EST: Soda punktiem par ceļu satiksmes pārkāpumiem nav jābūt publiski pieejamiem 4

 

Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 22.jūnijs 2021 19:01

Normatīvie akti, kas paredz brīvu informācijas par ceļu satiksmes negadījumu pārkāpumiem pieejamību ikvienam interesantam, ir pretrunā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), atzinusi Eiropas Savienības tiesa (EST).

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, vērtētā lieta ir saistīta ar kādu personu no Latvijas, kurai par vienu vai vairākiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tika piemēroti pārkāpumu uzskaites punkti. Šos pārkāpumu uzskaites punktus Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) reģistrēja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Saskaņā ar Latvijas tiesisko regulējumu ceļu satiksmes jomā informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri transportlīdzekļu vadītājiem reģistrēti šajā reģistrā, esot vispārpieejama un CSDD to izpaužot ikvienai personai, kura to pieprasa, turklāt tai neesot jāpierāda konkrēta interese iegūt šādu informāciju, tostarp nodod komersantiem izmantošanas nolūkā.

Šauboties par šī regulējuma tiesiskumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (ST), lūdzot izvērtēt šī regulējuma atbilstību tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. ST uzskatīja, ka tai, izvērtējot sūdzību, jāņem vērā VDAR regulējums, tāpēc tā lūdza EST skaidrot vairāku VDAR normu tvērumu, lai noteiktu Latvijas tiesiskā regulējuma par ceļu satiksmi saderīgumu ar šo regulu.

EST nosprieda, ka VDAR nepieļauj šo Latvijas tiesisko regulējumu. Tā konstatēja, ka nav pierādīta nepieciešamība, it īpaši - ņemot vērā Latvijas valdības norādīto ceļu satiksmes drošības uzlabošanas mērķi, izpaust personas datus par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Turklāt EST norādīja, ka ne sabiedrības tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem, ne tiesības uz informācijas brīvību neattaisno šādu tiesisko regulējumu.

Tiesa secināja, ka personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem izpaušana arī nav apstrāde, ko aptver izņēmums, kas paredz VDAR nepiemērojamību personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic krimināltiesību jomā, proti, EST secināja, ka CSDD, veicot minēto izpaušanu, nevar tikt uzskatīta par šādu "kompetento iestādi".

Lai noteiktu, vai piekļuve personas datiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tādiem kā pārkāpumu uzskaites punkti, veido personas datu apstrādi par "pārkāpumiem", uz kuru attiecas pastiprināta aizsardzība, EST it īpaši - balstoties uz VDAR rašanās vēsturi, konstatēja, ka šis jēdziens attiecas tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem. Tomēr tas, ka Latvijas tiesību sistēmā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi tiek kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi, nav noteicošais, izvērtējot, vai šie pārkāpumi ietilpst jēdzienā "noziedzīgs nodarījums", jo runa ir par autonomu Eiropas Savienības (ES) tiesību jēdzienu, kura interpretācijai visā ES jābūt autonomai un vienveidīgai.

Tādējādi tiesa atgādinājusi trīs atbilstošos kritērijus, lai vērtētu pārkāpuma krimināltiesisko raksturu, proti, pārkāpuma juridisko kvalifikāciju valsts tiesībās, pārkāpuma raksturu un piemērotā soda smaguma pakāpi, EST nosprieda, ka attiecīgie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi ietilpst jēdzienā "pārkāpums" VDAR izpratnē. Attiecībā uz pirmajiem diviem kritērijiem EST konstatēja, ka, pat ja pārkāpumi valsts tiesībās netiek kvalificēti kā "noziedzīgi", šāds raksturs var izrietēt no pārkāpuma dabas un it īpaši no soda, ko var izraisīt šāds pārkāpums, represīvā mērķa.

Otrkārt, tiesa nosprieda, ka VDAR nepieļauj Latvijas tiesisko regulējumu, ar kuru CSDD ir noteikts pienākums darīt sabiedrībai pieejamus datus par transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot šo datu iegūšanu ar konkrētu interesi.

Šajā kontekstā EST uzsvēra, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā paredzētā ceļu satiksmes drošības uzlabošana veido ES atzītu vispārējo interešu mērķi un tātad dalībvalstis var kvalificēt ceļu satiksmes drošību kā "uzdevumu sabiedrības interesēs". Tomēr nav pierādīta Latvijas tiesiskā regulējuma attiecībā uz personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem izpaušanu nepieciešamība. Proti, pirmkārt, Latvijas likumdevējam ir pieejami vairāki rīcības veidi, kas tam ļautu sasniegt šo mērķi ar citiem līdzekļiem, kuri mazāk aizskartu attiecīgo personu pamattiesības. Otrkārt, ir jāņem vērā personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem sensitīvais raksturs un fakts, ka to izpaušana sabiedrībai var radīt smagu iejaukšanos pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību tādēļ, ka tā var izraisīt sabiedrības nosodījumu un būt pamats datu subjekta stigmatizācijai.

Turklāt EST uzskata, ka, ņemot vērā šo datu sensitīvo raksturu un šīs iejaukšanās šajās divās pamattiesībās smagumu, šīs tiesības ir pārākas gan pār sabiedrības interesēm piekļūt tādiem oficiāliem dokumentiem kā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, gan arī tiesībām uz informācijas brīvību.

Identisku iemeslu dēļ EST nosprieda, ka VDAR pretrunā ir arī Latvijas tiesiskais regulējums, ciktāl ar to CSDD ir atļauts datus par transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem nodot komersantiem, lai tie varētu tos izmantot un izpaust sabiedrībai.

EST precizēja, ka ES tiesību pārākuma princips nepieļauj, ka iesniedzējtiesa, kas izskata sūdzību par Latvijas tiesisko regulējumu, ko EST ir kvalificējusi kā nesaderīgu ar ES tiesībām, nolemj saglabāt šī tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas līdz tās galīgā sprieduma pasludināšanas dienai.

ST 2019.gada 4.jūnijā pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu EST un tiesvedība šajā lietā tika apturēta līdz EST nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Pašlaik ST būs jālemj par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu.

 
4 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Kanibaals 22.jūnijs 2021 20:45
7 2 Atbildēt

Kārtējais mūsu juristu brāķis. Bet nu jā nebrīnos, ka ES tiesa nesaprata kas tas par tādu valsts valstī veidojumu CSDD. Izsniedz personas datus saturošus un apliecinošus dokumentus, kas nav personas apliecinoši, bet uz tā pamata CP tomēr uzliek sodu neprasot dokumentus.

auto noma 26.jūnijs 2021 11:58
1 0 Atbildēt

Mēs arī nedodam auto pipukiem ar daudz un svaigiem punktiem.

Kas tālāk - pedofilu un narkomānu tiesības? Slepkavām kompensēs morālās ciešanas, kad tas nopūlas žņaudzot upuri, bet tas nelietis tomēr izdzīvo?!?

Janka 26.jūnijs 2021 16:24
1 0 Atbildēt

GDPR nav nekādu pretenziju par personas datu nodošanu trešajām pusēm, ja vien tam ir racionāls pamatojums, piem. tas tiek darīts trešās puses vai sabiedrības interesēs, kā tas ir jūsu gadījumā. Problēma šeit bija apstāklī, ka dati tiek izplatīti neatkarīgi no to tālākas lietošanas mērķa jebkuram interesentam.

Ja jūsu uzņēmums var apliecināt, ka dati tiks aizsargāti atbilstoši prasībām, nedomāju, ka jums būs jebkādas problēmas viņus iegūt arī turpmāk.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti1111

Mercedes: cilvēkveidīgie roboti cilvēku vietā 1

Mercedes-Benz rūpnīcās ieradīsies cilvēkveidīgie roboti, kas aizstās cilvēkus smagākos ikdienas darbos. Pagaidām tas ir eksperiments. Lasīt vairāk

 

Vorsprung durch Technik - jaunais Audi Q6 e-tron kļūs pieejams arī Latvijā (+ FOTO)

Audi Q6 e-tron ir pirmais sērijveida modelis, kas izstrādāts uz PPE (Premium Platform Electric) elektroauto platformas, un tas ir nākamais solis premium elektriskās mobilitātes attīstībā. Jaunais elektriskais SUV simbolizē Audi saukli Vorsprung durch Technik. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām elektroauto par 20 000 eiro (+VIDEO) 6

Ķīniešu elektromobilis Ora neilgi pēc ierašanās Latvijā sacēlis pamatīgu ažiotāžu, turklāt vismaz ducis drosmīgo jau izvēlējušies to kā savu. Šajā video skaidrosim, kā Ora 03 uzvedas gaitā, un cik praktisks un ietilpīgs ir tās salons reālā braucienā. Lasīt vairāk

 

“Latvijas Gada auto 2024” TOP 3 modeļi. Kādi tie ir? (+ FOTO)

20.martā sāksies jaunāko automobiļu pieteikšana konkursam "Latvijas Gada auto 2025", kas ilgs līdz 31.oktobrim. Kad visi konkursam pieteiktie auto tiksies vienuviet Lielajā Testa braucienā, kas iepriekš notika Mežaparka Lielajā estrādē Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti