Ir jāveicina izmaksu efektīva klimata mērķu sasniegšana Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgas pārmaiņas, šodien Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru padomes neformālajā sanāksmē Slovēnijas pilsētā Ļubļanā uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā, VARAM pārstāvji piedalās diskusijās par klimata politikas jautājumiem kontekstā ar Eiropas Komisijas (EK) jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem ES 2030.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Tāpat diskusijās tiks apspriesti bioloģiskās daudzveidības jautājumi.
Sanāksmē ES dalībvalstu vides ministri diskutēs par EK 14.jūlijā publicēto jauno tiesību aktu pakotni klimata jomā jeb tā saukto"Fit for 55", kas jau precīzāk parāda, kādā veidā ES līmenī būs iespējams samazināt kopējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990.gadu. Sanāksmē plānots pārrunāt arī starptautiskos klimata pārmaiņu jautājumus, gatavojoties ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferences 26.sanāksmei jeb COP26, kas paredzēta novembra sākumā Glāzgovā, informēja VARAM.
Pakotne "Fit for 55", ietver visaptverošus un savstarpēji saistītus ES normatīvo aktu priekšlikumus klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikās. Klimata jomā īpaša uzmanība pievēršama izmaiņām esošajā klimatā. Kā galvenie atslēgas elementi ir paredzami ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) paplašināšana, iekļaujot jūras, sauszemes transportu un ēkas, un izmaiņas ETS neiekļauto darbību (ne-ETS) arhitektūrā, tajā skaitā Saistību pārdales regulas nosacījumos.
Latvijas delegācija uzsvērs nepieciešamību pēc līdzsvarotas ES klimata politikas 2030.gada SEG mērķu sasniegšanai un virzībai uz klimatneitralitāti 2050.gadā, tā, lai pārmaiņu skartajās nozarēs būtu vienmērīgas un samērīgas izmaiņas, un netiktu uzlikts nesamērīgs liels slogs, bet tiktu ievērota sociāli taisnīga pārejas prakse.
Tāpat Latvijas pārstāvji sanāksme norādīs, ka nacionālā ne-ETS SEG emisiju samazināšanas mērķa noteikšanā ir jāņem vērā dalībvalstu specifiskās īpatnības, piemēram, ne-ETS sektora SEG emisiju īpatsvars, enerģētiskās nabadzības līmenis, proti, kad iedzīvotājiem nesamērīgi liela sava ienākumu daļa ir jāatdod par enerģiju, līdz ar to rodas enerģijas "nabadzība", relatīvās izmaksas SEG samazināšanā, tāpat arī valsts izaugsmes iespējas un nozaru potenciāls samazināt emisijas.
Kā norāda VARAM, jau patlaban ir jāapzinās, ka klimata mērķu sasniegšanai nacionālā līmenī būs nepieciešama visu nozaru aktīva iesaiste SEG emisiju samazinošu pasākumu plānošanā un īstenošanā. Ministrijā rit darbs ar apjomīgo priekšlikuma pakotni un kopā ar iesaistītajām nozaru ministrijām - Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Finanšu un Ārlietu ministriju - tiek strādāts pie Latvijas būtiskāko interešu identificēšanas un priekšlikumu izvērtēšanas, ņemot vērā Latvijas pozīciju.
Vides ministru padomes neformālajā sanāksmes dienaskārtībā iekļauts arī jautājums par gatavošanos ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijas pušu konferences 15.sanāksmei (COP15).
Konferencē plānots pieņemt dabas saglabāšanas sistēmas ietvaru (Global Biodiversity Framework (GBF)). Iecerēts, ka jaunais GBF būtu ne tikai Bioloģiskās daudzveidības konvencijas, bet visu nozaru un sabiedrības globāla sistēma dabas saglabāšanai. Tādēļ neformālajā sanāksmē paredzēts pārrunāt, kā veicināt šī vērienīgā ietvara pieņemšanu un ieviešanu. Tāpat plānots pārrunāt un iepazīties ar EK publicētās ES Apputeksnētāju iniciatīvas rezultātiem un plānotajām rīcībām labākai apputeksnētāju aizsardzībai.
Latvijas delegācija plāno atbalstīt, ka GBF tiek veidots kā kopējs ietvars bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzsvērt, ka GBF ieviešanai nepieciešama pilnīga bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrēšanai nozaru politikās. Taču, lai sasniegtu GBF noteiktos mērķus, nepieciešama visu pieejamo resursu efektīva izmantošana.
