Autovadītāju rīcība pēc negadījumiem bieži balstās nepamatotos stereotipos, secināts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā aptaujā.
Kā aģentūrai LETA norādīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, gandrīz piektā daļa nelielos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie autovadītāji izvēlas nevis aizpildīt saskaņoto paziņojumu, bet gan uz negadījuma vietu izsaukt ceļu policiju, kas spiesta strādāt kā kurjeri, piegādājot saskaņotā paziņojuma veidlapas.
Aptaujā arī secināts, ka 3,7% autovadītāju nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapu, jo ir pārliecināti, ka nekad neiekļūs ceļu satiksmes negadījumos, savukārt 7,6% to nedara, jo ir māņticīgi un nevēlas piesaukt nelaimi. Vēl 8,9% paļaujas, ka otrai negadījumā iesaistītajai pusei būs līdzi saskaņotā paziņojuma eksemplārs.
"Lai arī saskaņotais paziņojums kā leģitīms dokuments ceļu satiksmes negadījumu apstākļu fiksēšanai ieviests jau 2004.gadā, joprojām gandrīz trešdaļa autovadītāju izvairās no to aizpildīšanas, kas visbiežāk ir saistīts ar dažādiem nepamatotiem stereotipiem," uzsvēra Abāšins.
Biroja valdes priekšsēdētājs norādīja, ka joprojām daudzi ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie, pildot saskaņoto paziņojumu, kļūdās zīmējot negadījuma shēmu.
"Saskaņotajā paziņojumā negadījuma skice jāuzzīmē sadursmes brīdī, norādot brauktuvju plānu, transportlīdzekļu kustības virzienus, to stāvokli sadursmes brīdī, ceļa apzīmējumus, ielu vai ceļu nosaukumus. Diemžēl daudzos aizpildītajos saskaņotajos paziņojumos redzam, ka autovadītāji attēlojuši spēkratus tādā stāvoklī, kādi tie ir jau pēc negadījuma, nav norādījuši transportlīdzekļu kustības virzienus," skaidroja Abāšins.
Tāpat novērojamas kļūdas vai neprecizitātes norādot negadījuma apstākļus - ir situācijas, kad paziņojumā negadījuma apstākļi nav atzīmēti vispār, tie ir pretrunīgi vai neatbilst skicē attēlotajiem, piemēram, abas puses atzīmē, ka transportlīdzekļi stāvēja.
LTAB valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka nav būtiski, kura no pusēm aizpilda saskaņotā paziņojuma A (zilo) vai B (dzelteno) sadaļu. Svarīgi, lai abas puses spēj vienoties par ceļu satiksmes negadījuma norises laiku, vietu un apstākļiem, kā arī precīzi attēlo negadījuma skici sadursmes brīdī. Tas ļaus apdrošinātājam objektīvi izvērtēt negadījuma apstākļus, noteikt, kurš no iesaistītajiem bijis negadījuma izraisītājs, kurš - cietušais, kā arī ātrāk lemt par atlīdzību izmaksu.
Biroja šā gada maijā veiktajā aptaujā piedalījās 403 cilvēki - 191 vīrietis un 212 sievietes.
LTAB nodrošina sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas sistēmas darbību valstī. OCTA Latvijā tika ieviesta 1997.gadā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību. Sākotnēji birojs darbojās Finanšu ministrijas pakļautībā, bet kopš 2004.gada tā ir neatkarīga institūcija.
Policijas vissvētākais pienākums "iedarbināt" CSL 51. pantu "agresīva braukšana strauji bremzējot bez vajadzības", kas noved pie katastrofālām sekām reāli braukšanai un apdrošinātāji cieš no tā tieši!