------------------
Tehniski meklējot, kādu motoru vajag pārveidot, gan jau var atrast tādus motorus, kas ir ļoti labi pārveidojami, taču tie ir tik maz izplatīti, ka liela ekonomiska ieguvuma tur nebūs. Gan jau būs tādi, kuru ir daudz, bet pārveidošana ir salīdzinoši dārga. Un visādi citādi varianti.
Ja establišmentu TIEŠĀM INTERESĒTU īsta ekoloģija, tad ņemtu kādu no vecajiem dzinējiem, kas ir pierādījuši, ka tie spēj darboties arī pēc pusmiljona kilometru nobraukuma. paņemtu no tiem mehānisko konstrukciju un tam visam pa virsu uzkonstruētu jauku CNG vai LPG dzinēja galvu un piedevas.
Un protams, visādi organizatoriski mēģinātu samazināt vajadzību braukt vispār un visadi stimulētu sabiedriskā transporta izmantošanu.
"Ja establišmentu TIEŠĀM INTERESĒTU īsta ekoloģija..." Beidzot sāc runāt par tēmu. Un kamēr šis jautājums nebūs atrisināts, vari visus savus tehnoloģiju palagus iebāzt tur, kur saule nespīd - dīzeļi ir kļuvuši par problēmu tikai piekoptās politikas un regulu dēļ - brīvā tirgū šī problēma nebūtu radusies.
ar sabiedrisko transportu uz un no Ziepniekalna - ilgāk un retāk...
kas tas par stulbumu?
viena autobusa 80 pasažieri tagad brauks ar 80 vieglajiem auto pa Rīgu?
vēl bariņš sastrēgumu mīļotāju un stāvvietu meklētāju ik dienu pa Rīgas ielām piepulcēsies jau esošajiem?
Tās ir "RŪPES" par ekoloģiju mūsu tautas kalpu labākajās tradīcijās.
nu ko - sākušies pirmssvētku sastrēgumi, jo liela daļa družaini braukalē šurpu turpu pa dižpilsētu, meklējot vienalga kādas dāvanas par vienalga par kādu cenu, arvien vairāk grābj un pērk arvien bezjēdzīgākus priekšmetus - līdz absurdam tragikomiski, ir par ko uzjautrināties
Ekoloģiski būtu organizēt svētku iepirkšanās ekobusu ar 15 vietām, kas apbraukā iepirkšanās vietas. Tā 5 vai 10 auto vietā brauktu tikai viens transporta līdzeklis.
Bradypus rakstīja: "Ja establišmentu TIEŠĀM INTERESĒTU īsta ekoloģija..." Beidzot sāc runāt par tēmu. Un kamēr šis jautājums nebūs atrisināts, vari visus savus tehnoloģiju palagus iebāzt tur, kur saule nespīd - dīzeļi ir kļuvuši par problēmu tikai piekoptās politikas un regulu dēļ - brīvā tirgū šī problēma nebūtu radusies.
brīvā tirgū? Brīvā tirgū tu vēl līmētu ar arsēnu krāsotas tapetes un uz jumta sistu azbesta loksnes - jo (ražotājam) tā lētāk. Upes būtu pilnas ar ķīmiskiem atkritumiem, un cietos atkritumus visi gāztu mežā.
Augstāk minētie piemēri sabiedrībai tomēr ir vairāk vai mazāk aizgājuši līdz apziņai, kas ir labs un kas nav.
Tev laikam šķiet, ka 100% viss, ko valdīšana teic, ir brutāli meli - lai iekāstu vairāk nodokļus, ko pašiem notriekt.
tagad tu netici, ka naftas dedzināšana ir kaut kas nelabs. - bet pēc 10 vai 100 gadiem (iespējams) visi šausmināsimies par priekšteču aprobežotību
Tu laikam nesaprati - brīvā tirgū mēs, tāpat kā citur pasaulē, brauktu ar benzīnniekiem kas NOx praktiski neizdala - bet tā kā ES nav brīvais tirgus, bet visādas regulas, mums visapkārt ir vieni vienīgi dīzeļi. Kāpēc tie saradās? Jo CO tika pasludināts par ļaunu gāzi, un nospļauties par pārējo.
Attiecībā par tiem taviem piemēriem - ar arsēnu krāsotas tapetes lai izvēlas kas vēlas, likumam būtu tikai jānosaka obligāts marķējums - attiecībā par "azbesta loksnēm" - vispār jau azbestcementa šīferis, kas nav tas pats kas azbests - pliks azbests ir kaitīgs, bet azbestcementa šīferis ja nu vienīgi lietojot to šīferi uzturā - vēl salīdzinoši nesenā pagātnē gandrīz visām mājām bija tāda materiāla jumts - vai privātmāju iemītniekiem bija stipri lielāka iespējamība saslimt ar elpceļu audzējiem? Toties tas bija ļoti praktisks, ilgmūžīgs jumta segums - man prieks ka tev patīk ka tas ir izņemts no pādrošanas un jāizvēlas dārgāki vai sliktāki risinājumi. Toties, runājot par brīvo tirgu, jāprasa - vai mēs nelietojam svina traukus dēļ kaut kādas regulas, vai dēļ brīvā tirgus?
Attiecībā par tavu pēdējo rindkopu - ja tev šķiet ka kāds cīnās pret naftas dzedzināšanu, tad tu esi naivs muļķis. Elektromobīļi? Jā, labi, lai tos uz priekšu kustinātu, naftu diez vai dedzinās - dedzinās ogles un gāzi; šausmīgi liela starpība. Toties dārgas, īsmūžīgas un neērtas mašīnas, kas pēc mūža beigām satur vairākus simtus kilogramu bīstamo atkritumu - bet, tāpat kā tajā gadījumā ar dīzeļiem, to tak nav uzreiz iespējams pamanīt, vai ne? Un kur paliek tie uzskrūvētie nodokļi, kuri domāti lai it kā "piespiestu cilvēkus pārsēsties uz elektromobīļiem", kā tā nauda tiek izmantota ekoloģijas veicināšanai? Tā, kas vēl - "atjaunojamā degviela" - degviela, kas atjaunojas ar fosilo degvielu, jo rodas, ar fosilo dīzeļdegvielu darbināmam traktoram apstrādājot zemi, kurā varētu audzēt pārtiku - es dotu priekšroku lai tā fosilā degviela tad tiek uzreiz sadedzināta mašīnās, nevis kaut kāds sadārdzināts un bezjēdzīgs starpposms. Tā, kas vēl - reku pie mums grib trīs lielajās pilsētās aizliegt kurināt ar malku, un veicināt pieslēgšanos centrālapkurei - kā pāreja no malkas uz šķeldu [tā pati malka, tik samalta, izmantojot ar dīzeļdegvielu darbināmu iekārtu] vai dabasgāzi veicina ekoloģiju?
Drīzāk šausmināsies par šī brīža elektroauto. 
Toksiskas baterijas, kas uzlādētas no elektrības, kas iegūta radot to pašu co² un transportēta ar zudumiem pa sadales tīkliem. Pie tam ziemas laikā, tēlaini izsakoties: "izlej pusi bākas uz zemes" Un smiesies par šoferīšiem, kas pusceļā uz Daugavpili gaida stundu stāvlaukumā, kamēr auto uzlādēsies.
Ļoti vienkārši - dabasgāzei ir politiska komponente, tomēr tīri ķīmiski tā ir CH4, kas sadeg par CO2 un H2O. Protams, gāzei ir savi piemaisījumi, daļa no tiem tāpat tīri sadeg, daļa ir jāfiltrē. Palasam par celulozi, lignīnu, malkas mitrumu, koksnes pārtvaices produktiem.
Dabasgāzes ekoloģiskums ir skaidrots jau vairākas reizes.
Dažādu sadzīvē lietojamu preču reciklēšanas process ir atsevišķa tēma, kur būtu vēlams tomēr konkrēti aprakstīt katru procesu atseviški.
"Palasam par celulozi, lignīnu, malkas mitrumu, koksnes pārtvaices produktiem. "
Kā tas viss neattiecas uz šķeldu? Redzot no kā šķeldu maļ, es baidos ka vidējā šķelda katlumājā ir stipri mitrāka par malku manā šķūnītī...
Man vispār tās muļķības fascinē, kaut kādi mārketologi paķer kaut kādas zinatnieku pusizstradātas idejas un pasludina par ekoloģisku panaceju, un tad pēc pāris gadiem bariņš citu zinātnieku, vai vienkārši gudru cilvēku parāda ka veči jūs mums makaronus karinat un biezā slānī. Bēda tikai tā ka eko-ticīgo ir kļuvis drusku par daudz un saprāta balsi vairs bieži nesadzirdēsi. Un mani drusku kaitina ka paterētāju aizsargi var pārbaudīt rotaļlietas utml. bet kurš parbaudīs to eko-tuftu.
Strīdos ar globālās sasilšanas noliedzējiem (deniāļiem) diezgan bieži atklājas, ka tie deniāļi zinātņu pamatus īsti labi nezina. Mileniāļi nav daudz labāki un viņu skolas laiks sakrita ar eksakto priekšmetu krīzi un iespējām izvēlēties, ko mācīties, ko ne.
Tad tur vēl visu ietekmē vecā parauga rūpnieki, kas uzskata, ka resursus var un vajag tik grābt un grābt, izmantot, dzīt ekonomiku un pelnīt un kas pēc tam - tas būs pēc tam, tas viņus neinteresē.
Tad nu uztaisa uz personībām orientēto diskusiju - tu esi par Grētu vai par Trampu!
Kā tās ozona procenta daļas pamanās to ultravioleto starojumu bremzēt vai CO2 siltuma starojumu ietekmēt tur jau vairs nevienu neinteresē.
Jūs to zināt?
Kā reiz tie "vecā parauga rūpnieki" stāv aiz klimata biznesmeņiem...
Kā jau msh teica nav tādu jauno un nav tādu veco rūpnieku, ir kaudze ar tādiem kas ļoti labrāt izdomās jaunu problēmu un meģinās piedāvāt tai risinājumu, lai tikai kaut ko pārdotu dārgāk. Vai esi dzirdējis ka kāds tevi aicina nepirkt elektroniku, mājas elektropreces( piem. diezgan daudz dažādu bezjedzīgu majas robotu.), plastmasa štruntus - kā rotaļlietas multfilmu varoņu izskatā utml. Kad ieraugat šādu reklāmu lūdzu nobildējiet - gribu redzēt sādu unikālu lietu.
Un kāpēc tikai reizi mēnesī un tikai centra ielas Rīgā tiks slēgtas auto satiksmei? Vajag arī tādas ielas kā Vārnu iela, Zvaigžņu iela, Laboratorijas iela, Alauksta iela - reizi pa reizei slēgt, lai var sajust, kā tas ir ka iela ir tukša un brīva no auto un var iet ar kājām kaut pa ielas vidu tā ir ekoloģija!
Oi nu tā ideja ka slēgt ik pa laikam random ielas ir stulbuma kalngals, rada liekas problēmas tur kur tās nekad nav bijušas. Bet tas ko vajadzētu darīt - beidzot pieņemt lēmumu par to kuras ielas varētu pastāvīgi aizvērt, tad paņem un notestēt vai tas strādā pozitīvi vai gluži pretēji.
Vēju jau neviens nav atcēlis - tas ka tieši tev deguna galā neviens "nedrisīs" nenozīmē ka smaku nesajutīsi.
Tas tāpat kā man te kolēga reiz kad bija lielais hype par radona gāzi - oi jums tur Mārupē viss slikti ar to. Es šim saku - iespējams( purvi/whatever - varētu būt ka ir daudz kas iznes virszemē to drazu), bet tagad padomā - Mārupe ir ap 10m virs jūras līmeņa, kamēr Rīga vidēji ir zemāk par 3 metri virs jūras, domā vējš nekad nepūš Rīgas virzienā ? Man 2 stāvu mājā tā vispār nav problēma, bet Rīgā tev jāatrodas vismaz 4 stāvā lai situācija būtu labāka par manējo.
raimondsm rakstīja: Strīdos ar globālās sasilšanas noliedzējiem (deniāļiem) diezgan bieži atklājas, ka tie deniāļi zinātņu pamatus īsti labi nezina. Mileniāļi nav daudz labāki un viņu skolas laiks sakrita ar eksakto priekšmetu krīzi un iespējām izvēlēties, ko mācīties, ko ne.
Tad tur vēl visu ietekmē vecā parauga rūpnieki, kas uzskata, ka resursus var un vajag tik grābt un grābt, izmantot, dzīt ekonomiku un pelnīt un kas pēc tam - tas būs pēc tam, tas viņus neinteresē.
Tad nu uztaisa uz personībām orientēto diskusiju - tu esi par Grētu vai par Trampu!
Kā tās ozona procenta daļas pamanās to ultravioleto starojumu bremzēt vai CO2 siltuma starojumu ietekmēt tur jau vairs nevienu neinteresē.
Jūs to zināt?
Nu, nu... Paskaidro gan, kā tieši CO2 to siltuma starojumu ietekmē atšķirīgi no citām saliktajām vielām, kas atmosfērā.
(ejam, protams, pa apli, jo tu nespēj aptvert, ka citi zina VAIRĀK par tevi)
topinamburs rakstīja:
Bradypus rakstīja: "Ja establišmentu TIEŠĀM INTERESĒTU īsta ekoloģija..." Beidzot sāc runāt par tēmu. Un kamēr šis jautājums nebūs atrisināts, vari visus savus tehnoloģiju palagus iebāzt tur, kur saule nespīd - dīzeļi ir kļuvuši par problēmu tikai piekoptās politikas un regulu dēļ - brīvā tirgū šī problēma nebūtu radusies.
brīvā tirgū? Brīvā tirgū tu vēl līmētu ar arsēnu krāsotas tapetes un uz jumta sistu azbesta loksnes - jo (ražotājam) tā lētāk. Upes būtu pilnas ar ķīmiskiem atkritumiem, un cietos atkritumus visi gāztu mežā.
Augstāk minētie piemēri sabiedrībai tomēr ir vairāk vai mazāk aizgājuši līdz apziņai, kas ir labs un kas nav.
Tev laikam šķiet, ka 100% viss, ko valdīšana teic, ir brutāli meli - lai iekāstu vairāk nodokļus, ko pašiem notriekt.
tagad tu netici, ka naftas dedzināšana ir kaut kas nelabs. - bet pēc 10 vai 100 gadiem (iespējams) visi šausmināsimies par priekšteču aprobežotību
Tavs priekšstats ir balstīts pieņēmumā, kā paterētājs ir muļķis, bet deputāts gudrs.
Kad aptversi, ka deputāts patiešām ir gudrs (tikai savādāk, nekā tu domā un ne jau labā nozīmē), bet muļķis ir vēlētājs, iespējams sapratīsi, kā pasaule ir iekārtota. Pmēģini kādriz izdomāt, kā darbojas demokrātija un kam tiek vara tās rezultātā.
Un jā - es neticu, ka naftas dedzināšana ir kaut kas nelabs, jo atšķirībā no propagandas upuriem, protu novērtēt, kā tā ir uzlabojusi dzīves kvalitāti. Un tas nekādi nenozīmē, ka tai nav mīnusu - tikai vajag sākt domāt nevis ar emocijām un saprātu - tad izrādās ka dzīve nav melnbalta un naftas dedzinašanas ieguvumi daudzkārt pārspēj tās trūkumus.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2